Paraksta Nodokļu politikas stratēģiju 2011.-2014. gadam

7. septembrī, finanšu ministrs Andris Vilks un valdības sadarbības partneri sociālais partneris Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Zemnieku saeima un Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) paraksta kopīgi izstrādāto dokumentu „Nodokļu politikas stratēģija 2011.-2014. gadam”, kas tālāk tiks iesniegts apstiprināšanai valdībā.

„Stratēģija, kas tiek parakstīta šodien, paredz prognozējamas nodokļu likmes, neieviest jaunus nodokļu objektus, kā arī būtiski nepalielināt kopējo nodokļu slogu. Prognozējamai nodokļu politikai ilgtermiņā ir pozitīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

„Tieši šobrīd, attīstoties valsts ekonomikai, ir skaidri jūtama nepieciešamība pēc ilgtspējīgas, valsts konkurētspēju veicinošas un sabiedrībai saprotamas un pieņemamas nodokļu politikas”, norāda ministrs. „Stabilitāte ir būtiskākais, kas šobrīd nepieciešams valstij un valsts ekonomikai. Situācijā, kad ārējā vide kļūst arvien nestabilāka, nodrošināt savas valsts uzņēmējiem stabilu uzņēmējdarbības vidi ir valsts attīstības pamats.”

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās stratēģijas septiņi punkti ir balstīti uz darbu, kas veikts ilgākā laika posmā, analizējot pastāvošo nodokļu sistēmu Latvijā, salīdzinot to ar citām valstīm, kā arī ņemot vērā vispārpieņemtus ekonomikas pamatprincipus, Latvijas starptautiskās saistības, situāciju Latvijas tautsaimniecībā un valsts budžetā. Liela nozīme ir bijusi arī atziņām, kas gūtas diskusijās ar uzņēmēju pārstāvjiem.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: „Šis dokuments ir solis uz priekšu sadarbībā starp valsts institūcijām un uzņēmējiem, veidojot prognozējamāku nodokļu sistēmu Latvijā. Ņemot vērā to, ka sarežģītākais ekonomiskās krīzes posms un ar to saistītie nodokļu paaugstinājumi jau ir aiz muguras, ir laiks iezīmēt ceļus nodokļu samazināšanas virzienā. Svarīgi, lai nodokļu sistēma motivētu godīgu nodokļu nomaksu, kas ļautu pakāpeniski samazināt ēnu ekonomiku. Ceram, ka šis dokuments kalpos arī par pamatu virzībai uz pilnvērtīgas vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu Latvijā.” LDDK norāda, ka stratēģijas realizācija būs sekmīga tikai tādā gadījumā, ja tā būs saistoša arī nākamajā valdībām, nodrošinot pieņemto lēmumu pēctecību.

„Vienošanās parakstīšana par nodokļu politikas pamatvirzieniem 2011. – 2014.gadam uzņēmējiem ir ļoti nozīmīgs pasākums; vienošanās ietver rakstiski formulētu solījumu uzņēmējiem – nodokļu likmes necelt,” akcentēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, papildinot, ka „šī apziņa uzņēmējiem ļauj plānveidīgāk, bez lieka stresa pievērsties komercdarbības attīstīšanai un uzņēmumu budžetu sastādīšanai nākamajā un aiznākamajā gadā. Liekam pamatotas cerības uz to, ka valdība vistuvākajā laikā vienošanās tekstu apstiprinās un tas būs saistošs arī 11.Saeimai.”

Juris Lazdiņš, Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs: „Lauksaimnieciskā ražošana ir ilgtermiņa bizness, turklāt prasa milzu investīcijas ar lēnu atmaksāšanos, tādēļ ļoti svarīga ir stabila valsts nodokļu politika. Mūsu ražošanas pamatlīdzeklis ir nekustamais īpašums – zeme. Stabila valsts virzība un atbalsts lauksaimniekiem, kā piemēram bezakcīzes degvielas apjoms, ļoti būtisks, lai Latvijas lauksaimniecības produktu ražotāji stiprinātu savu konkurētspēju Eiropas vienotajā tirgu un paaugstinātu eksportspēju.”

LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis: „Komercbanku asociācija atbalsta FM piedāvāto principu, ka par stratēģiju vienojas valsts un nevalstiskie partneri. Pašreizējā stratēģija ir kompromiss starp visām ieinteresētajām pusēm, un tā ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu nodokļu politikas stabilitāti un radītu vadlīnijas nākotnes politikas veidotājiem, kas tiem veidotu pamatu pieņemt ekonomikai labvēlīgus lēmumus. Papildus īpaši vēlos uzsvērt, ka LKA turpinās piedāvāt valdībai savus priekšlikumus nodokļu politikas uzlabošanai, kas būs vērsti uz Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, ārvalstu investīciju sistēmisku un mērķtiecīgi piesaisti un kas piedāvās straujāku nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka uz patēriņu.”

“NODOKĻU POLITIKAS STRATĒĢIJA 2011. – 2014.GADĀ”

Ņemot vērā:
– Nepieciešamību nodrošināt nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību;
– Nepieciešamību uzlabot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju;
– Latvijas mērķi ieviest eiro 2014. gadā.

Nepieciešams realizēt šādu nodokļu politiku 2011. – 2014.gadā:
1. Uzņēmumu ienākumu nodoklis:
– nepalielināt pamatlikmi;
– saglabāt nemainīgu kopējo nodokļa atvieglojumu un atbrīvojumu apjomu;

2. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis:
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus 2013. – 2014. gadam saglabāt 2012. gada plāna apmērā. Ja minētais ieņēmumu apjoms tiek pārsniegts, tad nākošajā gadā proporcionāli samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogu, prioritāri samazinot nodokļa slogu iedzīvotājiem ar zemiem ieņēmumiem. Katru gadu, veidojot nākošā gada budžetu, tiek pieņemts lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas apjomu un veidu, sākotnēji priekšroku dodot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošajām personām paaugstināšanai. Nodokļu politikas vidēja termiņa mērķis iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā ir samazināt nodokļa slogu līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim.

3. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas:
– VSAOI nepalielināt virs šobrīd noteiktās likmes (11% darba ņēmēja likme un 24,09% darba devēja likme).

4. Pievienotās vērtības nodoklis:
– Nepalielināt PVN standartlikmi;
– Nepalielināt kopējo samazināto likmju un citu atvieglojumu apjomu.

5. Akcīzes nodoklis:
– Attiecībā uz naftas produktiem un alkoholiskiem dzērieniem nepaaugstināt nodokļu likmes.
– Attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, ne ātrāk kā no 2014. gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, līdz tās sasniedz ES minimālo līmeni 2018. gadā.
– Nepalielināt akcīzes nodokļa atvieglojumu un atbrīvojumu kopējo apjomu.

6. Nekustamā īpašuma nodoklis:
– Ne vēlāk kā no 2013. gada pašvaldībām dot tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes likumā noteiktā koridora ietvaros.
– Būtiski nepalielināt kopējo nodokļa slogu.
– Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem un novērstu nesamērīgu un nepamatotu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu, Finanšu ministrijai kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citām uzņēmēju organizācijām 2012. gada laikā izstrādāt priekšlikumus kritērijiem, saskaņā ar kuriem pašvaldības nosaka nekustamā īpašuma nodokļa likmes.

7. Citi nodokļi.
– Nepalielināt Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa, Mikrouzņēmumu nodokļa, Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes;
– Pārējos likumā „Par nodokļiem un nodevām paredzētajos nodokļos pieļaujamas korekcijas ar mērķi nodrošināt efektīvāku iekasēšanu vai izpildīt Eiropas Savienības prasības.”

8. Neieviest jaunus nodokļa objektus.

9. Nodokļu izmaiņas
Samazināt nodokļu normatīvo aktu izmaiņu skaitu, pārejot uz plānveida izmaiņu veikšanu ne biežāk kā divas reizes gadā, veicot konsultācijas ar uzņēmēju organizācijām.

10. Pašvaldību motivācija uzņēmējdarbības vides attīstībā.
Finanšu ministrijai kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citām uzņēmēju organizācijām 2012. gada laikā izstrādāt priekšlikumus, kā ar nodokļu politikas palīdzību stimulēt pašvaldības veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi.

______________ ______________ ______________
Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs
Juris Lazdiņš, Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs
______________ ______________
Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents
Andris Vilks, Latvijas Republikas finanšu ministrs

2011. gada 7. septembrī
Smilšu iela 1, Rīga