Eiropas Komisijas pārstāvji ar izpratni raugās uz nepieciešamību „aktīvā lauksaimnieka” definīcijas precizēšanai

29/04/2014

28. aprīlī biedrības „Zemnieku saeima” (ZSA) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji Zemkopības ministrijā tikās ar Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektoru Jerži  Pleva un EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ekspertu Jueri Rute, un pārrunāja jauno, no 2015.gada ieviešamo un lauksaimniekiem dārgo zaļināšanas prasību. Papildus tika apspriests, kā pēdējā piena kvotu gadā novērst iespējamo soda naudu par valsts piena kvotas pārsniegšanu un aktīvā lauksaimnieka definīciju jeb to, kā ierobežot platību maksājumu atbalsta saņemšanu dīvānzemniekiem.

 .

Biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja pēc tikšanās uzsver: „Latvijā ir daudz saimniecības, kuram ir vairāk nekā 30 ha aramzemes. Ar nākamo gadu šajās saimniecībās būs jāaudzē vismaz 3 kultūras un 5% jāatvēl pasākumiem, kas sauksies ekoloģiskās nozīmes platības. Man ir grūti iztēloties, kā praktiski saimniecība ar 32 ha, kura līdz šim ir audzējusi 1 vai 2 kultūraugus un ievērojusi normālu augu maiņu, no nākamā gada audzēs 3 kultūraugus un 5% no platības jeb 1,6 ha atstās papuvē. Šāds pasākums lauksaimniekiem izmaksās ļoti dārgi, un labums videi būs apšaubāms.” Tiekoties ar EK ierēdņiem, M.Dzelzkalēja vairākkārt uzsvēra, cik būtiski ir saprast ES dalībvalstu atšķirīgās situācijas zaļošanas ieviešanā.

.

Tikpat būtisks kā zaļumošanas jautājums, Latvijas lauksaimniekiem ir arī jautājums par aktīvā lauksaimnieka definīciju. Lauksaimnieki uzskata, ka ES piedāvātā definīcija nepietiekami cīnās ar problēmām, kuras sagādā dīvānzemnieki, un to nepieciešams padarīt stingrāku, no atbalsta saņēmēju pretendentu loka izslēdzot zemes īpašniekus, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību. J.Pleva optimistiski raudzījās uz iespējām šo situāciju risināt par labu Latvijas interesēm, un uzsvēra, ka ES atbalstam ir jābūt pilnībā leģitīmam – ES lauksaimniecības atbalsts jāsaņem tikai lauksaimniekiem.

.

Tikšanās laikā J.Pleva slavēja Latviju par augstiem rādītājiem ES finansējuma apguvē, un pauda pārliecību, ka tikpat sekmīgam vajadzētu būt arī nākamajam periodam. J.Pleva ar izpratni raugās uz Latvijas un citu ES valstu zemnieku bažām par piena kvotu atcelšanas ietekmi uz industriju kopumā, tomēr neredz pamatu krīzei. Kā būtisku instrumentu situācijas noregulēšanai viņš minēja jaunizveidoto institūciju – Piena observatoriju, kuras galvenais uzdevums būs aktīvi sekot līdzi piena tirgus attīstībai un piedāvās stabilizējošus pasākumus satricinājumu gadījumā.

Šobrīd Zemnieku saeimas mājas lapa ir izstrādes stadijā!