Darījumi ar zemes īpašumiem pēc 2014. gada 1.novembra

26/01/2015

Jau iepriekš bijām Jūs informējuši, ka kopš 1.novembra stājās spēkā grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz jaunu pieeju tiesiskajam regulējumam darījumos ar lauksaimniecības zemi. Grozījumi vērsti, lai saglabātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ražošanai, kā arī mazinātu spekulatīvos darījumus ar zemi.

Šobrīt masu medijos atsevišķu pašvaldību pārstāvji izsakās visai kritiski par jaunajiem nosacījumiem. Saprotam, ka nosacījumi LIZ iegādi ir padarījuši mazliet laikietilpīgāki, tomēr jaunie kritēriji ir radīti, lai atsijātu tos LIZ pircējus, kuri zemi nepērk lauksaimnieciskās darbības veikšanai. Lauksaimniekus, pašvaldības un pašvaldības komisjas aicinām ar izpratni izturēties pret jauno LIZ iegādes sistēmu. Ar Zemkopības ministriju esam veikuši pārrunas par iespējamajiem uzlabojumiem, lai sistēmu padarītu ātrāku un efektīvāku. Ir iecera jau februārī, martā veikt izmaiņas likumdošanā, lai novērstu dažas sīkas nepilnības. Atgādinām, ka arī citās valstīs šādas sistēmās ieviešana uzreiz nebija ideāla, tāpēc aicinām būt saprotošiem, jo mūsu visu mērķis ir saglabāt LIZ tam paredzētajam nolūkam – ražošanai!

Novembra un decembra mēnesī tika nobremzēta īpašumu, kuru sastāvā ir LIZ, reģistrēšana Zemesgrāmatā. Saņēmām pirmos zvanus no biedriem, kuri bija neizpratnē par radušos situāciju. Ar Zemkopības un Tieslietu ministriju veicām sarunas, lai Zemesgrāmatas atļauj reģistrēt bez komisiju atzinuma vismaz tos LIZ īpašumus, kuru darijuma līgumi ir noslēgti līdz 1. novembrim. Lai šo īpašumu reģistrētu Zemesgrāmatā, ir nepieciešams pirkuma līgums, kas ir noslēgts līdz 1.novembrim un atteikums no pašvaldības par pirmpirkuma tiesībām, kas var būt izsniegts arī novembra, decembra mēnesī.
Tomēr ceram, ka šāda kārtība nebūs noteikta uz ilgu laiku.

Lai atvieglotu Jūsu darbu, ir sagatavots skaidrojošs materiāls, kā pašvaldībām rīkoties lauksaimniecības zemju atsavināšanas jeb pārdošanas gadījumos, skat. zemāk!
Atgādinām, ka veicot pārrunas ar Zemkopības ministriju, ir iespējas pilnveidot un uzlabot gan konkrēto likumu, gan ministru kabienta noteikumus. Neskaidrību, jautājumu vai priekšlikumu gadījumā lūdzam zvanīt Mārtiņam Tronam mob. tel. 29805456

2014.gada 1.novembrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz īpašu kārtību lauksaimniecības zemju atsavināšanas jomā.

Uz kuriem zemes darījumiem attiecas ierobežojumi
Ierobežojumi attiecas uz:
1. lauksaimniecībā izmantojamo zemi;
2. zemi, kuras sastāvā dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, salīdzinot tās aizņemto platību ar citām zemes lietošanas kategorijām atbilstošo darījuma objekta platību summu;
3. darījuma objekta sastāvā esošas atsevišķas zemes vienības platību, kā arī šo zemes īpašumu domājamo daļu.

– Dominējošā zemes lietošanas kategorija darījumā ar lauksaimniecības zemi ir tā zemes lietošanas kategorija, kuras aizņemtā platība darījuma objektā ir lielāka par citu atsevišķo zemes lietošanas kategoriju aizņemto platību.

– Ja darījuma ar lauksaimniecības zemi objekts ir divi vai vairāki patstāvīgie nekustamie īpašumi, dominējošo zemes lietošanas kategoriju katram nekustamajam īpašumam nosaka atsevišķi.
– Ja darījuma ar lauksaimniecības zemi objekts ir viens nekustamais īpašums, kas sastāv no divām vai vairākām zemes vienībām, dominējošā zemes lietošanas kategorija ir tā zemes lietošanas kategorija, kuras aizņemtās platības summa zemes vienībās ir lielāka par citu atsevišķo zemes lietošanas kategoriju aizņemto platību summu zemes vienībās.
– Attiecīgās zemes lietošanas kategorijas platību nosaka, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus par darījuma objekta zemes lietošanas kategorijām un to platībām.

Personas, kas ir tiesīgas iegūt zemi, kurā dominē lauksaimniecības zeme:
1. fiziskās personas, kas atbilst to personu statusam, kuras ir tiesīgas iegūt zemi (skat. augstāk) un vienlaikus atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
a) ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicēji Latvijas Republikā,
b) vismaz gadu pēdējo 3 gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus vai ir ieguvušas lauksaimniecisko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopības, lopkopības vai citus atbilstošus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apmērā,
c) rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem,
d) iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta;

2. juridiskās personas, kas atbilst to personu statusam, kuras ir tiesīgas iegūt zemi (skat. augstāk) un vienlaikus atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
a) vismaz gadu pēdējo 3 gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus ;
b) rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks 1 gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem, vai uzsāks 3 gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk – ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem,
c) vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība attiecīgajā juridiskās personas darbības jomā, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības programmā
d) var norādīt patiesos labuma guvējus un apliecināt, ka visi patiesie labuma guvēji ir šā likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas,
e) šā likuma 30.1 panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā tās ir reģistrētas.

Maksimālā lauksaimniecības zemes platība, kas drīkst būt vienas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā:
– Viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes. Šis nosacījums neattiecas uz valsti, valsts kapitālsabiedrībām, tostarp Latvijas zemes fonda pārvaldītāju, kas iegūst īpašumā lauksaimniecības zemi ar likumu deleģēto funkciju īstenošanai, kā arī uz maksātnespējas procesā iegūstamu lauksaimniecības zemi.
– Maksaimālās platības limitā neietilpst lauksaimniecības zeme, kuru persona nomā vai par kuru persona saņem vienotos platības maksājumus pēc situācijas uz 01.11.2014.
– Novada pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt atšķirīgu vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālo platību savā administratīvajā teritorijā, pamatojoties uz pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu un prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem un telpiskās attīstības perspektīvu, bet nepārsniedzot 2000 ha robežu.

Lēmumu pieņemšanas kārtība par lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā:
1) Novada pašvaldība izveido pašvaldības komisiju lēmumu pieņemšanai par lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā vismaz septiņu komisijas locekļu sastāvā, iekļaujot tajā pašvaldības pārstāvjus, un uzaicinot dalībai tajā vismaz vienu tiešās valsts pārvaldes institūcijas pārstāvi.
2) Pašvaldības pārstāvjus komisijas sastāvā ievēlē atbilstoši likumā „Par pašvaldībām” noteiktajai kārtībai. Lēmumus komisija pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm vienādi daloties, izšķir priekšsēdētāja balss.
3) Komisija no sava vidus ievēlē komisijas sekretāru. Komisijas darbu materiāltehniski nodrošina attiecīgā novada pašvaldība.
4) Ja komisijas loceklim vai pieaicinātajam ekspertam saskaņā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” rodas interešu konflikts saistībā ar vērtējamo iesniegumu, minētais komisijas loceklis vai eksperts nav tiesīgs piedalīties attiecīgā lēmuma pieņemšanas procesā.
Komisijas pienākumi:
1) informēt komisijas locekļus, zemes pircēju, zemes pārdevēju un citas uzaicinātās personas par sēdes norises laiku un darba kārtības jautājumiem (MK noteikumu projektā ir paredzēts – ne vēlāk kā 5 darbdienas pirms attiecīgās sēdes),
2) nosūtīt lēmuma atvasinājumu tai novada pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atsavināmā zeme, par kuru ir pieņemts attiecīgs komisijas lēmums, ja viena darījuma akta sastāvā esošā atsavināmā zeme atrodas citas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Komisijas tiesības:
1) uzaicināt uz komisijas sēdi citu institūciju ekspertus;
2) pieprasīt iesniedzējam (MK noteikumu projektā ir paredzēts – 3 darbdienu laikā) pēc pieprasījuma saņemšanas novērst konstatētās neprecizitātes iesniegtajā informācijā, papildināt iesniegto informāciju vai iesniegt iztrūkstošos dokumentus, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.

Attiecībā uz termiņiem un kārtību, kādā zemes nomnieks vai iznomātājs pašvaldību informē par noslēgtajiem lauksaimniecības zemes nomas līgumiem:
1. Pašvaldībām jāievieš zemes nomas līgumu reģistrs (to ievieš tādā formātā, kādā pašvaldība uzskata par nepieciešamu, pieņemama arī zemes nomas līgumu reģistrācijas žurnāla ieviešana vienkāršā pierakstu sistēmas veidā).
2. Zemes nomnieks vai iznomātājs pēc zemes nomas līguma noslēgšanas lauksaimniecības zemes nomas līguma atvasinājumu iesniedz personīgi vai zemes nomas līguma atvasinājumu elektroniski vai pa pastu nosūta tai novada pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas iznomātā zeme.

3. Novada pašvaldība, saņemot zemes nomas līguma atvasinājumu:
1) izdara atzīmi uz lauksaimniecības zemes nomas līguma atvasinājuma par reģistrēšanu pašvaldības lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistrā, ja zemes nomas līguma atvasinājums iesniegts personīgi;
2) nosūta iesniedzējam desmit darbdienu laikā izziņu par zemes nomas līguma reģistrēšanu pašvaldības lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistrā, norādot zemes nomas līguma reģistrācijas datumu un reģistra numuru, ja zemes nomas līguma atvasinājums saņemts elektroniski vai pa pastu.

4. Ja zemes nomas līgumā, kas reģistrēts pašvaldības lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistrā, tiek izdarītas izmaiņas līguma būtiskajās sastāvdaļās vai zemes nomas līgums tiek lauzts vai izbeigts ar tiesas nolēmumu, zemes nomniekam vai iznomātājam par to būtu jāinformē attiecīgo novada pašvaldību.
5. Pašvaldība ir tiesīga reģistrēt zemes nomas līgumu reģistrā arī tos zemes nomas līgumus, kuri noslēgti pirms 01.11.2014.

8.martā Bulduru dārzkopības vidusskolā Zemnieku saeimas kongress – konference, priekšsēdētāja un valdes vēlēšanas! Sākums plkst.10:00