Šodien, 10.decembrī biedrības “Zemnieku saeima”, “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas”, “Latvijas Zemnieku federācijas”, “Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas” un “Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes” pārstāvji tiksies ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, lai pirms Eiropadomes sanāksmes, kas notiks 12.decembrī Briselē, atgādinātu par Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvēšanu – godīgu finansējumu Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Šajās dienās ar savas valsts vadītāju tiksimies ne tikai mēs, Latvijas lauksaimnieki, bet arī lauksaimnieki Igaunijā un Lietuvā. Mūsu kopīgais mērķis – atgādināt valsts vadītājiem par nevienlīdzīgo finansējuma sadali starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un aicināt mūsu intereses pārstāvēt Eiropadomes sanāksmē. Ministru prezidentam nodosim arī pagājušā nedēļā mūsu sagatavoto vēstuli Eiropas Savienības vadītājiem un dāvināsim maizes klaipu, simboliski nogriežot 1/4 daļu no tā. Maizes klaips simbolizē Eiropas Savienības atbalstu – maize, no kuras jāpārtiek lauksaimniekiem. Katras valsts lauksaimnieki saņem atbalstu, bet mēs, Baltijas valstu lauksaimnieki, salīdzinot ar ES vidējo lauksaimnieku, kurš saņem pilnu maizes klaipu, saņemam tikai 3/4 maizes.”
Pagājušā nedēļā Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītāji nosūtīja atklātu vēstuli Eiropas Savienības vadītājiem ar atgādinājumu, ka joprojām nav rastas atbildes uz lauksaimniekiem svarīgiem jautājumiem. Kopš pievienošanās ES 2004. gadā, lauksaimnieki no visām trim Baltijas valstīm ir saņēmuši zemāko tiešā atbalsta līmeni, salīdzinot ar citām dalībvalstīm. Pašlaik tikai 54–60% no Eiropas vidējā līmeņa. Ražošanas izmaksas ir augstākas nekā vidēji ES – attiecīgi 129% (Igaunijā), 112% (Lietuvā) un 113% (Latvijā).
Pirms septiņiem gadiem, 2013. gada februāra sākumā Eiropadome vienbalsīgi vienojās, ka vēlākais līdz 2020. gadam visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz tiešmaksājumu līmenis vismaz 196 eiro par hektāru. Solījums nav izpildīts un Baltijas lauksaimnieku līmenis 2020. gadā būs aptuveni 176 eiro.
Pieaugot sabiedrības spiedienam, lauksaimniekiem ir nepieciešams izvēlēties jaunas un bieži vien dārgas klimatam draudzīgākas lauksaimniecības metodes. Šīs investīcijas nevar veikt bez spēcīga finansējuma Lauku attīstībai, kuru pašreizējā Eiropas Komisijas piedāvājumā diemžēl neredzam.
PRESES RELĪZE_Šodien lauksaimnieki tiksies ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu_10.12.2019.
