ZSA: Aktīvāk jāveicina pašmāju piena produktu iekšējais patēriņš

14/03/2016

Piektdien, 11. martā notikušajā ikgadējā kongresā biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) priekšplānā izvirzīja atbalsta nepieciešamību krīzes skartajiem piensaimniekiem, kā arī turpmāko visas lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanu globālo ģeopolitisko un ekonomisko pārmaiņu kontekstā.

Uzrunājot kongresa dalībniekus, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izteica atzinību ZSA līdzšinējai darbībai, kā arī uzsvēra nepieciešamību kopīgiem spēkiem turpināt virzīt lauksaimniecības attīstību. Ministrs norādīja, ka par nopietnu zemnieku pieeju lauksaimniecības kā nozares izaugsmei liecina arī rekordlielais pieteikumu skaits Lauku atbalsta dienestā, Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai investīciju projektiem. Tāpat ministrs klātesošos informēja, ka turpinās iesākto darbu, lai panāktu papildus ES atbalsta piešķiršanu piensaimniekiem.

Kongresa dalībniekus ar video starpniecību uzrunāja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Maireda Makginesa (Mairead McGuiness), kura uzsvēra ģeopolitisko bažu un Krievijas embargo iespaidu uz lauksaimniekiem visā ES: produktu cenām, saimniecību ienākumiem un dzīvotspēju. Taču vienlaikus politiķe pauda cerību, ka Eiropa ar to tiks galā, rodot jaunus tirgus pārtikas noietam, kā arī uzteica lauksaimnieku spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, ko viņi ir pierādījuši, ejot cauri dažādām krīzēm. M.Makginesa savā uzrunā pieskārās arī klimata izmaiņām un ar to saistītajām prasībām lauksaimniekiem. Kā vienu no galvenajiem savas darbības uzdevumiem deputāte minēja zemnieka pozīciju stiprināšanu pārtikas ķēdē, kā arī šīs ķēdes saīsināšanu.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš kongresā vairākkārt uzsvēra nepieciešamību vairot Latvijā ražoto pārtikas produktu, īpaši piena produktu, iekšējo patēriņu. J.Lazdiņš norādīja, ka mazumtirdzniecības veikalu plauktos ir nepieciešams panākt 90% Latvijas izcelsmes produktu īpatsvaru. ZSA ir iecerējusi šogad organizēt informatīvas aktivitātes sabiedrības informēšanai, veicinot pircēju patriotismu un izvēli par labu vietējam produktam, tāpat plānots arī strādāt ar veikalu tīkliem.

Kā nozīmīgu faktoru situācijas uzlabošanai piensaimniecībā ilgtermiņā, J.Lazdiņš minēja nepieciešamību konsolidēt piena pārstrādi, veicinot tās efektivitāti. J.Lazdiņš: “Uzskatu, ka piena ražotāji Latvijā ir sevi veiksmīgi apliecinājuši, investējuši fermās, spējuši mērķtiecīgi palielināt piena izslaukuma apjomus un kvalitātes rādītājus. Nav korekti viņus saukt par nemākuļiem, kuri neprot ekonomiski izdevīgi saražot pienu, ir jāmeklē citi problēmu cēloņi un risinājumi.”

Realizējot Latvijas lauksaimnieku interešu lobiju Eiropā, šogad organizācija iecerējusi iesaistīties jaunā ES plānošanas perioda veidošanā, kā arī piedalīties klimata pārmaiņu politikas veidošanā un augu barības vielu efektīvas izmantošanas veicināšanā. Lai stiprinātu Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju Eiropā, ZSA turpinās aktīvi iesaistīties Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA/COGECA darba grupās ES likumdošanas izstrādē, finanšu vides pilnveidošanā, Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanas procesā, kā arī Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvībā krīzes situācijās.

ZSA šogad ir iecerējusi realizēt arī virkni aktivitāšu lauksaimniecības uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā. Kā galvenie darāmie darbi kongresā tika izvirzīta Lauku attīstības programmas (2014.-2020.) ieviešanas nosacījumu pilnveidošana, nodokļu sistēmas uzlabošana, administratīvā sloga un finanšu risku mazināšana, sadarbības stiprināšana ar pašvaldībām, kā arī lauksaimniecībā izmantojamo zemju ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana. Kongresā vairākkārt izskanēja arī nepieciešamība šogad atgriezties pie krāsotās dīzeļdegvielas jautājuma sakārtošanas zemniekiem labvēlīgā virzienā. Pēc biedru iniciatīvas, kongresa šī gada plāni tika papildināti arī ar sadarbības veicināšanu ar citu nozaru organizācijām, kopīgu interešu aizstāvībai.

Kongresa turpinājumā notikušajā konferencē tika diskutētas vairākas nākotnes perspektīvas, kā Latvijas lauksaimniecībai būtu jāattīstās esošo globālo ģeopolitisko un ekonomisko pārmaiņu kontekstā. Ar prezentācijām uzstājās “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA prezidents Martins Merilds (Martin Merrild), LR Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa un ZSA lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska. Kopīgajā paneļdiskusijā piedalījās arī ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras vadītājs Romets Sormus (Roomet Sormus), LR Saeimas deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.

Biedrības “Zemnieku saeima” Kongress-Konference 2016 tika rīkots sadarbībā ar:

Swedbank_logo

Zemnieku saeimas Kongresa-Konferences 2016 attēlu galerija ir atrodama ŠEIT.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieces Mairedas Makginesas uzrunu pasākuma dalībniekiem var atrast ŠEIT.

Pasākuma dalībnieku prezentācijas:

Biedrības “Zemnieku saeima Valdes ziņojums 2016

R. Krievina Latvijas lauksaimniecības attīstības redzējums

Biedrības “Zemnieku saeima” darbības prioritātes 2016

M. Merrild Farmers Parliament Conference

M. Kazaks Latvijas ekonomika šļūc uz priekšu: kas notiek un ko (ne)gaidīt?

Paldies ikvienam par dalību un ierosinājumiem, paldies “Swedbank Latvija” par ieskatu ekonomiskajā situācijā un pasākuma atbalstu!

4.janvārī Jelgavas pilī “Zemnieku saeima” aicina uz “Lauksaimnieku Jaungada balli”! Biļetes jau tirdzniecībā! Uzzini vairāk!