Biedrība “Zemnieku saeima” par lauksaimniecību trešajā ceturksnī

15/11/2019

Lai arī Latvija ir maza valsts, laikapstākļi dažādos Latvijas reģionos būtiski atšķiras,  un tas  ietekmē ražas apjomus. Kopumā augkopībā gads un raža vērtējama kā laba, bet bija atsevišķi lokāli reģioni, kur sausums radīja  zaudējumus, kā piemēram, Zemgales rietumdaļā, daļēji Kurzemē.  Lai arī rudenī lokāli bija vērojams sausums, kopumā ziemāji ir iesēti, sadīguši un gatavi pārziemot.

 

Salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem, dārzeņkopībā šis ir bijis labs gads. Latvijā šogad ir ļoti labas kartupeļu un kāpostu ražas. Vasaras sākumā vērojamais sausums nozari daļēji ietekmēja Kurzemē un Zemgalē, savukārt Vidzemē un Latgalē ļoti minimāli. Novembra vidū raža ir novākta un notiek aktīva tirdzniecība. Dārzeņu cenām ir vērojams minimāls cenu kritums, kam, diemžēl nav skaidrojuma un iemesla.

 

Lopbarība šogad tika sagatavota laicīgi, pietiekoši un ar rezervi. Pēdējie divi sarežģītie gadi lauksaimniekiem lika mācīties no kļūdām un domāt par lopbarības rezervēm. Šogad pat septembra sākumā bija tādi lauksaimnieki, kas no jaunajiem zālājiem gatavoja sienu. Zālāju raža šogad ir krietni labāka nekā pagājušā gadā. Piena iepirkuma cena Latvijā atšķiras – no stipri viduvējas līdz labai cenai.

 

Šobrīd Eiropā pastāv problēmas ar liellopu eksportu uz trešajām valstīm, kā rezultātā Eiropā paliek liels skaits gaļas liellopu. Tas  samazina gaļas liellopu iepirkuma cenu. Gaļas liellopu nozarē kopš  oktobra vidus par dzīviem liellopiem cena kritusies par 10-15%. Turpmākās  prognozes pesimistiskas: sliktākajā variantā cena varētu vēl kristies, savukārt labākajā variantā -cena saglabāsies esošajā līmenī.

 

Biedrība Zemnieku saeima kopš iestāšanās ES aktīvi piedalās Latvijas zemnieku aizstāvībā Briselē. Mūsu eksperti gan apmeklē Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA-COGECA darba grupas, gan ļoti aktīvi iesaistās darbā ar Eiropas Parlamenta komitejām, Eiropas Komisiju un nacionālā līmenī – Latvijas pārstāvjiem ministru padomē.  Jāsaka, ka šobrīd Briselē valda likumsakarīgs sastingums. Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām pavasarī drīz vien pienāca vasara, un līdz ar to – Eiropas parlamenta vasaras pārtraukums. Vēlēšanu rezultāti iezīmēja visai interesantu situāciju – vairāk nekā puse no ievēlētajiem deputātiem bija  bez iepriekšējas pieredzes EP deputāta amatā. Tāda pati situācija  ir arī Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejā. Likumsakarīgi, septembrī atsākot darbu, visu trīs ar Kopējo lauksaimniecības politiku saistīto regulu attīstība nenotika tik strauji, kā varēja vēlēties. Vispirms liela ”plēšanās” notika par to, kuri lauksaimniecības komitejas biedri būs ziņotāji katrai no regulām. Tālāk lauksaimniecības komiteja nolēma pārņemt iepriekšējā sasaukuma komitejas izstrādāto grozījumu pakotni, tomēr pauda gatavību pamainīt atsevišķus punktus, ja tāda vēlme tiks pausta no iesaistītajām organizācijām. Šobrīd Eiropas Parlamentā ir novērojama liela minstināšanās, vairāku iemeslu dēļ, tostarp Brexit. Nav skaidrības par Eiropas Savienības nākamā perioda daudzgadu budžetu, līdz ar to, nav arī noteiktība par to, cik liels būs Kopējās Lauksaimniecības finansējums. Taču, lai sekmīgi izveidotu nākotnes Lauksaimniecības politiku, skaidrībai par budžetu ir jābūt, jo no finansējuma apmēra ir atkarīga vides aizstāvju ambīciju apmierināšana jaunajā periodā. Kaut arī Eiropas Parlaments uz Eiropadomi (dalībvalstu līderiem) izdara lielu spiedienu saistībā ar budžetu, maz ticams, ka vienošanās tiks panākta Somijas vai Horvātijas prezidentūras laikā, līdz ar to, reālākais scenārijs ir nākošā gada vidus. Trešajā ceturksnī tika nominēts arī jaunais lauksaimniecības komisārs – polis Janusz Wojciechowski, tomēr arī jaunās Eiropas Komisijas apstiprināšana nav gaidāma ātrāk par decembri. Ceram, ka skaidrība ar budžetu, Komisiju un jauno KLP nāks cik vien iespējams strauji, lai varam produktīvi turpināt darbu lauksaimnieku labā.

 

Zemnieku saeimas vadība

4.janvārī Jelgavas pilī “Zemnieku saeima” aicina uz “Lauksaimnieku Jaungada balli”! Biļetes jau tirdzniecībā! Uzzini vairāk!