Baltijas valstu lauksaimnieki kopīgi cīnīsies par atbalstu savam reģionam

22/08/2014

Baltijas valstīm ir jāpiešķir īpašs buferzonas statuss un atbilstošs atbalsts lauksaimniekiem, kuri cieš zaudējumus no Krievijas sankcijām un veterinārās situācijas saasināšanās saistībā ar Āfrikas cūku mēri. Vēstuli ar šādu un vēl vairākām prasībām šodien ES iestādēm un medijiem vienojās sagatavot un līdz 3.septembrim nosūtīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku organizācijas.

.

Šodien notikušajā Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju tikšanās reizē panākta vienošanās, ka nākamās nedēļas laikā tiks saskaņota un kopīgi parakstīta vēstule, prasot buferzonas statusa piemērošanu Baltijas valstīm un īpaša fonda izveidi, kura uzdevums būtu palīdzēt risināt tās ekonomiskās problēmas, kas rodas ES un Krievijas politisko domstarpību dēļ.

.

Īpašā statusa piešķiršanas nepieciešamība tiks pamatota ar konkrētiem faktiem par cenu svārstībām piena, gaļas un dārzeņu sektoros Baltijas valstīs salīdzinājumā ar pārējo ES, ražošanas pašizmaksu un būtiski zemāko ES tiešo maksājumu atbalsta līmeni. Lauksaimnieki vēlas, lai ES kompensētu zaudējumus, kas krīzes situācijā rodas starp konkrēta produkta ražošanas pašizmaksu un tirgus cenu. Tāpat tiks prasīta intervences ieviešana piena nozarē, eksporta kompensāciju uz trešajām valstīm atjaunošana, soda naudas atcelšana piena kvotas pārsniegšanas gadījumā, kā arī Baltijas valstu buferzonas fonda izveide, kas segtu izdevumus jaunu tirgu atrašanai.

.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: “Pirms pāris gadiem, kad visas 3 Baltijas valstis cīnījās par godīgiem tiešmaksājumiem, mēs pierādījām, ka kopā varam palīdzēt panākt reģionam labvēlīgākus lēmumus. Mūsu sadarbība turpinās, un šobrīd esam vienojušies par turpmākajiem soļiem, lai mazinātu Krievijas noteiktā pārtikas embargo radītos zaudējumus. Uzskatu, ka ES nav izstrādāti pietiekami mehānismi, kas ātri palīdzētu stabilizēt tirgu šādās situācijās, tādēļ kopā ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem aicināsim Eiropu mācīties no to valstu piemēriem, kam ir šādi mehānismi, lai krīzes radītās sekas novērstu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk.”

.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs: „Pēdējo desmit gadu laikā šī ir jau otrā krīze un mums būtu pienācis laiks izdarīt secinājumus par to, kādai jābūt rīcībai. Ir nepieciešams atbalsts ne tikai kompensācijām, kas dod labumu īstermiņā, bet arī tirgu diversifikācijai un augstāku pievienotās vērtības produktu ražošanai, kas būtu ilgtermiņa ieguldījums.”

.

Armands Krauze, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros: „Tikšanās laikā sapratām, ka situācija saistībā ar Krievijas krīzi Baltijas valstīs ir ļoti līdzīga. Priecē tas, ka Latvijas valdība, atšķirībā no kaimiņvalstīm, ir reaģējusi visātrāk. Sarunu rezultāts ir ļoti labs, jo kopīgi nolēmām vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu palīdzēt tieši Baltijas valstīm. ”

.

Lietuvas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvis Mindaugs Maculēvičs: „Šī ir tā reize, kad mums, Baltijas valstu lauksaimniekiem, jārunā kopīgi. Savas prasības mums jādara zināmas gan ES lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam, gan Briselē strādājošajiem ES valstu medijiem. Ja nepieciešams, varam lemt arī par kopīgu akciju, jo pieredze mums jau ir.”

.

Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvis Agris Veide norāda, ka Baltijas valstu lauksaimniekiem šobrīd nepieciešams prasīt no ES ātru lēmumu pieņemšanu.

.

Baltijas valstu lauksaimnieki arī pēc vēstules nosūtīšanas kopīgi vērtēs notikumu tālāku attīstību un vienojās par nākamo tikšanās reizi 19.septembrī Viļņā.

.

Šodienas tikšanās reizē no Latvijas piedalījās no Zemnieku Saeima, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Zemnieku federācija. No Igaunijas – Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera, bet no Lietuvas – Lietuvas Lauksaimniecības kameras un Lietuvas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvji.

Šobrīd Zemnieku saeimas mājas lapa ir izstrādes stadijā!