Par piena tirgus konfliktu

12.novembrī, Latvijas vadošie piena ražotāju kooperatīvi, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un Zemnieku saeima (ZSA) preses konferencē atbildēja uz piena pārstrādes uzņēmumu pagājušajā nedēļā publiski paustajiem pārmetumiem lauksaimniekiem un informēja sabiedrību par patieso situāciju Latvijas piena tirgū.

Preses konferencē piedalījās LLKA valdes locekle un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja llze Aizsilniece, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Jaunais piens” valdes priekšsēdētājs Andrejs Kārklis, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Laura” valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss, kā arī ZSA valdes loceklis Uldis Krievārs.
LLKA valdes locekle un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece: „Kooperācija ir īpaša uzņēmējdarbības forma. Tā tiek atbalstīta arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, jo kooperatīvās sabiedrības nevis gūst labumu no lauksaimniekiem, bet dod tiem attīstības iespējas. Tas ir veids, kā mazajiem lauksaimniekiem izdzīvot Eiropas Savienības tirgū un lielajiem paplašināt savu darbību. Bez tam, atšķirībā no pārstrādes uzņēmumiem, kooperatīvu darbībā nepastāv risks, ka attīstībā ieguldītie līdzekļi „nonāk” ārvalstnieku rokās īpašnieku maiņas rezultātā.” Pēc I.Aizsilnieces domām „biznesa attiecībās jābūt savstarpējai cieņai, taču no piena pārstrādātāju puses to neizjūtam, tādēļ arī grūti sadarboties”.
ZSA valdes loceklis Uldis Krievārs kategoriski noraidīja pārstrādātāju demagoģiskos minējumus par slikto piena kvalitāti, kas esot kooperatīvu izvestajam pienam: „Mūsu produkcija tika vairākus mēnešus pastiprināti kontrolēta, un nav bijis pamata tādiem apgalvojumiem. Mēs aicinām visu pienu pārbaudīt neatkarīgās laboratorijās, jo šobrīd pārstrādātāji savas analīzes veic savās laboratorijās. Mūsu piena kvalitāti vērtē daudz stingrāk.”
LPKS „Jaunais piens” valdes priekšsēdētājs Andrejs Kārklis: „Atrodamies vienotā Eiropas Savienības tirgū, kas nozīmē, ka katrs savu produkciju drīkst pārdot tur, kur tiek piedāvāti izdevīgāki tirdzniecības nosacījumi. Pie tam nav pamata mums pārmest, ka graujam Latvijas piena sektoru – kam gan tas rūp vairāk, kā pašiem piena lopkopējiem. Taču jāatceras, ka visa pamatā ir izejviela. Var par Eiropas naudu sacelt pārstrādes rūpnīcas, taču, ja nebūs izejvielas, no tām nebūs nekādas jēgas. Mēs attīstāmies un nu esam reāls konkurents šiem trim pārstrādes uzņēmumiem, taču viņi gribētu, lai zemnieks paliek pie govs ar gumijas zābakiem kājās un mēslu dakšām rokās. ”
Preses konferences laikā LLKA un ZSA pārstāvji, atbildot uz melīgajiem apgalvojumiem, ka kooperatīvi saņem milzīgu konkurenci kropļojošu valsts atbalstu, informēja par patiesajiem atbalsta apjomiem, ko saņēmušas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un pārstrādes uzņēmumi. Ja salīdzina izmaksāto SAPARD atbalstu no programmas sākuma līdz 2006.gada 15.novembrim un apmaksātos struktūrfondu līgumus līdz 2007.gada 13.aprīlim lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un pārstrādes uzņēmumiem, var secināt, ka kooperatīvu saņemtais atbalsts ir aptuveni 29 reizes mazāks. „Informācija AS „Preiļu siers”, AS „Rīgas piena kombināts” un AS „Valmieras piens” sagatavotajā un nosūtītajā vēstulē LR Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību saņemto finansējumu ir melīga, jo, piemēram, uz iepriekšējā plānošanas perioda Lauku attīstības plāna pasākumu „Standartu sasniegšana” kooperatīvi nemaz nevarēja pretendēt,” uzsvēra ZSA valdes loceklis Uldis Krievārs. „Acīmredzot ar 29 miljoniem atbalsta pārstrādes uzņēmumiem nav pieticis. Agrākos gados būvētas viesnīcas, muzeji, uzturētas profesionālas volejbola komandas, un tad nav ko par pienu samaksāt. Taču nu ar kooperatīvu attīstību vairs nav iespējams vienu zemnieku pret otru izspēlēt.”
Kooperatīvu pārstāvji skaidroja piena cenu veidošanos Baltijā. „Latvijā nebūt nav lielākā jēlpiena cena, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, taču pārstrādātās produkcijas cenas ir vienas no augstākajām. Diez vai zemnieki ir vainojami pie piena produktu cenu pieauguma,” uzsvēra lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Laura” valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss.
„Žēl, ka dēļ pārstrādes uzņēmumu nespējas organizēt savu biznesu atbilstoši tirgus situācijai ir jācieš ir piena ražotājiem,” secināja U.Krievārs. „Cerams, ka Zemkopības ministrijai pietiks spēka un enerģijas aizstāvēt lauksaimnieku intereses un nepakļauties lielo uzņēmumu spiedienam.”