Eiropas lauksaimnieki prasīs atbalstu Krievijas embargo ietekmes mazināšanai

04/09/2014

Šodien Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA/COGECA ārkārtas prezidija sanāksmē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības komisāram Dačanu Čološam prasīs īpašu atbalstu, lai mazinātu Krievijas pārtikas produktu embargo radīto ietekmi lauksaimniecībā.

.

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece, Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA/COGECA viceprezidente Maira Dzelzkalēja skaidro: “Baltijas valstu lauksaimniecības sektors ir visvairāk cietis Krievijas Federācijas pārtikas produktu embargo rezultātā. Šobrīd, teju mēnesi pēc embargo ieviešanas, ir jārunā nevis vairs par atsevišķiem ietekmētiem uzņēmumiem, kas eksportēja produktus uz Krieviju, bet zaudējumiem un nepieciešamiem palīdzības pasākumiem visai nozarei kopumā.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas tikās, sagatavoja un nosūtīja Eiropas Savienības Lauksaimniecības komisāram Čaloša kungam kopīgu vēstuli ar prasību Baltijas valstīm paredzēt īpašu atbalstu, lai mazinātu embargo ietekmi, turklāt šo atbalstu būtu jāparedz pēc vajadzības, nevis kā dārzeņu un augļu sektorā – kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Gandarījums, ka vēstulei ir pievienojušies jau arī daļa Latvijas un Baltijas Eiropas Parlamenta deputātu. Šobrīd sarunās ar pārējo valstu organizācijām jūtam, ka stipri līdzīgā situācijā ir arī somi un poļi, taču mūs atbalsta arī pārējās valstis.

Ceru, ka ministri mūsu sāpi un arī nepieciešamos risinājumus sadzirdēs, un jau rīt, 5. septembrī, kad plānota Eiropas Savienības Lauksaimniecības ministru padome, visa Eiropas Savienība solidarizēsies un lems par atbalsta pasākumu ieviešanu. To, ka risinājumi, sarežģītajai situācijai tiek meklēti, jūtam – jau ir atvērta privātā uzglabāšana vājpiena pulverim, sviestam un sieram, un rasts papildus finansējumus Eiropas Savienības produktu reklamēšanai, lai veicinātu Eiropas produkcijas noietu.”

.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāju sagatavotajā un Komisāram nosūtītajā vēstulē ir aicināts noteikt īpašu pieeju un paredzēt īpašus atbalsta mehānismus Baltijas valsītim, kā valstīm, kuru lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektoru vistiešāk ietekmējis embargo. Tāpat vēstulē aicināts paredzēt papildus finansējumu krīzes mazināšanai ārpus Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros paredzētā krīzes fonda un definēt situāciju kā force majeure, lai saglabātu iespēju turpināt ražošanas aktivitātes tiem lauksaimniekiem, kas embargo rezultātā nevarēs izpildīt savas ražošanas, prasību un projektu saistības. Vēstulē aicināts arī uzlabot intervences un privātās uzglabāšanas mehānismus un akcentēta nepieciešamība īstenot Āfrikas Cūku mēra ierobežošanas un seku mazināšanas pasākumus.

 .

Atgādinām, ka vēstule tika sastādīta Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītāju tikšanās reizē, kas notika š.g. 22. augustā Rīgā. No Latvijas piedalījās biedrības „Zemnieku saeima”, „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes”, „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas” un „Latvijas Zemnieku federācijas” vadība. No Igaunijas – „Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras”, bet no Lietuvas – „Lietuvas Lauksaimniecības kameras” un „Lietuvas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas” vadība. Baltijas valstu lauksaimnieki arī pēc vēstules nosūtīšanas kopīgi vērtēs notikumu tālāku attīstību un vienojās par nākamo tikšanās reizi 18. septembrī Panevēžā.

.

Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītāju kopīgi parakstītā vēstule ES Lauksaimniecības komisāram Dačanu Čološam: Baltic NGO open letter to Mr Ciolos

Šobrīd Zemnieku saeimas mājas lapa ir izstrādes stadijā!