Ministrs apsola garantijas piensaimniekiem sava pārstrādes uzņēmuma veidošanai

18. jūnijā Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un spēcīgāko lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību „Trikāta KS”, „Piena ceļš” un „Dzēse” pārstāvji tikās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi un vienojās par piena krīzes risinājumiem.

Lai risinātu ieilgušo krīzi nozarē, trīs lielākie piensaimnieku kooperatīvi ir parakstījuši konceptuālu vienošanos par nākotnes sadarbību kopīga pārstrādes uzņēmuma veidošanā. Šodien piensaimnieki konstruktīvās sarunās no ministra saņēma atbalstu galvenajai prasībai – solījumu par finanšu garantijām sava pārstrādes uzņēmuma izveidei. 10. vai 11. jūlijā ministrs un piensaimnieki sarunas turpinās, lai pārrunātu konkrētu koncepcijas variantu un izstrādātu iespējamo atbalsta shēmu.

LPKS „Trikāta KS” valdes loceklis Uldis Krievārs: „Piensaimnieki ir izstrādājuši savu attīstības koncepciju. Kopīgi, sadarbojoties ar Lietuvas un Igaunijas pierobežas kooperatīviem, mēs varam nosegt ap 300 tūkstošiem tonnu piena gadā. Šobrīd pētām jautājumu par savas pārstrādes būvēšanu. Pārdošanā ir arī Valmieras, Bauskas, Smiltenes piena pārstrādes rūpnīcas. Skatīsimies, kas būs izdevīgāk ražotājiem.”

LPKS „Dzēse” priekšsēdētājs Māris Petrēvics: „Atbalsts piena ražotāju kooperatīviem ir pats svarīgākais, un citas koncepcijas piensaimniecības glābšanai, kā arī attīstībai nav. Tikai apvienojot apjomu, piena lopkopējus var izvest no krīzes. Arī šajās sarunās visi lauksaimnieki ir bijuši vienoti, tādēļ arī panākts rezultāts”.

LPKS „Piena ceļš” priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece: „Runājām arī par pārējām prasībām – par produkcijas tirgu Krievijā, grozījumiem Konkurences likumā, tiešmaksājumu apjoma izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm.”

Piensaimnieku protesta akciju organizatore Dace Pastare: „Pretēji mūsu bažām, ministrija ir uzsākusi darbību pie solītā, lai problēmas atrisinātu. Līdz ar to redzam, ka visu iespējams atrisināt mierīgā ceļā. Domāju, ka tālākas protesta akcijas šobrīd nav lietderīgas, tas nebūtu nedz prātīgi, nedz zolīdi no mūsu puses. Tas gan neizslēdz iespēju, ka ja, piemēram, lauksaimniekus nokaitinās augstās elektrības cenas, vienu jauku dienu mēs atkal par tām spriedīsim.”