Par ūdens apsaimniekošanas plāniem

Šobrīd publiskajās apspriešanās tiek virzīti ūdens apsaimniekošanas plāni, kurus nevajadzētu astāt bez ievērības arī lauksaimniekiem. Visa Latvijas teritorija tiek iedalīta 4 ūdens baseinos – Lielupes, Gaujas, Daugavas un Ventas. Ar plāniem iepazīties var šeit – http://www.meteo.lv/public/30010.html. Ievērības cienīgas sadaļas notekti ir “Papildus pasākumi lauksaimniecības sektora radītās piesārņojuma slodzes samazināšanai”, “Priekšlikumi par papildus pasākumu finansējuma avotiem” un “pielikums Pasākumu programma …. baseina apgabalam”.

[img align=center]http://www.meteo.lv/upload_pic/Upju%20baseini/upjubaseinuapgabalakarte.gif[/img]

[size=large]Sniedzam jūsu izvērtēšanai nelielu ieskatu šajos plānos[/size]  

Visi pasākumu programmā minētie pasākumi jāuzsāk trīs gadu laikā kopš programmas stāšanās spēkā (t.i., līdz 2012. gada 22. decembrim). …. Lai uzlabotu ūdens pakalpojumu izmaksu segšanu un sekmētu katra sektora adekvātu ieguldījumu vides izmaksu segšanā saskaņā ar „piesārņotājs maksā” principu, papildus jau esošajiem ūdens cenu politikas mehānismiem (skat. 4.4. apakšnodaļu), sektoriem būtu jāuzliek par pienākumu ieviest (vai vismaz daļēji finansēt) pasākumu programmā noteiktos pasākumus to darbības dēļ izraisītās slodzes (negatīvās ietekmes uz ūdeņiem) mazināšanai, t.i., labas ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanai (skat.7.1. pielikumu – pasākumu programma). Turklāt būtu nepieciešams izvērtēt esošā dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanas efektivitāti un – nepieciešamības gadījumā – mainīt gan ar šo nodokli apliekamo darbību sarakstu, gan nodokļa likmju apmērus, lai DRN patiesi stimulētu racionāli izmantot ūdens resursus. ŪSD mērķu sasniegšanai nepieciešamo papildus pasākumu ieviešanai ir nepieciešams pašu sektoru ieguldījums saskaņā ar „piesārņotājs maksā” principu. Tomēr, ņemot vērā sociālos un ekonomisko aspektus, ir pieļaujams sektoru finansiālais atbalsts nepieciešamo pasākumu īstenošanai. Tādēļ plānojot sektoriem paredzētos finansiālos atbalstus (gan nacionālos, gan ES) būtu nepieciešams ņemt vērā arī ūdens kvalitātes mērķus un to sasniegšanai nepieciešamos papildus pasākumus, piemēram, ieviešot papildus vērtēšanas kritērijus vai finansiālā atbalsta saņemšanas nosacījumus projektiem, kas pretendē uz finansējuma saņemšanu.  

Papildus pasākumi lauksaimniecības sektora radītās piesārņojuma slodzes samazināšanai

Lauksaimniecības sektorā ir iespējams īstenot daudzus izmaksu efektīvus pasākumus, panākot iespējami lielāku slodzes samazinājumu. Kā papildus pasākumi tiek piedāvāti gan jau darbojošies pasākumi (piem., īpaši jutīgajā nitrātu teritorijā īstenojamie pasākumi par minimālās veģetācijas uzturēšanu ziemas periodā, kultūraugu mēslošanas plānošanu u.c.), gan jauni pasākumi. Viens no efektīvākajiem un salīdzinoši vienkāršākajiem pasākumiem ir buferjoslu (5 / 10 m) ievērošana. Tas nozīmē, ka aramzemēs lauku malās gar ūdenstecēm, ūdenstilpēm un meliorācijas sistēmu novadgrāvjiem tiek atstātas 5 / 10 m platas neapartas joslas (daudzgadīgs zālājs), kuras jāappļauj vismaz reizi gadā laika periodā no 10. jūlija līdz 10. septembrim. Turklāt jānodrošina buferjoslas platības apsaimniekošana, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargjoslās, kas pieguļ ūdenstilpēm, ūdenstecēm un meliorācijas būvēm un ierīcēm. Turklāt šis ir praksē pietiekami ilgi aprobēts pasākums – tas ir viegli saprotams, tiek nodrošināta administrēšana un kontrole, kā arī pasākuma īstenošanai ir pieejams finansiālais atbalsts. Salīdzinoši vienkāršs, bet efektīvs pasākums ir rugāju lauka ziemas periodā nodrošināšana. Tas nozīmē, ka lauks pēc ražas novākšanas rudenī netiek uzarts. Tādējādi, no vienas puses, nākamajā gadā tiek iegūta mazāka raža nekā maksimāli būtu iespējama, tomēr tādējādi, no otras puses, tiek samazināta erozija no aramzemēm ziemas periodā, kā arī ūdeņos nonāk mazāks apjoms biogēno elementu (īpaši fosfora apjoms). Arī minimālās veģetācijas uzturēšana ziemas periodā ir lauksaimniekiem zināms pasākums, jo tāds jau ir jāīsteno ĪJNT [Dobeles, Bauskas, Jelgavas un Rīgas rajonos]. Kā papildus pasākums tas būs jāīsteno arī teritorijās ārpus ĪJNT, t.i., ārpus Rīgas rajona (Gaujas baseina apgabalā). Piemēram, ĪJNT tas nozīmē, ka vismaz 50% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) ziemā jānodrošina veģetācija. Šis pasākums nozīmē to, ka arī pārējā teritorijā (norādītajās teritorijās) jānodrošina minimālās veģetācijas uzturēšana vismaz 50% apmērā no kopējās LIZ. Kultūraugu mēslošanas plānošana (t.sk. mēslošanas plānu izstrāde) ir efektīvs pasākums, turklāt dod arī ekonomisko ieguvumu. Tomēr pasākuma ieviešanā grūtības šobrīd varētu sagādāt šī tā administrēšana un kontrole. Pasākums nozīmē to, ka augsnē tiek noteikts augu barības vielu balanss un atbilstoši tam (vai barības vielu trūkst, vai paliek pāri), tiek lemts par mēslošanas nepieciešamību un atbilstošu augu audzēšanu. Augsnes apsaimniekošanas pareizas plānošanas rezultātā gan slāpekļa, gan fosfora noteces tiek samazinātas par 50%. Pasākums zaļmēslojuma izmantošana nozīmē to, ka augsnes mēslošanā netiek izmantoti minerālmēsli vai kūtsmēsli, bet gan, piem., pēcpļaujas atliekas vai speciāli audzētie augi. Zaļmēslojums uzkrāj augsnē trūdvielas un slāpekli, novērš vēja un ūdens eroziju, efektīvi izmanto nokrišņus, kā arī uzlabo augsnes struktūru, bioloģisko aktivitāti un pH līmeni. Turklāt šī pasākuma lielākā priekšrocība ir tā zemās izmaksas. Par zaļmēslojumu var izmantot ziemas rudzi (sevišķi kopā ar vīķiem), to ziedēšanas laikā ar frēzi sasmalcinot zaļo masu un iearot to augsnē. Lai samazinātu lopkopības radīto slodzi, lielās saimniecībās, kur piena govju skaits pārsniedz 230, nepieciešams izbūvēt individuālas notekūdeņuattīrīšanas iekārtas radušos notekūdeņu (no piena kannu / sistēmu skalošanas, mazgāšanas) attīrīšanai. Tas turklāt dotu pozitīvu ietekmi arī vidē nonākošā fosfora apjoma samazinājumā. Tāpat iespējams apsvērt pasākumu, kas paredz šādās saimniecībās izmantot ūdeni taupošu sistēmu, proti, plānot ūdens ciklu saimniecībā, tādējādi nodrošinot atkārtotu ūdens izmantošanu piena mājās. Videi droša kūtsmēslu savākšana un uzglabāšana nozīmē to, ka lopkopības saimniecībās, kur audzē vairāk kā 10 dzīvnieku vienības (DV) (īpaši jutīgajā nitrātu teritorijā Rīgas rajona robežās – vairāk kā 5 DV), jāievēro normatīvajos aktos iekļautās prasības kūtsmēslu uzglabāšanai un apsaimniekošanā. Tomēr papildus tiek piedāvāts ieviest šādu pasākumu saimniecībās ārpus ĪJNT, kur tas būtu jāīsteno arī saimniecībās, kur dzīvnieku vienību skaits mazāks par 10 (ĪJNT DV<5). [!!!] Tas nozīmē gan kūtsmēslu krātuvju izbūvi [!!!], gan pareizu to uzglabāšanu uz lauka vai lagūnās, lai samazinātu biogēno elementu tiešu nokļūšanu tuvumā esošajās upēs vai ezeros. Tiesa, šī pasākuma ieviešana ir dārga, turklāt lopkopības saimniecībām neizdevīga (nenes peļņu). Tādējādi šis pasākums pēc prioritizācijas ir pēdējais ieviešamais pasākums. Tā kā lauksaimniecības sektora darbībai ir nepieciešama ne vien aramzemju mēslošana, bet arī atbilstoša augsnes kvalitāte, lauksaimniecības zemju meliorācija ir neatsverams faktors šīs jomas eksistēšanai. Meliorācija nodrošina sausākas platības, tomēr meliorācijas sistēmas prasa regulārus uzturēšanas darbus – ūdensnoteku tīrīšanu, padziļināšanu. Tas, savukārt, ietekmē gan veģetāciju ūdensteces krastos, gan ūdensnotekās mītošo dzīvo organismu dzīves apstākļus, rezultējot bioloģiskās daudzveidības mazināšanos un attālināšanos no dabiska ekoloģiskā stāvokļa. Tādēļ valstiskā mērogā būtu nepieciešams izstrādāt tehniskos noteikumus vai standartus meliorācijas sistēmu izbūvei / atjaunošanai / pārbūvei, kas paredzētu līdz ar atjaunošanā / pārbūvē / izbūvē izmantotajām tehnoloģijām realizēt arī t.s. “mīkstinošos pasākumus” ūdeņu piesārņojuma samazināšanai (piemēram, mitrāja vai sedimentācijas dīķa / grāvja izveide pie meliorācijas sistēmas izplūdes). Šie standarti tad tiktu īstenoti praksē tajos meliorācijas sistēmu izbūves / atjaunošanas / pārbūves gadījumos, ja tiek izmantots sabiedriskais finansējums, kā arī teritorijās, kurās pastāv risks nesasniegt labu ūdens kvalitāti (līdzīgi kā labas lauksaimniecības prakses nosacījumi). Savukārt, tās meliorācijas sistēmas, kuras netiek izmantotas, pēc atbilstoša izvērtējuma, varētu pārtraukt darbību, proti, ļaut atjaunoties dabiskajam stāvoklim. Visnozīmīgākais pasākums noteikti ir izglītošana. Tas ietver gan efektīvākas saimniekošanas ieviešanu, gan dažādu jautājumu skaidrošanu, t.sk. ūdens apsaimniekošanas un vides aizsardzības jomā.

Iespējamie papildus pasākumu finansējuma avoti

Lauksaimniecība Kā nozīmīgs finansējuma avots lauksaimniecības sektora papildus pasākumu ieviešanas izmaksu segšanai jāmin sabiedriskais finansējums, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un nacionālā finansiālā atbalsta līdzekļus. Piemēram, saskaņā ar Latvijas lauku attīstības programmas 2007.- 2013. gadam 2. ass “Vides un lauku ainavas uzlabošanas” pasākumiem lauksaimniekiem ir iespējams saņemt finansiālo atbalstu par buferjoslu ierīkošanu un rugāju lauku uzturēšanu ziemas periodā. Atbalsta likmes par buferjoslu izveidošanu un uzturēšanu ir 0,095 – 0,237 EUR par 1 buferjoslas metru (atkarībā no buferjoslas veida) un 87 EUR par 1 ha rugāju lauka ziemas periodā. Tāpat 2. ass ietvaros ir pasākums “maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK”, kas paredzēts, lai kompensētu lauksaimniekiem izmaksas un neiegūtos ienākumus saistībā ar ŪSD ieviešanu. Līdz 2012. gadam, kad tiks uzsākta pasākumu programmas ieviešana, būs izstrādāti nosacījumi atbalsta saņemšanai saistībā ar šo maksājumu, un indikatīvais finansējuma apjoms Latvijai kopumā būs apmēram 2 milj. eiro gadā. Atsevišķu pasākumu ieviešanai būtu iespējams izmantot finansējumu no Latvijas lauku attīstības programmas 1. ass “Lauksaimniecības un mežsaimniecības sektora konkurētspējas veicināšana” pasākumiem paredzētajiem finansiālā atbalsta līdzekļiem. Piemēram, pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” ietvaros iespējams saņemt finansiālo atbalstu kūtsmēslu uzglabāšanas sistēmu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ierīkošanai. Savukārt, pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” ietvaros tiek sniegts finansiālais atbalsts meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai. Plānojot lauksaimniecības finansiālo atbalstu, būtu nepieciešams rast risinājumus, kas ļautu ņemt vērā ūdens kvalitātes mērķus un nepieciešamos pasākumus to sasniegšanai

– savstarpējās atbilstības prasībās konkrētu atbalsta maksājumu saņemšanai,

sabiedriskā finansējuma piešķiršanas nosacījumos investīcijām lauku saimniecību un lauksaimniecības uzņēmumu modernizācijai un attīstībai (piemēram, ieviešot papildus vērtēšanas kritērijus vai finansiālā atbalsta saņemšanas nosacījumus projektiem, kas pretendē uz finansējumu atsevišķu 1. ass pasākumu ietvaros). Lai arī būs iespējams izmantot sabiedrisko finansējumu lauksaimniecības sektora papildus pasākumu ieviešanas atbalstam, tomēr pasākumu ieviešana nebūs iespējama bez lauksaimnieku privātā ieguldījuma. Lai sasniegto izvirzītos ūdens kvalitātes mērķus, būtu nepieciešams, lai lauksaimnieki dotu arī savu ieguldījumu pasākumu ieviešanā, 

– ievērojot noteiktu saimniekošanas praksi (piemēram, izstrādājot kūltūraugu mēslošanas plānus, lauku mēslošanai izmantojot zaļmēslojumu, praktizējot rugāju un zaļos laukus rudens un ziemas periodos, uzturot buferjoslas). Šāda prakse var būt saistīta gan ar zināmām izmaksām, gan zaudētiem ienākumiem (lai gan jāatzīmē, ka lielā mērā lauksaimniekiem tas tiktu kompensēts no finansiālā atbalsta līdzekļiem);

– izmantojot sabiedrisko finansējumu investīcijām arī tādu pasākumu, iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai, kas samazinātu ūdeņu piesārņojumu (piemēram, videi drošas kūtsmēslu savākšanas un uzglabāšanas sistēmas ierīkošanai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un atkārtotas ūdens izmantošanas tehnoloģiju ieviešanai, piesārņojuma samazināšanas pasākumu ieviešanai, izbūvējot vai rekonstruējot meliorācijas sistēmas). 

——————————————————
Saistībā ar šiem plāniem savu viedokli aicināti izteikt arī lauksaimnieki (var arī pa e-pastu – udens@lvgma.gov.lv vai elektroniski) . Galvenais satraukums noteikti ir par iespējamajiem pasākumiem un uzstādījumiem, kas tuvākajā nākotnē varētu atgriezties pie lauksaimniekiem kā obligātas prasības.