12.novembrī piena ražotāji tikās ar Valsts prezidentu, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no Eiropas Savienības ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē. No mūsu organizācijās piedalījās priekšsēdetāja vietnieks Juris Cīrulis un valdes locekle Ieva Alpa – Eizenberga.
Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu. Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem.
Biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietnieks un zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis atzina: “Kas mums ir solīts, tas Eiropai mums jāatdod. Ja vēl šodien neizkaujam ganāmpulkus, par to jāpateicas Latvijas valdības sniegtajam atbalstam ciltsdarbam. Mēs ticam, ka Valsts prezidents var kļūt par mūsu nozares patronu, gan risinot šos jautājumus, gan palīdzot rast jaunus noieta tirgus citur pasaulē, kas veiksmīgi jau sācies.”
Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.
Kā papildus faktoru, kas ietekmēs piena ražotāju izmaksas piensaimnieki minēja gaidāmo elektrības cenu kāpumu no jaunā gada.
Valsts prezidents noslēgumā solīja darīt visu, lai ar ES augstākajām amatpersonām ikvienā sarunā uzsvērtu Latvijas piensaimnieku kritisko situāciju un nepieciešamību viņus atbalstīt, kā arī papildināja, ka apņemas pārrunāt ar valdības vadītāju iespējas piesaistīt piensaimnieku krīzes pārvarēšanai atbalsta programmas “Altum” naudas resursus.
Savukārt vakar, 13.novembrī Saeima nolēma vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu steidzami rast pozitīvu risinājumu jautājumā par tiešas kompensējošas palīdzības piešķiršanu Latvijas pienu ražotājiem, lai izvairītos no neatgriezeniskām sekām Latvijas piena nozarē.
Foto: Valsts prezidenta kanceleja
