Kailsala dēļ varētu izsalt 80% no apdrošinātajiem ziemāju sējumiem

30/01/2014

Apdrošināšanas sabiedrības “BTA Insurance Company” SE apkopotā informācija par apdrošinātajiem ziemāju sējumiem liecina, ka kailsala dēļ 80% no apdrošinātām ziemāju sējumu platībām pastāv paaugstināts izsalšanas risks. Ņemot vērā līdzšinējos laikapstākļus, vislielākais izsalšanas risks ziemāju sējumiem pastāv Latvijas centrālajā daļā.

BTA speciālisti, novembrī apsekojot apdrošinātos ziemāju sējumus, secināja, ka zemnieki īpašu vērību bija pievērsuši ziemāju sējumu šķirņu ziemcietībai, proti, zemnieki izvēlējās sējumu šķirnes ar ļoti labu ziemcietību, kas spēj pārziemot bargas ziemas. Tomēr arī šādas sējumu šķirnes nevar būt 100% pasargātas no nelabvēlīgiem ziemas apstākļiem. Latvijā esošais kailsals šogad janvārī rada paaugstinātu izsalšanas risku lielām ziemāju sējumu platībām. Šobrīd apkopotā informācija liecina, ka aptuveni 80% no BTA apdrošinātām ziemāju sējumu platībām pastāv izsalšanas risks. Vislielākās ziemāju sējumu platības no BTA apdrošinātiem sējumiem, kas varētu izsalt, ir ziemas kvieši – aptuveni 1000 ha, ziemas rapsis – aptuveni 500 ha, kā arī hibrīdie rudzi. Tomēr precīzu informāciju, kā ziemāji būs pārcietuši kailsalu, varēs uzzināt pavasarī, atsākoties augu veģetācijai.

Andis Lillais, apdrošināšanas sabiedrības “BTA Insurance Company” SE Lauksaimniecības apdrošināšanas produktu vadītājs: “Lauksaimnieki arvien vairāk cenšas finansiāli nodrošināties pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem, apdrošinot sējumus, jo pat visziemcietīgākās sējumu šķirnes, kas sētas un audzētas pēc vispareizākās tehnoloģijas, var nebūt pasargātas no izsalšanas, ja ziemas laikapstākļi būs nelabvēlīgi. Ziemāju sējumi, ko apdrošinājis BTA, 80% atrodas teritorijā, kur ir ļoti neliels sniega segas daudzums. Visnelabvēlīgākie laikapstākļi ziemāju sējumiem šobrīd novērojami Latvijas centrālajā daļā, sākot no Saldus līdz Jēkabpilij. Zemā gaisa temperatūra un sniega segas neesamība rada augstu risku, ka šie sējumi var arī nepārziemot. Īpaši šim riskam ir pakļauti ziemas rapša sējumi. Ja sals pieņemsies spēkā un sniega segas biezums nepalielināsies, tad sējumiem tiks nodarīti neatgriezeniski zaudējumi un pavasarī varētu nākties sējumus pārsēt. Kopējais zaudējumu apmērs sliktākā scenārija rezultātā varētu pat pārsniegt 200 000 eiro. Ja zemniekiem sals būs radījis neatgriezeniskus zaudējumus un šie sējumi būs bijuši apdrošināti pret izsalšanas risku, BTA pavasarī, konstatējot šos zaudējumus, būs gatavi operatīvi izskatīt atlīdzību pieteikumus un veikt izmaksas, lai zemnieki varētu koncentrēties svarīgākajam – pavasara lauku darbiem.”

BTA atgādina, ka lauksaimniekiem, vēršoties Lauku atbalsta dienestā, ir iespēja izmantot arī valsts sniegto atbalstu – kompensāciju lauksaimniecības, tai skaitā sējumu, apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai 50% apmērā. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem, 2013. gadā bija saņemts 2091 pieteikums par valsts sniegtā atbalsta saņemšanu lauksaimniecības apdrošināšanas polišu iegādei un izmaksāts valsts pabalsts 969 084 eiro apmērā.

Biedrības “Zemnieku saeima” biedru viedokļi:

z/s Pīlādži finanšu direktors Edgars Putra no Durbes novada: “Šogad no ziemāju kultūrām esam iesējuši ziemas kviešus un ziemas rapsi, bet šobrīd ir pāragri spriest par to pārziemošanu un potenciālo ražu rudenī, jo vienādi laikapstākļi katru gadu nemēdz būt. Labība ir iesēta 3 pagastos un šobrīd katrā no tiem ir atšķirīgs sniega segas biezums vai arī sniega nav vispār. Mūsu pusē pamatā vienīgais drauds šobrīd ir izsalšana. Atbildot par apdrošināšanu – nē, mēs neapdrošinām laukus, jo arī ar 50% kompensāciju no valsts, apdrošināšanas izmaksas ir samērā augstas un, tas diezin vai atmaksājās. Risku mēģinam mazināt sējot mūsu klimatiskiem apstākļiem piemērotākas kviešu, rapšu šķirnes un sēju cenšamies veikt savlaicīgi un kvalitatīvi. Nākotnē apsveram domu par rapšu sējumu apdrošināšanu.”

z/s „Kalnavoti” saimnieks Jānis Dzenis no Kokneses novada: „Šobrīd nav iespējams noteikt, kāda būs jaunā raža un kā ziemāji pārziemos. To redzēsim pavasarī, kad atsāksies veģetācijas periods. Labības laukus vairāk neapdrošinu, jo neticu piedāvātajai apdrošināšanas sistēmai. Es ļoti vēlētos redzēt reālu piemēru, ko tieši lauksaimnieks iegūst no apdrošināšanas! Kokneses pusē šādi piemēri nav dzirdēti.”

No 11. līdz 13.aprīlim izstāžu kompleksā RĀMAVA izstāde PAVASARIS 2019!

12.aprīlī izstādes ietvaros Zemnieku saeimas seminārs: INOVATĪVĀS TEHNOLOĢIJAS LOPKOPĪBĀ!