Šogad tiek pārbaudīta lauksaimnieku izturība visā Latvijā

19/08/2014

Šis gads lauksaimniekiem ir pārbaudes un izturības gads, kas aizsākās ar kailsala radītajiem zaudējumiem graudaudzētājiem, Āfrikas cūku mēri cūkkopjiem un šobrīd saimniecību dzīvotspēja tiek pārbaudīta ar Krievijas aizliegumu ievest lauksaimniecības produkciju, kur lielākie zaudētāji būs tieši piensaimnieki un dārzeņkopji. Kā lauksaimnieki prognozē jauno ražu un Latvijas lauksaimniecības nākotni, komentē „Zemnieku saeimas” biedri Latvijas reģionos.

 .

z/s „Celmiņi” saimnieks Kaspars Sūniņš no Kandavas novada: „Kandavas pusē jau vairākas dienas saule nav manīta un nepārtraukti līst. Savā saimniecībā lopbarība tika sagatavota jūnijā un jūlijā, un šobrīd ir īstais laiks gatavot skābsiena otro kārtu. Līdzko laikapstākļi noskaidrosies, Kurzemes lauksaimnieki turpinās kulšanas darbus un sagatavos šovasar pēdējo skābbarību. Attiecībā uz Krievijas embargo, uzskatu, ka gaļas liellopu nozari Krievijas aizliegums uz gadu ievest lauksaimniecības produkciju šobrīd ietekmēs minimāli, jo Latvijas gaļas liellopu audzētāji lielākoties pārdod jaunlopus uz Eiropas Savienības valstīm nobarošanai. Nākotnē situācija gan var mainīties.”

.

z/s „Vilciņi – 1” saimnieks Arnis Burmistris no Jelgavas novada: „Kailsala radīto zaudējumu dēļ, pavasarī Zemgalē lielāko daļu ziemāju lauku nācās pārsēt ar vasarājiem. Lietus Zemgalē sākās vēl tad, kad vasarāji nebija gatavi un šobrīd kulšanas darbi ir apgrūtināti. Situācija būtu bijusi krietni labāka, ja ziemāji nebūtu izsaluši, jo tos varētu kult ātrāk nekā vasarājus. Ideālā variantā šobrīd būtu jābeidz ziemas rapša sēja, bet tā diemžēl ir tikai pirmajā pusē. Uzskatu, ka Zemgalē lauksaimnieki ziemas rapsi iesēs mazāk, nekā bija plānots. Manā saimniecībā šobrīd ir nokulta aptuveni puse, graudu mitrums ir no 19% līdz 24%, tādēļ dienā 4 kombaini var nokult tikai aptuveni 50 ha. Šobrīd graudiem vēl ir pārtikas kvalitāte, bet, ja turpinās līt, kvalitāte būs lopbarības līmenī. Turpinām kult un ceram uz labiem laikapstākļiem!”

.

z/s „Ezerlīči” saimnieks Aivars Trons no Ciblas novada: „Šobrīd Latgalē aktīvi norisinās ražas novākšanas darbi – lielākā daļa lauksaimnieku ziemājus jau ir paguvuši nokult un turpina kult vasarājus. Atšķirībā no pārējās Latvijas teritorijas, Latgalē nokrišņu bija krietni mazāk, kas labvēlīgi ietekmēja graudaugu kvalitāti. Mūsu pusē ir ierasts līdz 15.augustam iesēt ziemas rapsi, tādēļ uzskatu, ka lielākā daļa lauksaimnieku to ir izdarījuši. Pretēji normālajām graudu ražām, dramatiski klājas cūkaudzētāju saimniecībām. Latgalē daudzās saimniecībās graudi tiek audzēti tieši cūku nobarošanai un šobrīd ir situācija, ka kulšana ir jāatstāj novārtā un jākauj cūkas. Nokaut grūsnu cūku ir ne tikai fiziski grūti, bet arī morāli. Gadu gaitā Pārtikas un veterinārais dienests ir izveidots kā kontroļu un pārbaužu iestāde, bet varbūt ir pienācis laiks kļūt par reālu problēmu apkarojošu iestādi!”

.

Biedrības „Latvijas dārznieks” priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: „Lai arī ir pagājuši 3 gadi kopš „e-coli baktērijas” radītās krīzes 2011.gadā, Latvijas dārzkopji to vēl nav pilnīgi pārvarējuši un atguvušies. Šobrīd Latvijas dārzeņkopības sektors atrodas uz nākamā krīzes sliekšņa saistībā ar Krievijas aizliegumu ievest lauksaimniecības produkciju. Eiropas Savienības lielo dārzeņu audzētāju valstu eksports uz Krieviju pārsniedz 2 miljardus eiro. Šobrīd tirgus uz Krieviju ir aizvērts, dārzeņu realizācijas laiks ir ierobežots un jauni noieta tirgi nav atrasti. Ja kopš jūnija cenām jau tā bija tendence samazināties, tad tagad cenu kritums būs vēl straujāks. Uzskatu, ka dārzeņu sektorā situācija ir tikpat bīstama kā piena lopkopībā un valdībai ir jārod atbalsta mehānismi vietējiem lauksaimniekiem, lai saimniecības nenāktos likvidēt. Mūsu priekšlikums ir pastiprināti kontrolēt importa dārzeņu izcelsmi un par to informēt pircējus. Tāpat aicināt iegādāties vietējos produktus un izskatīt iespēju samazināt PVN dārzeņiem un kartupeļiem.”

.

z/s „Robežnieki” saimniece Ieva Alpa – Eizenberga no Salacgrīvas novada: „Salacgrīvas novadā vasara iesākās ar nemitīgu lietu, kas traucēja iegūt kvalitatīvu lopbarību, tālāk sekoja ilgstošs sausums, kas būtiski samazināja zaļmasu zālājiem, bet uzlaboja kukurūzas ražu un šobrīd lietus palielina zaudējumus graudu novākšanas procesā. Kopumā es gribētu teikt, ka šis gads lauksaimniekiem ir pārbaudes un izturības gads – kailsals radīja zaudējumus graudaudzētājiem, joprojām paplašinās Āfrikas cūku mēra skartās teritorijas, un šobrīd mūsu dzīvotspēja tiek pārbaudīta ar Krievijas aizliegumu ievest lauksaimniecības produkciju, kur lielākie zaudētāji būs tieši piensaimnieki. Šobrīd visā Latvijā ir samazinātas piena iepirkumu cenas no 0,03 eiro līdz pat 0,11 eiro par litru piena. Patīkamā ziņa ir tā, ka vismaz piena iepirkumu līgumi netiek lauzti, Salacgrīvas un tās tuvākajā apkārtnē par šādu faktu neesmu informēta. Kopš aizlieguma drīz būs pagājušas 2 nedēļas un mums, lauksaimniekiem, ir nepieciešams zināt situācijas tālāku attīstību -vai piena kombināti spēs pārstrādāt pienu un atrast jaunu noieta tirgu. Ja šādas cenas turpinās pastāvēt vairākus mēnešus, tad Zemkopības ministrijai Eiropai ir skaļi un skaidri jāsaka, ka Latvijas lauksaimniekus tas nogremdēs un ir jārod Eiropas līmenī risinājums, kā kompensēt zaudējumus. Tāpat uzskatu, ka Latvijas valdībai ir jārod atbalsta risinājums visām situācijā iesaistītajām lauksaimniecības nozarēm, nevis konkrētiem uzņēmumiem, jo lielākie zaudētāji šajā situācijā būs zemnieki un ražotāji, it īpaši tie, kuri ir investējuši fermās, mēslu krātuvēs un ražošanas jaudas palielināšanā.”

Šobrīd Zemnieku saeimas mājas lapa ir izstrādes stadijā!