Pārtikas cenu kāpums – darba algu inflācijas un ES koptirgus procesu rezultāts

Biedrība „Zemnieku saeima” uzskata, ka lauksaimniecībā vajadzīga pāreja uz jaunākām tehnoloģijām un ražošanas optimizācija, lai mazinātu ražošanas resursu izmaksu kāpumu, kas radies galvenokārt darbaspēka atalgojuma inflācijas rezultātā.

Pārtikas ražotāju cena sastāda tikai nelielu daļu no gala produkcijas cenas patērētājiem. Mazumtirdzniecības uzņēmumi pārtikas produktiem piemēro lielu uzcenojumu no 20 līdz pat 100 procentiem, atkarībā no produkta, un tas lielā mērā nosaka cenu kāpumu veikalos. Lauksaimnieku daļa produkta gala cenā sastāda tikai līdz vienai piektajai daļai.

Tomēr arī ražotāju cenu pieaugums ietekmē gala produkcijas cenu, jo šobrīd līdz ar inflāciju ražotāju izmaksas aug visos segmentos. To visvairāk ir veicinājis akūtais darbaspēka trūkums un darba algu inflācija, kas kļuvusi par galveno problēmu lauksaimniecības nozarē. Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss: „Lauksaimniecība nekad nav bijis tas sektors, kur bijušas lielākās algas. Taču šobrīd vai nu maksā prasīto, vai strādnieki iet prom.”

Šovasar bijis cenu lēciens labībai par apmēram 60%, kas gan rada nopietnas problēmas lopkopējiem, gan arī atsauksies uz maizes cenām veikalā. V. Bruss: „Šī gada graudu cenu pacēlums līdz veikaliem vēl nav nonācis. Taču agri vai vēlu cenu celšanās ķēde nonāks līdz patērētājam. Taču ne Latvijā, ne citur Eiropā zemnieki nav tie, kas nosaka graudu cenas vai maizes cenas veikalā. Labības cenas ir līdzīgas visā Eiropas Savienībā un šogad tās ceļ deficīts tirgū, ko izraisījušas dabas kaprīzes un tas, ka graudi pieprasīti kā enerģijas kultūra.

Labi saprotamas gaļas audzētāju šā brīža problēmas, kam lopi jābaro ar graudiem. Taču jāskatās ilgtermiņā – šogad cūkaudzēšanas nozare pārdzīvo grūtības visā Eiropā, kā rezultātā daļa savas cūkas izkaus. Tirgus būs pilns ar lētu cūkgaļu, un pēc tam iestāsies deficīts. Vinnētājs būs tas, kas tuvākā laikā neļausies panikai, jo pēc krīzes acīmredzot gaidāms gaļas cenu kāpums. Šeit vietā teiciens – tirgus nosaka visu.

Lai vispārējos inflācijas apstākļos izdzīvotu un attīstītos, šobrīd lauksaimniekiem nekas cits neatliek, kā pāriet uz jaudīgākām tehnoloģijām. Visi spēki jāvelta, lai apsaimniekotu pēc iespējas vairāk zemes un koptu pēc iespējas vairāk lopus ar iespējami mazāk cilvēkiem.”

Inflācijas gaitu lauksaimniecībā raksturo Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati, saskaņā ar kuriem pārtikas kviešu iepirkuma cena jūlijā bijusi vidēji 118, 66 Ls par tonnu, t.i., gada laikā pieaugusi par aptuveni 67%, lopbarības kviešu cena augusi par 60,9%. Vidējā piena iepirkuma cena bijusi 169,68 lati par tonnu, t.i., par 6% vairāk kā pagājušā gada jūlijā.

Biedrība „Zemnieku saeima” apvieno 736 saimniecības no visas Latvijas, pārsvarā ģimenes uzņēmumus, kas strādā visās lauksaimniecības nozarēs.