Zemnieku saeima par KLP pēc 2020.gada

02/12/2017

29.novembrī novembrī Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans Briselē iepazīstināja ar Kopējās lauksaimniecības politikas vīziju pēc 2020.gada. Sanāksmē piedalījās Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komisāra paziņojums bija daudz labāks kā iepriekš tika prognozēts. Piemēram, netika piedāvāts no nacionālajiem budžetiem līdzfinansēt tiešmaksājumus, kā arī netika rosināts noteikt tiešmaksājumu griestus vienam saņēmējam Eiropas līmenī no kā baidījās to valstu lauksaimnieki, kurās ir lielas saimniecības.

Kopumā vērtējot, ir virkne pozitīvu ierosinājumu, piemēram, Eiropas Komisija rosina piešķirt dalībvalstīm lielāku atbildību, lai tās varētu izvēlēties, kā visefektīvāk ieguldīt savu KLP finansējumu. Galvenais no Briseles puses būšot prasība, lai tiktu sasniegti noteikti kopīgi Eiropā pielemti mērķi, bet kā kura valsts praktiski to izdara, tas varētu palikt katras valsts kompetencē. Ceram, ka šis nav tikai triks, kā novērst uzmanību no pārmetumiem par Briseles birokrātiju uz katras dalībvalsts valdībām. Virspusēji šobrīd izskatās, ka ir atrasts veiksmīgs veids, kā, tēlaini izsakoties, pārmest birokrātijas “akmeni” no Briseles uz Rīgu, Berlīni, Kopenhādenu utt.

Arī turpmāk tiek paredzēts saglabāt divu pilāru sistēmu (tiešmaksājumus un Lauku attīstības atbalstu) un finansēt to ES līmenī, nevis kā daži Eiropā vēlas – nacionalizēt šo politiku! Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā, arī šoreiz mums pats aktuālākais jautājums, veidojot Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada, ir vienlīdzīgi tiešmaksājumi un vismaz iepriekšējā perioda līmeņa lauku attīstības aploksne.

Pozitīvi vērtējam arī izmaiņas – lielāka uzmanība tiks pievērsta sasniegtā rezultāta uzraudzībai, mazāk kontroles, tajās vairāk tiks izmantotas modernās tehnoloģijas. Tāpat vairākkārtīgi ir pieminēts, ka atbalstam ir jānonāk pie reāliem zemniekiem, kuru ienākumi atkarīgi no lauksaimnieciskās darbības, nevis pie investoriem.

Mūsu zemniekiem aktuāls jautājums bija par to, kas notiks ar zaļināšanas prasībām, kuras kļūst neloģiskākas un ar ražošanas labu praksi grūti savienojamas. Komisārs Hogans savā uzstāšanās laikā Eiropas Parlamentā apliecināja, ka šajā jautājumā arī plānotas izmaiņas, proti, ir skaidrs, ka viens un tas pats neder visām ES dalībvalstīm. Turpmāk ir plānots noteikt vairākas prioritātes, piemēram – barības vielu aprite, biodaudzveidība, ūdeņu aizsardzība uc. Un dalībvalstis varēs noteikt, kādu no šiem mērķiem ko grib sasniegt un tad izvēlēties labāko praktisko variantu, kā to izdarīt.

Ceram, ka Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2020.gada būs modernizēta, vienkāršota un ar plašākām pilnvarām dalībvalstīm ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē!

Līdz nākamā gada vasarai, balstoties uz šo EK KLP komunikācijas dokumentu, tiks izstrādāti likumdošanas priekšlikumi. Nākamā gada maijā plānots, ka parādīsies arī pirmais nākotnes ES budžeta variants, kurš protams būtiski ietekmēs arī to, kāda būs lauksaimniecības politika.

Arī mums Zemnieku saeimā ir beidzies salīdzinoši mierīgais darbu posms un priekšā vismaz trīs aktīvas lobēšanas gadi! Ļoti gaidām papildus spēkus no Jums šim darbam!

4.janvārī Jelgavas pilī “Zemnieku saeima” aicina uz “Lauksaimnieku Jaungada balli”! Biļetes jau tirdzniecībā! Uzzini vairāk!