Lauksaimnieki satraucas par pieaugošo nodokļu slogu

27/08/2015

Trešdien, 26. augustā biedrības ”Zemnieku saeima” pārstāvji tikās ar Finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu nozari ietekmējošo nākamo gadu nodokļu politiku.
Lauksaimniecībai pēdējā gadā izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija. Tam ir vairāki cēloņi – zemas pasaules tirgus cenas, Krievijas pārtikas embargo, klimatiskie apstākļi, slimības, u.c.. Šāda nelabvēlīgo faktoru vienlaicīga sakrišana notiek ļoti reti, bet diemžēl notiek. Apstākļos, kad tik daudzas nozares ir uz izdzīvošanas robežas, kā, piemēram, piena nozare un cūkkopība, ir ļoti svarīgi nepasliktināt situāciju no valsts puses ceļot nodokļu slogu. Šobrīd, kad notiek aktīvs nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, Zemnieku saeimas vadītāji tikās ar Finanšu ministru, lai pārrunātu jautājumus, kas uztrauc lauksaimniekus.
Galvenais diskusiju objekts bija plānotais straujais zemes nodokļa pieaugums. Pašreizējie noteikumi paredz, ka turpmākos 5 gadus zemes nodoklis pieaugs līdz pat 20 % ik gadu. Zemnieku saeima uzskata, ka tik straujš pieaugums nav pieņemams un nodokļa pieaugums nevar būt lielāks par 10 %. Par šo jautājumu tika panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā notiks atkārtotas Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un pašvaldību sarunas, par iespējām nodokļa pieauguma tempu samazināt un kāpumu plānot ilgākā laika posmā.
Otrs aktuāls jautājums, kas nodarbina ikviena lauksaimnieka prātu, ir no 2017. gada paredzētā ES subsīdiju un valsts atbalsta iekļaušana ar nodokli apliekamo ienākumu summā. Ņemot vārā to, ka mūsu lauksaimniekiem ir jākonkurē kopīgajā ES tirgū ar mazāko atbalstu, līdzšinējā pieeja, kad subsīdijas netika iekļautas ar nodokli apliekamajos ienākumos, ļāva lauksaimniekiem izmantot visu šo subsīdiju summu investīciju veikšanai ražošanas modernizācijā vai iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Ja lauksaimnieki strādā ar peļņu, tad līdzšinējā valsts politika neiekļaut ar nodokli apliekamajos ienākumos subsīdijas, nosacīti palielināja šo subsīdiju summu par 15 %, ļaujot pietuvoties subsīdiju līmenī vismaz kaimiņvalstu zemniekiem! Par šo jautājumu sanāksmes dalībnieki vienojās, ka ir nepieciešams sarunā iesaistīt arī Ekonomikas un Tieslietu ministriju.
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš komentējot tikšanos piebilst: ”Prieks, ka saspringtajā budžeta veidošanas procesā Reira kungs atrada iespēju ar mums tikties. Saruna pierādīja, ka šādas darba tikšanās ir ļoti svarīgas, jo lauksaimniecības nozare, kuru galvenokārt regulē Eiropas Savienība, nevis Latvijas valdība, ir ļoti sarežģīta. Mums Latvijas lauksaimniekiem ir jāievēro visi Briselē tapušie noteikumi un jāspēj konkurēt ar to valstu zemniekiem, kuriem ir bijis vairāk laiks uzkrāt kapitālu, lai spētu pārdzīvot krīzes situācijas.„