Šonedēļ Eiropā notiks izšķirošās sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam
Reaģējot uz Baltijas lauksaimnieku mērķtiecīgajām aktivitātēm un neatlaidīgu cīņu par Baltijas lauksaimnieku interesēm un Eiropas parlamenta vilcināšanos pieņemt ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam, Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA/COGECA, trešdien, 6. februārī organizē vērienīgu  ārkārtas COPA/COGECA Prezidija sēdi,  iestājoties par ES lauksaimniecības budžetu. Sēdē piedalīsies vairāk kā 400 lauksaimnieki no visas Eiropas un 12 lauksaimnieki no Latvijas. Ārkārtas prezidija sēdes noslēgumā plānots parakstīt un iesniegt Eiropas parlamentā deklarāciju, kurā lauksaimnieki pieprasa spēcīgu lauksaimniecības budžetu.

Ārkārtas prezidija sēdes mērķis ir skaidrs vēstījums ES valstu un valdību, mediju un ES institūcijām, uzsverot nepieciešamību pieņemt lēmumu par spēcīgu KLP budžetu. Eiropas lauksaimnieki uzsver, ka pēdējo 15 gadu laikā saimniecību izmaksu pieaugums, ir tālu apsteidzis cenas, ko lauksaimnieki saņem par savu saražoto produkciju. Rezultātā, lauksaimnieku ienākumi ir cietuši un, ir vidēji uz pusi mazāki nekā izpeļņas citās nozarēs. Lauksaimniecības nozare joprojām viens no galvenajiem nodarbinātības avotiem ES – saskaņā ar Eurostat datiem vairāk kā 26.000.000 cilvēki  ir nodarbināti lauksaimniecībā. Kopējās Lauksaimniecības Politikas (KLP) izmaksas ir mazāk nekā 1% no ES valdību kopējiem valsts izdevumiem.
Ārkārtas prezidija sēde un konference notiks tieši dienu pirms izšķirošās Eiropadomes sēdes, kurā tiks skatīts daudzgadu budžets un kura norisināsies 7. un 8. februārī.
Eiropas lauksaimnieku organizācijas konferencē piedalīsies tādi ietekmīgi ES institūciju pārstāvji kā Paolo de Kastro (Mr. Paolo de Castro), EP lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs, Džordžs Hauslers (Mr. George Haeusler), Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra biroja vadītājs, Saimons Kovenijs (Mr.Simon Coveney), Īrijas lauksaimniecības ministrs, un citi.
Ārkārtas prezidija sēdē piedalīsies arī ar lauksaimniecību cieši saistītu organizāciju pārstāvji, iesaistot amatpersonas diskusijā par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2014.gada. Sanāksmē no Latvijas piedalīsies pārstāvji no piecām lauksaimnieku organizācijām – Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Zemnieku federācijas un Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija.
Latvijas zemnieku pārstāvji kopā ar kaimiņvalstu lauksaimniekiem turpinās uzstāt arī uz Baltijas lauksaimnieku īpašo nevienlīdzību, par ko vairāk kā gadu ir aktīvi veduši sarunas ar ES amatpersonām, citu valstu lauksaimniekiem un Baltijas valstu amatpersonām. Baltijas valstu lauksaimnieki uzsver, ka ES tiešmaksājumiem ir jābūt vienlīdzīgiem. Lauksaimnieku pozīcijā uzsvērta pārtikas drošības, lauku nodarbinātības, stabilas un nākotnes izaicinājumiem atbilstošas lauksaimniecības sektora attīstības nozīme.
„Lauksaimnieki arī pieprasa adekvātu finansējumu gan tiešmaksājumu, gan lauku attīstības politikai, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības un lauku apvidu izaugsmi. Lauku attīstības finansējumam jābūt ne mazākam kā esošajā maksājumu periodā, lai spētu uzlabot Baltijas valstu lauksaimniecības infrastruktūru”, stāsta Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece, viena no lobēšanas komandas pārstāvēm, lauksaimnieku interešu pārstāvībai ES.
Pēdējās nedēļas laikā Baltijas lauksaimnieki organizējuši visu trīs valstu politiķu un  lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvju atkārtotas sarunas, meklējot situācijas risinājumu pirms gaidāmās nākamās Eiropadomes sēdes, kurā 7.februārī tiks skatīts daudzgadu budžets.
5.februārī, saistībā ar tiešmaksājumiem notiek Baltijas zemnieku akcija “Baltijas ceļš”, kurā, simbolizējot valstu vienotību, maģistrāles “Via Baltica” pievadceļos tiks izveidoti un iedegti 400 ugunskuri, savukārt 7.februārī, Eiropadomes laikā notiks unikāla Baltijas zemnieku kora koncerts.
Kā ziņots, pērn novembrī izteiktajā Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam piedāvājumā Baltijas valstīm paredzēti 196 eiro (138 latus) lieli platību maksājumi par hektāru, tomēr tas varētu tikt sasniegts tikai 2020.gadā, kamēr lauksaimnieku p
Prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014.gada. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
Ekspertu dalība pasākumā nodrošināta VLT aktivitātes “Nozaru ekspertu ziņojumi ietvaros”.