Nozares pārstāvji un eksperti atzīst, ka jāveic Eiropas Kopējās Lauksaimniecības Politikas stratēģiska reforma

Eiropas aktualitāšu dienas kārtībā ir nopietnas diskusijas par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada, tādēļ š.g. 19. un 20. jūlijā Briselē notika iespaidīga konference, kura noslēdza aprīlī uzsākto publisko diskusiju par sabiedrības redzējumu attiecībā uz lauksaimniecības politiku nākotnē.
Eiropas Komisija to uztver kā nopietnu izaicinājumu, jo uzskata, ka esošā politika nespēj nodrošināt KLP augsto mērķu sasniegšanu, piemēram Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas viens no pamatmērķiem ir augsts dzīves līmenis lauksaimniekiem un dzīves kvalitātes līmeņa starp laukiem un pilsētām izlīdzināšana, tādēļ veikta nopietna eiropiešu aptauja un apkopoti ekspertu viedokļi par KLP nākotni.
Vienu no astoņām darba grupām – Kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes loma Eiropas pārtikas ražošanas kapacitātes un konkurētspējas stiprināšanā vadīja Latvijas pārstāve – Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece. Šo nopietno uzdevumu Latvijas pārstāvei uzticēja tādēļ, ka Latvijas iedzīvotāji bija vieni no aktīvākajiem sabiedriskajā aptaujā un Latvijas lauksaimnieku viedokļi bija konstruktīvi un vērtīgi.
Konferences laikā  tika  prezentēti sabiedriskās diskusijas „KLP pēc 2013.gada” rezultāti un diskusijās izskanējušie viedokļi un priekšlikumi, kuros kā galvenais arguments, kādēļ ir nepieciešama kopīga ES lauksaimniecības politika dominēja sabiedrības viedoklis – lai spētu nodrošināt patērētājus ar svaigu un drošu pārtiku, un nodrošinātu lauku apdzīvotību un nodarbinātību. Visu Eiropu pārsteidza salīdzinoši augstā Latvijas iedzīvotāju aktivitāte, kas tika pieminēta kā ievērības cienīga. Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja lepojas ar to:„Pavasarī, kad aicinājām sabiedrību aktīvi iesaistīties šajā aptaujā, bieži vien dzirdējām tādu kā izbrīnu – nu, ko Jūs plosaties, tam taču nav nekādas nozīmes, vai tiešām, Jūs ticat, ka kāds kaut izlasīs to ko uzrakstīsim… ir liels prieks, ka nepiepildījās skeptiķu pieņēmumi. Mūs sadzirdēja un pamanīja! Tas tikai kārtējo reizi pierāda, ka nevajag noniecināt savu varēšanu, ir vienkārši jābeidz čīkstēt un jādara, katram savs mazais darbiņš, tad agri, vai vēlu arī rezultāti neizpaliks!”
Zemnieku Saeima uzskata, ka dalība konferencē bija ļoti vērtīga un uzmanība tieši Latvijai ir būtisks panākums, taču vislielākais gandarījums ir par konstruktīvu un praktiski orientētu diskusiju. „Īpaši svarīgi ir, ka eksperti, ņemot vērā sabiedrības viedokli, uzsvēra, ka Eiropas Kopējā Lauksaimniecības politikā  nepieciešama stratēģiska reforma nevis tikai politikas pārskatīšana un ka lauksaimniecībai ir milzīga loma Eiropas tautsaimniecības nākotnē – lai arī tās galvenā loma ir pārtikas nodrošinājums, taču tieši saimniekošana laukos ir lauku ekonomiskās un dzīves kvalitātes stabilitātes garants”, par galvenajiem secinājumiem vēsta Maira Dzelzkalēja.
Konferences dalībnieku – nozares, ministriju, zinātnes un NVO  ekspertu – diskusija par nākotnes KLP lomu un nepieciešamajām izmaiņām, bija gana smaga un brīžiem diametrāli pretēja, tika pārrunāti sekojoši jautājumu bloki:

-Pārtikas nodrošinājums un ES pārtikas ražošanas saglabāšana;

–          Lauku sabiedrības dzīvotspējas saglabāšana un nākotnē;

–          Vides saglabāšana un lauksaimniecība kā sabiedrisko labumu nodrošinātāja;

–          Produktu kvalitāte un pārtikas piedāvājuma dažādošana.

Konferences noslēgumā apkopojot galvenos ieteikumus un argumentus Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs D.Ciolosš kā KLP nākotni uzsvēra, ka tai jābūt vienkāršai, saprotamai, vienlaikus stiprinot efektīvus lauksaimniecības uzņēmumus,  to konkurētspēju un  ekonomisko aktivitāti, respektējot dabas līdzsvaru. Komisārs bija pārliecināts, ka  jāsaglabā savstarpēji papildinošie 2 KLP pilāri:
1.pīlāram jākļūst par instrumentu, kas savieno ekonomisko, vides, sociālo un teritoriālo aspektus – tiešie maksājumi jābalsta uz reāliem, objektīviem kritērijiem – saimniekošanas modelis, klimatiskais un vides fons, kā arī sociālekonomiskie faktori. Vēsturiskā reference vairs nav iespējama.
Komisārs arī uzsvēra, ka saimniekiem tiks atlīdzināts par sabiedrisko labumu radīšanu, ņemot vērā reģionu un saimniekošanas modeli un tirgus un risku vadības instrumenti ļaus saimniekiem reaģēt uz pārmērīgām ienākumu svārstībām.
2.pīlārs dos iespēju modernizēt saimniecības, ieviest jaunu atbalstu inovācijām. Tas veicinās lauku teritoriju dažādošanu, saglabās reģionu teritoriālo līdzsvaru  un saglabās saikni starp teritoriju un pārtikas ražošanu.

Par lielākajiem izaicinājumiem veidojot un saskaņojot jauno politiku Komisārs uzskata:
– Globalizācija, ir jāņem vērā tas, ka ES nav izolēta no pasaules, tādēļ lai arī cik labu iekšējo politiku uztaisām, ir jābūt gataviem, ka ārējo faktoru dēļ daudzas labas idejas var dzīvē nenostrādāt.
– Pārtikas ražošanas izaicinājums. Daudzos reģionos un nozarēs pēdējā desmitgadē nav vērojams ražības pieaugums, bet iedzīvotāju skaits nemitīgi pieaug. Tādēļ ir jāiegulda zinātnes un jaunu tehnoloģiju attīstībā un jauninājumi jāievieš ražošanā. Ir jāizglīto patērētāji, lai viņi patiesi novērtētu ES lauksaimnieku padarīto darbu pārtikas ražošanā.
– Vide. Sabiedrība ar katru gadu kļūst izglītotāka un aktīvāka un pieprasa no lauksaimniekiem lielāku atbildību pret apkārtējo vidi, tādēļ nāksies aktīvāk iesaistīties sabiedrībai svarīgu ar apkārtējo visi saistītu problēmu risināšanā no lauksaimnieku puses. Kā piemēram, CO2 akumulējošu tehnoloģisku ieviešana praksē, mazāku fosilo energoresursu izmantošana ražošanā u.c.
– Ekonomika. Būs jāievieš efektīvāki risku vadības mehānismi nozarē, jauni mehānismi straujām cenu izmaiņām, jāmeklē risinājumi energoneatkarības veicināšanai sektorā
– Teritoriālie izaicinājumi. Būs jāmeklē veiksmīgākie risinājumi kā salīdzsvarot un sasaistīt dažādas politikas un reģionu vietējos mērķus ar kopīgajiem, lai pamazām izlīdzinātu ES reģionus to attīstībā.

2010.gada novembrī Komisija prezentēs nākotnes KLP projektu, piedāvājot efektīvu, visām dalībvalstīm, reģioniem un saimniekiem godīgu  tiešo maksājumu sistēmu, kad arī diskusija tiks turpināta, konsultējoties ar sabiedrību. Plānots, ka 2011.gada jūnijā jau būs likumdošanas priekšlikumi.