Pēc jūlija sarunām ar Lauku atbalsta dienestu

Biedrības „Zemnieku saeima” jautājumi Lauku atbalsta dienestam 2008.gada jūlijā un Lauku atbalsta dienesta sniegtās atbildes. Paldies visiem, kas bija atsūtījuši savus jautājumus, nākamās sarunas gaidāmas augusta beigās vai pat tikai septembrī.

Saturs
1. Jūnija – jūlija pieteikšanās kārtas rezultāti un citi ar projektiem saistītie jautājumi
2. Agrā pensionēšanās
3. 2007/2008.gada platībmaksājumu sezonas noslēguma jautājumi
4. Jautājumi par 2008/2009.gada platībmaksājumu sezonu
5. Bioloģiskā lauksaimniecība
6. Jautājumi par Natura 2000 un bioloģiski vērtīgiem zālājiem (BVZ)
7. LAD kā savstarpējās atbilstības kontrolieris

 

Ja jums kādi papildus jautājumi vai komentāri, dodiet ziņu – 6702 7044.

1. Jūnija – jūlija pieteikšanās kārtas rezultāti un citi ar projektiem saistītie jautājumi

    • modernizācija (reģionālo pārvalžu griezumā – projektu skaits, attiecināmo izmaksu kopsumma, pieejamā summa);

 

“Lauku saimniecību modernizācija” 3.kārta (09.06.2008.-09.07.2008.)

Nr.p.k.

Reģionālā lauksaimniecības pārvalde

121 Lauku saimniecību modernizācija – 3.kārta

Projektu skaits

Pieteiktās attiecināmās izmaksas (LVL)

Pieteiktais publiskais finansējums
(LVL)

Kārtai piešķirtais publiskais finansējums
(LVL)

Publiskā finansējuma
pārpalikums vai iztrūkums
(LVL)

1.

Austrumlatgales

49

2 081 990

818 129

2 710 855

1 892 726

2.

Dienvidkurzemes

67

6 184 538

2 226 791

1 536 960

-689 831

3.

Dienvidlatgales

66

3 741 639

1 443 823

2 357 919

914 096

4.

Lielrīgas

44

3 824 528

1 312 389

755 934

-556 455

5.

Viduslatvijas

53

4 079 232

1 447 760

1 053 568

-394 192

6.

Zemgales

76

11 349 987

3 688 460

1 547 313

-2 141 147

7.

Ziemeļaustrumu

39

3 163 308

1 137 446

918 630

-218 816

8.

Ziemeļkurzemes

64

4 476 529

1 626 232

1 006 351

-619 881

9.

Ziemeļvidzemes

67

4 768 486

1 858 525

1 458 213

-400 312

 

KOPĀ:

525

43 670 237

15 559 555

13 345 743

-2 213 812

Kopumā aktivitāte mazāka, kā iepriekšējā kārtā (iepriekšējās abās kārtās bija vairāk kā 900 pieteikumu), taču, kā var redzēt tabulā, lielākajā daļā reģionu arī šajā kārtā ir iztrūkums. Lielākais iztrūkums, protams, kā parasti Zemgalē. Protams, gaidāmas atkal sarunas ar ministriju, lai finansētu tos projektus, kas palikuši zem strīpas.

      • uzņēmumu radīšana un attīstība / kurināmā ražošana (reģionālo pārvalžu griezumā – projektu skaits, attiecināmo izmaksu kopsumma, pieejamā summa, projektu skaits, cik projekti uzņēmumu attīstīšanai, cik radīšanai, cik kurināmā ražošanai);

        “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu” 2.kārta (09.06.2008.-09.07.2008.)

        Nr.p.k.

        Reģionālā lauksaimniecības pārvalde

        312 Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistību darbību dažādošanu) – 2.kārta

        Projektu skaits

        Pieteiktās attiecināmās izmaksas (LVL)

        Pieteiktais publiskais finansējums
        (LVL)

        Kārtai piešķirtais publiskais finansējums
        (LVL)

        Publiskā finansējuma
        pārpalikums vai iztrūkums
        (LVL)

        1.

        Austrumlatgales

        6

        382 103

        152 841

        2.

        Dienvidkurzemes

        8

        762 118

        304 839

        3.

        Dienvidlatgales

        12

        974 722

        389 889

        4.

        Lielrīgas

        17

        1 733 308

        693 323

        5.

        Viduslatvijas

        17

        1 378 960

        551 584

        6.

        Zemgales

        7

        377 790

        151 116

        7.

        Ziemeļaustrumu

        5

        517 990

        207 196

        8.

        Ziemeļkurzemes

        9

        607 278

        242 911

        9.

        Ziemeļvidzemes

        21

        2 423 101

        959 500

         

        KOPĀ:

        102

        9 157 370

        3 653 200

        11 991 403

        8 338 203

      Iesniegtie projekti pa apakšpasākumiem un aktivitātēm

      Aktivitāte

      Apakšpasākums

      Kopā

      Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai

      Ar lauksaimniekcību nesaistītu darbību dažādošana

      Projektu skaits

      Pieteiktās attiecināmās izmaksas (LVL)

      Pieteiktāais publiskais finansējums (LVL)

      Projektu skaits

      Pieteiktās attiecināmās izmaksas (LVL)

      Pieteiktais publiskais finansējums (LVL)

      Projektu skaits

      Pieteiktās attiecināmas izmaksas (LVL)

      Pieteiktais publiskais finansējums (LVL)

      Jaunu mikrouzņēmumu radīšana

      9

      300728

      120291

      X

      X

      X

      9

      300728

      120291

      Esošo uzņēmumu attīstība

      49

      2608938

      1043567

      5

      407853

      163141

      54

      3016791

      1206708

      Kurināmā ražošana

      32

      5184981

      2064252

      7

      654871

      261948

      39

      5839852

      2326201

      KOPĀ:

      90

      8094646

      3228111

      12

      1062724

      425090

      102

      9157370

      3653200

      Šajā pieteikumu kārtā, līdzīgi kā pirmajā kārtā uzņēmumu radīšanas un attīstības pasākumā redzams pamatīgs līdzekļu pārpalikums. Pieteikumu skaits aptuveni tāds pats, kā iepriekšējā kārtā. Vērts atcerēties, ka iepriekšējā kārtā, liela daļa no iesniegtajiem projektiem tika noraidīta dažādu iemeslu dēļ (neatbilstošas aktivitātes tika realizētas, nebija skaidrs, kā ar realizētajām aktivitātēm sasniegs biznesa plāna mērķi, kopā ar saistītajiem uzņēmumiem tika pārsniegti mikro uzņēmuma limiti. Ja saglabāsies līdzšinējā pieredze un nosacījumi pasākuma realizācijā, tad līdzekļu pārpalikums gaidāms vēl ievērojamāks.

      Noslēgusies pieteikšanās kārta arī Zivsaimniecības fonda pasākumā „Investīcijas akvakultūras uzņēmumos”. Interese bijusi augsta, rezultātā pasākumā ir līdzekļu iztrūkums.

      “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos” 1.kārtā (09.06.2008.-09.07.2008.)

      Nr.p.k.

      Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde

      201 Investīcijas akvakultūras uzņēmumos – 1.kārta

      Projektu skaits

      Pieteiktās attiecināmās izmaksas (LVL)

      Pieteiktais publiskais finansējums
      (LVL)

      Kārtai piešķirtais publiskais finansējums
      (LVL)

      Publiskā finansējuma
      pārpalikums vai iztrūkums
      (LVL)

      1.

      Austrumlatgales

      5

      591 898,05

      266 360,33

      2.

      Dienvidkurzemes

      11

      2 777 066,07

      1 456 001,11

      3.

      Dienvidlatgales

      2

      334 164,00

      198 098,40

      4.

      Lielrīgas

      12

      3 596 172,17

      1 928 331,58

      5.

      Viduslatvijas

      2

      243 556,38

      145 421,97

      6.

      Zemgales

      1

      151 921,80

      91 153,08

      7.

      Ziemeļaustrumu

      1

      699 180,80

      410 242,56

      8.

      Ziemeļkurzemes

      3

      1 112 742,30

      655 479,88

      9.

      Ziemeļvidzemes

      17

      2 106 142,63

      1 193 652,11

       

      KOPĀ:

      54

      11 612 844,20

      6 344 741,02

      3 600 000,00

      – 2 744 741,02

        • pārstrāde (projektu skaits, attiecināmo izmaksu kopsumma, pieejamā summa, nozares, kurās projekti iesniegti);

       

      Pasākuma “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” 1.kārtā (09.06.2008.-09.07.2008.)

      Nr.p.k.

      Reģionālā lauksaimniecības pārvalde

      123 Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana – 1.kārta

      Projektu skaits

      Pieteiktās attiecināmās izmaksas (LVL)

      Pieteiktais publiskais finansējums
      (LVL)

      Kārtai piešķirtais publiskais finansējums
      (LVL)

      Publiskā finansējuma
      pārpalikums vai iztrūkums
      (LVL)

      1.

      LAD Centrālais aparāts

      30

      11 387 676

      3 859 011

      9 308 249

      5 449 238

      Iesniegtie projekti pa nozarēm

      Nozare

      Projektu skaits

      Pieteiktās attiecināmās izmaksas (LVL)

      Pieteiktais publiskais finansējums
      (LVL)

      Piens

      12

      4001031

      1375434

      Gaļa

      7

      4726627

      1526070

      Graudi

      7

      1482616

      593046

      Augļi, dārzeņi

      3

      467402

      186961

      Olu pārstrāde

      1

      710000

      177500

      Interese pieteikuma kārtā bijusi laba, taču tā kā noteikti ļoti stingri kritēriji, cik uz atbasltu var pretendēt katrs uzņēmums, un arī iespējamās projekta summas tika noteiktas mazas, pasākumā ir līdzekļu pārpalikums.

      Līdzīga aktivitāte ir arī Zivsaimniecības fonda pasākumā „Zvejas un akvakultūras apstrāde”, taču, tā kā šajā pasākumā tika atļautas lielākas pieteikumu summas, tad ir nevis līdzekļu pārpalikums, bet gan gandrīz sešu miljonu iztrūkums.

      “Zvejas un akvakultūras apstrāde” 1.kārtā (09.06.2008.-09.07.2008.)

      Nr.p.k.

      Lauku atbalsta dienests

      205 Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde – 1.kārta

      Projektu skaits

      Pieteiktās attiecināmās izmaksas (LVL)

      Pieteiktais publiskais finansējums
      (LVL)

      Kārtai piešķirtais publiskais finansējums
      (LVL)

      Publiskā finansējuma
      pārpalikums vai iztrūkums
      (LVL)

      1.

      LAD Centrālais aparāts

      27

      18 027 413,94

      10 622 439,24

       

      4 800 000,00

      – 5 822 439,24

        • vai atrasts risinājums un kopīga izpratne ar Zemkopības ministriju jūnija kārtas pieteikumiem esošā tehnikas parka papildināšanai;

       

      Zemkopības ministrijas piedāvājums gaidāmajai modernizācijas kārtai ir aizvietošanas, papildināšanas kritēriju nepiemērot tehnikai, kura vecāka par desmit gadiem. Apstiprināšanas gadījumā šādā veidā arī skatīsies uz jūnija / jūlija kārtas projektiem un tajos paredzēto tehnikas parka papildināšanu vai aizvietošanu. Tātad, ja pērciet tehniku, kas 25% jaudīgāka par esošo, tā netiks uzskatīta par aizvietošanu un problēmas nebūs.
      Ja pērciet tehniku un nomainiet kādu citu vienību, kas vecāka par 10 gadiem, problēmas nebūs.
      Ja papildināsiet esošo tehnikas parku, kur realtīvi jauna tehnika, tā būs jāsaglabā vismaz piecus gadus, vai vismaz līdz brīdim, kad viena no vienībām sasniegs 10 gadu vecumu.

        • vai pēc projekta realizēšanas un atskaites iesniegšanas projekta realizētājam nauda būs jāgaida 60 dienas? Kādēļ šāds periods, nevis īsāks? Vai būs pieejami līdzekļi projektu realizētājiem, ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu budžetā?

       

      60 dienas kā nosacījums līdzekļu saņemšanai pēc gala atskaites iesniegšanas joprojām ir saglabāts, jo daudzos gadījumos pēc gala atsakaites iesniegšanas nākas precizēt lietas par dokumentiem ar Lauku atbalsta dienestu. Ja iespējams, LAD maksā līdzekļus īsākā laika periodā. Šogad, ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu budžetā un no tā izrietošās problēmas valsts naudas plūsmā, ja iespējams, vērts pēc iespējas ātrāk iesniegt gala atskaites, jo gada beigās iesniegtās gala atskaites tiks ticamākais finansētas tikai 2009.gadā. Kopumā, par līdzekļu iztrūkumu ES projektiem nav ko uztraukties, jo to nodrošināšana ar finansējumu noteikta kā valstiska prioritāte.

        • Iespēja mainīt iepirkuma uzvarētāju. Veikts iepirkums, ir uzņēmums, kas uzvarējis. Cenas tirgū kļūst aizvien zemākas, būtu izdevīgi veikt atkārtotu iepirkumu un izvēlēties jaunu uzvarētāju, īpaši būtiski tas ir būvniecībā. Patlaban tiek prasīts, lai iepriekš uzvarējušais uzņēmums uzrakstītu vēstuli par atteikšanos no iepirkuma realizācijas, ko līdzšinējam uzvarētājam nav nekādas motivācijas darīt. Vai ir kāds veids, kā šo procesu atvieglot, jo tad tiktu ietaupīti gan sabiedriskie, gan privātie līdzekļi;

       

      Iepirkuma uzvarētāja nomaiņa atbalstāma. Lai atteiktos no iepriekšējā uzvarētāja, pietiek ar iesniegumu LAD no projekta realizētāja puses ar lūgumu atļaut veikt jaunu iepirkumu. Būtiski priekš tiem, kas pieteicās septembra, janvāra kārtās! Iepirkums jāveic saskaņā ar tiem nosacījumiem, kādi bija spēkā tanī brīdī, kad veica iepriekšējo iepirkumu!

        • Par 2007.gada septembra un 2008.gada janvāra kārtu. Būvniecībai cenas kritušās un varētu veikt jaunu iepirkumu, lai samazinātu cenu un ietaupītu līdzekļus. Taču jautājums par atļauto proporciju starp būvniecību un iekārtām, tādā gadījumā tā tiek izjaukta. Kā rīkoties?

       

      Ja mainās proporcija, nāksies pārskatīt atbalsta līmeni un veikt atbilstošas izmaiņas līgumā. Rezultātā vērts pārvērtēt, vai tas sanāk gana izdevīgi saimniecībai. Procedūra līdzīga. Jāraksta iesniegums LAD, ka grib veikt atkārtoti iepirkumu. Jāveic iepirkums, saskaņā ar iepriekš veiktās iepirkumu procedūras laikā spēkā esošajiem noteikumiem, LAD jāpaziņo uzvarētājs, summas, tiks pārrēķināta atbalsta likme un veikti atbilstoši grozījumi līgumā.

        • Ievērojot neprognozējamās lauksaimniecībā izmantojamo resursu (arī pirkt iecerētās tehnikas galīgo cenu) un saražotās produkcijas pārdošanas cenas, nav loģiska pamatojuma prasīt, lai projekta pieteikumos pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija” tiktu uzrādīts paredzamais naudas plūsmas pārskats pa mēnešiem projekta  iesnieguma iesniegšanas gadā, turpmākajos gados līdz projekta  īstenošanas  beigām un gadā  pēc projekta īstenošanas. Tas attiecas arī uz prasību, ka naudas plūsmā naudas atlikums katra mēneša beigās lai būtu pozitīvs. Vai LAD piekrīt, ka vajadzētu atteikties no iepriekš minētajām nereālajām prasībām, attiecīgi pārstrādājot arī projektu iesnieguma veidlapas?

       

      Tiek plānots uz modernizācijas noteikumu grozījumiem šo pārskatīt.

        • Kad varētu tikt izsludināta pieteikšanās uz nākošo projektu pieņemšanas kārtu pasākumam „Lauku saimniecību modernizācija”?

       

      Nākamo pieteikumu kārtu plānots izsludināt oktobrī.

        • Kādi grozījumi varētu būt nākošās projektu iesniegšanas kārtas nosacījumos „Lauku saimniecību modernizācijas” pasākumam?

       

      Patlaban tiek gatavoti grozījumi modernizācijas nosacījumos, kas būs spēkā uz jauno pieteikšanās kārtu. Galvenie grozījumi – ar 40% atbalsta likmi turpmāk finansēs gan būvniecību, gan neatņemamās, stacionārās iekārtas. Atsevišķa sadaļa būs atzītu kooperatīvu atbalstam. Mainīs robežlielumus un turpmāk projektus sadalīs kategorijās līdz 150 tkst. Ls, no 150 tkst.Ls līdz 500 tkst. Ls un virs 500 tkst. Ls, atbilstoši piemērojot kritērijus kādus kurā kategorijā izvirzīs biznesa plāna sastādīšanai. Tāpat, mainīs nosacījumu par aizvietošanu. Joprojām notiek diskusija vai un kā mainīt prioritāros atlases kritērijus.

        • Vai ir ieplānoti grozījumi pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” nosacījumos, lai šo naudu varētu apgūt efektīvāk – palielināt attiecināmo izmaksu summas atbalsta saņēmējam, paplašināt atbalstāmo nozaru loku.

       

      Grozījumi pagaidām nav plānoti, tos iespējams rosināt.

        • Vai lauksaimniecības uzņēmumam arī ir jāatbilst sīkā (mikro) uzņēmuma statusam pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)”6.2. apakšpasākuma “Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana” ietvaros?

       

      Vienalga vai sīkais (mikro) vai vidējais uzņēmums, ja 51% no apgrozījuma būs no lauksaimnieciskās darbības.

        •  Vai uzņēmums, kuram ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības ir mazāki par 51% drīkst pieteikties uz atbalstu pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” 6.1. apakšpasākumā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”?

       

      Jā drīkst, tad jābūt mikro (sīkajam) uzņēmumam. Tātad ar darbinieku skaitu no 1 līdz 9 (ieskaitot).

      2. Agrā pensionēšanās

      Atskaite saimniecības pārņēmējam. Ikagdējais ziņojums. 2.lp Detalizēta atskaite par saimniecisko darbību – kādēļ tas vajadzīgs, ja šī informācija tiek iesniegta LAD ar citiem dokumentiem?

      Atskaiti var nerakstīt garu, taču tā nepieciešama, lai konstatētu, ka uzņēmums vēl nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un tiek izpildīti kritēriji par apgrozījuma palielinājumu vai izmaksu samazinājumu (šādu informāciju citos dokumentos neatrast).

      3. 2007/2008.gada platībmaksājumu sezonas noslēguma jautājumi

        • Sezonas noslēguma secinājumi – cik daudz atbalsta saņēmēji beigu beigās saņēmuši atbalstu, salīdzinājumā ar to, cik sākumā pieteicās kādas summas.

       

      Aptuvenie dati

       

      Pretendentu skaits, kas pieteicās uz atbalstu

      Apmaksāto iesniegumu skaits

      Izmaksātā summa (LVL)

      VPM

      77529

      76011

      38979816

      PVTM – laukaugi un lopbarība

      51090

      46741

      15418577

      Atdalītais PVTM par platībām

       

      29172

      9987551

      Atdalītais PVTM par kautiem un eksportētiem lopiem

       

      25119

      3573797

      Atdalītais PVTM par pienu

       

      16334

      13961336

      Atdalītais PVTM jaunajiem lauksaimniekiem

       

      46

      76551

      Mazāk labvēlīgo apvidu maksājums*

      61189

      50600

      29788671

      Natura 2000**

      6325

      5654

      1278731

      Enerģijas maksājums***

      642

      416

      780829

      Agrovide

       

      15083

      21021984

      * MLA samazinājums par vairāk par desmit tūkstošiem pieteikumu, jo nav izpildīts lopu blīvuma kritērijs
      ** samaiznājums, jo iepriekš bija visas platības, bet no 2007.gada tikai patstāvīgās pļavas un ganības
      *** ~100 atteicās, ~100 samazinājums, jo nav izpildītas references ražības, daļa nav iesniegusi joprojām atskaites, ko vajadzēja iesniegt līdz 1. aprīlim, taču to joprojām vēl var paspēt izdarīt (jo ātrāk, jo labāk, bet ne vēlāk kā līdz septembra beigām) un saņemt atbalstu, ja par konkrēto piegādātāju ziņas būs devis pārstrādātājs.

        • Cik lielai daļai ieviestas sankcijas? Biežākie gadījumi par ko vajadzētu sniegt skaidrojumus lauksaimniekiem?

       

      Kopā nokontrolēti 7,5% no visiem atbalsta pretendentiem (apmēram 6000 saimniecības). Dati nav glaimojoši ES kontekstā, reti kurai valstij tik daudz pārdeklarācijas, pietam, pārdeklarāciju skaits gadu no gada palielinās, nevis samazinās (šajā ziņā uzvarētājas ir Kipra un Malta). Tātad, no 6 tkst. atbalsta saņēmējiem, kas kontrolēti, 2 tkst. ir bijušas pārdeklārācijas robežās no 3-30%, par ko ievieš sankcijas. Labas lauksaimniecības vides stāvokļa nosacījumus pārkapuši 3,5 tkst. saimniecībās, kas kontrolētas, galveno kārt pārkāpts nosacījums par appļpļaušanu un meliorācijas uzturēšanu labā stāvoklī. Labas saimniekošanas prakses nosacījumi bijuši mazliet vairāk kā 700 gadījumos.

        • Kūlas dedzināšanas sankcija – 2007 / 2008.gada secinājumi – apjoma izmaiņas, sankciju kopapjoms.

       

      Sankcija par kūlas dedzināšanu bijusi pusē no gadījumiem, kad piemērota sankcija par labas saimniekošanas prakses nosacījumu pārkāpšanu (~360 gadījumos). Kopējā sankcija par šī nosacījuma pārkāpšanu liela – 200 tkst. Ls apmērā. No 2008.gada nosacījums par kūlas dedzināšanu tiek mainīts, vairāk nenoņems 10% no visiem maksājumiem, bet nemaksās par konkrēto lauku, rezultātā, gadījumos, ja lielas platības, nebūs tik ievērojamas soda naudas.

        • kad sūtīs vēstules par gala aprēķiniem;

      Vēstules par gala aprēķiniem jau tiek sūtītas. Saimniecībās vēstulēm jānonāk šonedēļ vai nākamnedēļ.

        • enerģijas kultūru maksājums – cik lielai daļai beigu beigās ir bijušas problēmas, kādēļ nevar saņemt maksājumus?

       

      No 642 pieteikumiem, kas tika iesniegti enerģijas maksājumam, apmēram 100 pieteikumi tika atsaukti, apmēram 100 pieteikumos netika izpildīta references ražība, tādēļ piemērots samazinājums. Joprojām ir daļa no enerģijas maksājumu pretendentiem, kas nav iesnieguši atskaites LAD, ko vajadzēja iesniegt līdz 1.aprīlim. To vēl var izdarīt tuvāko mēnešu laikā (bet ne vēlāk kā līdz septembra beigām) un saņemt maksājumu, ja vien par piegādātāju ir ziņojis pārstrādes uzņēmums.

        • Tiem, kam vēl nav nauda saņemta tādēļ, ka līdzekļi nav noadministrēti, kad ir oficiāli vēlākais termiņš, kad viņi naudu var saņemt (kad jābūt pabeigtai visu pieteikumu administrēšanai)?

       

      Lai valstij neieviestu sankciju, līdz 30.jūnijam jābūt izmaksātiem 98% no atbalsta. Latvija izmaksājusi 99,8%, attiecībā uz 0,2%, kas nav noadministrēti, darbojas n+2 princips (šis gads+2), tātad process var notikt vēl divus gadus, taču realitātē, ja process pārlieku ievelkas, tādi pieteikumi tiek noraidīti.

        • lauksaimiekiem joprojām bieži nav skaidrs, vai gadījumos, ja jāatmaksā naudu, to viņiem atvelk, vai viņiem fiziski jāsamaksā. Tāpat, ja viņi neatmaksā LAD summas līdz jūnija beigām, par katru nokavēto dienu ir papildus sankcija. Kā tā tā tiek aprēķināta? Priekšlikums publiskot informāciju.

       

      Atmaksas kārtība un no tā izrietošā sankcija ir noteikta 2007.gada MK noteikumos Nr. 268 19.pantā. Ja nauda jāatmaksā, tad tā tiek sākotnēji atvilkta no pārējiem maksājumiem. Iespēja atvilkt ir no jebkādiem maksājumiem, kuros ir ES līdzekļu līdzdalība, t.sk. investīcijām un citiem fondu projektiem. Bet, ja citi maksājumi ir veikti, tad zemniekam nauda jāiemaksā pašam. Ja nesamaksā līdz 30.jūnijam, tad pēcāk tiek piemērota soda nauda 0,1% apmērā dienā no neatmaksātās kopsummas. Ņemot vērā, ka noteiktā soda nauda ir tik augsta, ja nauda ir jāatmaksā, to vērts izdarīt pēc iespējas ātrāk, īpaši, ņemot vērā, ka šogad uz Agrovides saistībām debitori ir katrs piektais no atbalsta prasītājiem. Gadījumā, ja noteiktā atmaksājamā nauda rada būtiskas problēmas uzņēmuma finanšu plūsmā, jāraksta iesniegums uz LAD un tad ir iespējams vienoties par līdzekļu atmaksas grafiku.

        • Lauku atbalsta dienests, veicot pārskaitījumus, varētu norādīt informāciju par konkrētā atbalsta veidu, pretējā gadījumā nav skaidrs, par ko nauda ieskaitīta, jo bieži vien pieprasītās summas nesakrīt ar reāli izmaksātajām. (iepriekš bijusi informācija no LAD puses, ka visiem aiziet ar papildinformāciju, izņemot pasta sistēmu, taču sūdzības ir no lauksaimniekiem, kam konti Hansabankā vai SEB bankā, īpaši par maksājumiem, kas nāk daļās).

       

      Par ko tiek maksāts tiek nosaukts, pietam, ir minēts, piemēram, VPM 1., VPM 2 utml. Problēma, ka tomēr nevar zināt, vai papildus nauda vēl sekos un kurš skaitās gala norēķins. Risinājums, ja grib sekot, par ko nauda izmaksāta, elektroniskā pieteikšanās sistēma.

        • Kļūdas pieteikumos – atsevišķi saimnieki sūdzas, ka nav saņēmuši no LAD vēstules par kļūdām, piemēram, enerģijas maksājumam, taču tiek piemērota sankcija. Vai ir vēl kāds legāls veids, kā uzzināt, ka ir kļūdas, vēl bez vēstules gaidīšanas mājās vai LAD darbinieku traucēšanas.

       

      Risinājums ir elektroniskā pieteikšanās sistēma, kur varēs sekot pieteikuma administrēšanas procesam. Visiem aizsūtīt atgādinājumus pa pastu, kad kādas atskaites jāsniedz, būtu ārkārtīgi dārgi. Vēstules par kļūdām tiek sūtītas, gan tiešām neierakstītās vēstulēs.

      4. Jautājumi par 2008/2009.gada platībmaksājumu sezonu

        • vasarāji 2008/2009.gada sezonā. Ņemot vērā, ka pavasara sausuma dēļ tie daudzviet nebūs izmantojami ražas iegūšanai, no kura brīža tos drīkstēs pļaut zaļbarībai vai ieart zemē, lai nezaudētu iespēju saņemt šīs sezonas platībmaksājumus?

       

      Ja vasarāji nav izdevušies, tos jau drīkst pļaut vai ieart, jo pēc nosacījumiem, tiem jāatrodas uz lauka līdz vārpu nogatavināšanās fāzes sākumam, kas jau dabā notiek. Tomēr, vērts atcerēties, ja jau LAD paziņojis par kontroli, tad nevajadzētu art, jo tas var izraisīt papildus nevajadzīgas diskusijas ar kontrolieriem līdz augusta sākumam. No augusta sākuma diskusijām ar LAD kontrolieriem par vasarājiem nevajadzētu rasties.

        • pieteikto platību kopapjoms 2008./2009.gada sezonā dažādos atbalsta veidos, izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, iespējamais atbalsta samazinājums;

       

      Lielākais platību pieaugums ir laukaugiem, tur provizoriski pieteikti 620000 ha, kas ir par 60 tkst. ha vairāk nekā pagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka samazinājums laukaugu maksājumam sasniegs jau 30%. Protams, var cerēt, ka daļa no jauna pieteiktās platības atkritīs kontroļu rezultātā.
      Vienotajam platību maksājumam un papildus valsts tiešajiem maksājumiem lopbarības kultūrām pieteikumu skaits ir līdzvērtīgs pagājušajam gadam.

        • ne lauksaimnieku dēļ nokavētie, pazaudētie iesniegumi – turpmāk plānotā procedūra, zinot to, ka tajā tiek plānotas izmaiņas;

       

      Gadījumos, kad ir iespējams no centrālā pasta saņemt rakstisku atzinumu, ka vēstule pastā ir nodota, bet gala adresātam tiešām nav nogādāta, to Lauku atbalsta dienests uzskatīs par attaisnojošu apstākli un pieteikumu pieņems. Protams, ir arī iespējams lokumā noteiktajā kārtībā no pasta saņemt kompensāciju par nepiegādātu sūtījumu.

        • Ja realitātē atbilstoša platība ir, taču nepareizi pieteikumā konkrētajiem laukiem savilkti ķeksīši priekš agrovides, tādēļ draud neizpildīt saistības. Ko darīt?

       

      Oficiālais izmaiņu process beidzies ar 15.jūniju, taču, ja kontrole saimniecībā vēl nav bijusi, ir iespējams ziņot par izmaiņām un veikt labojumus, lai izpildītu nosacījumus attiecībā uz Agrovidi. Bet nedrīkst mainīt saņemamās naudas apjomu par PVTM. Tātad, iespējams rakstīt iesniegumu LAD, taču nomainīt savā starpā var laukus, kuri ir pieteikti PVTM, bet  šajā brīdī nevar Agrovidei pieteikt papildus platības, kas iepriekš bijušas pieteiktas tikai VPM.

      5. Bioloģiskā lauksaimniecība

        • Kā produktu primārais ražotājs pierāda produkcijas piegādi bioloģiskās lauksaimniecības pirmapstrādes un pārstrādes uzņēmumam? Vai ir noteikti apjomi? Vai ir noteikta piegādes regularitāte? Par kādu periodu ir piegāde, 2007. vai 2008. gadu?

       

      Visas kontroles veic sertificējošā institūcija. Lauku atbalsta dienests līdzekļu izmaksā balstīsies uz sertificējošās institūcijas sniegto informāciju.

        • Kas ir kontroles institūcijas izsniegta izziņa-vai tas ir sertifikāts vai kāda cita izziņa? Par kādu periodu ir šī izziņa, 2007. vai 2008. gadu? Līdz 2008.gada 1. septembrim ne visi primārie ražotāji būs sertificēti lielā skaita dēļ. Sertifikāta derīguma termiņš ir līdz nākošajai sertifikācijas reizei, kam nav konkrēti noteikts datums, vai šādā situācijā derēs 2007.gada sertifikāts? Vai 375. MK noteikumu 4. sadaļai ir kāds skaidrojums, ja ir, tad kur?

       

      Jautājums ir par jauno subsīdijās paredzēto atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības shēmai. Dokumenti jāiesniedz LAD reģionālajā pārvaldē. Jāaizpilda pieteikums, jāiesniedz bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas atzinums par atbilstību shēmai un PVD izsniegta uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas apliecības kopiju. Precīzāku nosacījumu pagaidām nav, arī diskusijas par to nav bijušas ar Zemkopības ministriju. Ja iesniegs pieteikumus par lielāku summu, kā atvēlētie līdzekļi, piemēros proporcionālo samazinājumu.

      6. Jautājumi par Natura 2000 un bioloģiski vērtīgiem zālājiem (BVZ)

        • Jaunu platību noteikšana. Līdzšinējos gados teritorijā audzēti kartupeļi, 2008.gada kartē teritorijā parādās, ka platība ir BVZ (Gadījums no Liepājas rajona):
          • Kā notiek BVZ platību paplašināšana? Ja platību nav apsekojis Latvijas Dabas fonds (ja būtu apsekojis, būtu konstatējis, ka konkrētajā teritorijā sen vairs nav BVZ), pēc kāda principa notiek platību paplašināšana?

       

      Šogad Latvijas Dabas fonds iesniedzis informāciju Lauku atbalsta dienestam par jauniem 8000 ha. Lauku atbalsta dienestam jau ir bijušas ziņas, ka šogad klāt nākušas jaunas platības klāt, kurās nav bioloģiski vērtīgie zālāji, ko varēja konstatēt no tā, ka BVZ tika uzrādīts vietās, kur līdzšinēji ir ražojošās platības. Taču Latvijas Dabas fonda pamatojums bija, ka šādās vietās ir putnu migrācijas ceļi un to apmešanās vietas, tādējādi viņi šīs platības nosauc par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, lai gan tās nav atbalsta tiesīgas. Šķiet, ka vismaz daļu no Latvijas Dabas fonda uzrādītājam platībām viņi paši nav apsekojuši vai arī ir apsekojuši reti pavirši un šādā veidā šogad tiešām klāt nākušas un lauku bloku kartēs tiek uzrādītas platības it kā BVZ jeb zaļās platības, kurām ar BVZ nav nekāda sakara.

          • Kā iespējams platību konkrētā teritorijā dabūt ārā no BVZ, ja platībā BVZ tiešām nav? (jautājums tādēļ, ka saimniecībai bažas, ka, ja tās teritorijā parādās BVZ, iespējams pēc kāda laika kāda institūcija noteiks ierobežojumus teritorijas apsaimniekošanai vai uzsliks sodu par neeošā BVZ iznīcināšanu);

      Ja bloka kartēs šogad esat pamanījuši jaunas bioloģiski vērtīgo zālāju platības (BVZ jeb bloka kartēs zaļā krāsā), bet realitātē šai vietā ir ražošanas teritorija, lūdzu par to informējiet LAD un arī Latvijas Dabas fondu – uzrakstiet iesniegumu centrālajam LAD (Rīga, Republikas laukums 2, LV – 1010) un Latvijas Dabas fondam (Mazcenu aleja 3, Jaunmārupe LV – 2166), norādot arī LAD klienta numuru un bloka numuru. Tad LAD būs pamats šīs teritorijas no BVZ izslēgt. Varētu jau par to nelikties ne zinis, bet par to vai BVZ tiek saglabāta kontroles veic reģionālā vides pārvalde. Rezultātā, viņi pēc kāda laika nonākot jūsu saimniecībā un neatrodot Latvijas Dabas fonda minētās, taču neesošās platības, var gribēt uzlikt sodu par bioloģiski vērtīgo zālāju iznīcināšanu. Šāds sods ir līdz 200 Ls apmēram. Tā procedūra, ko iziet tagad, lai pierādītu, ka BVZ nav noteikti ir vieglāka, nekā tā, kas būs jāveic, lai pierādītu, ka Latvijas Dabas fonds ir uztaisījis pamatīgu kļūdu, ja saimniecībā ieradīsies kontrole. Rezultātā, silts ieteikums uzrakstīt iesniegumu LAD, lai viņi šīs maldinošās ziņas par BVZ jūsu teritorijā turpmāk izņem no kartēm laicīgi.

        • Par kartēm. Lielā platībā, no kura neliela daļa pieder vienam no pieteicējiem, grūtības iezīmēt pareizi savu platību, rezultātā problēmas ar kontrolieriem, ņemot vērā piecu gadu saistības, īpaši ar precizitāti 0,01. Priekšlikums – vismaz LAD kartēs (ja nav iespējams EDS) atzīmēt zemes vienību robežas, vietu un objektu nosaukumus, lai precīzāk iespējams iezīmēt savu teritoriju, īpaši ņemot vērā, ka teritorijā ir veikts LDF novērtējums, nosakot platību robežas katrai saimniecībai, saimniecību robežas ir arī VZD un LAD mērnieki vairākkārtīgi ir veikuši apsekojumus.

       

      Vietu nosaukumi un robežas jau patlaban kartēs ir minēti. Iezīmētā platība ir tikai aptuvena, realitātē fiziskajās kontrolēs vienalga skatās pēc situācijas dabā.

        • Latvijas Dabas fonds sniedzis atzinumu, ka konkrētā platība ir BVZ vai NATURA 2000. Saimniecībā ierodas LAD kontrolieris, taču saka, ka konkrētā platība neatbilst kritērijiem, lai gan lauksaimnieks nav veicis teritotirijā izmaiņas, platībā ir patstāvīgās pļavas un ganības. Vai iespējams sankcijas nepiemērot, jo pieteikums uz atbalstu ir balstīts uz LAD kartē atzīmēto teritoriju un tādējādi Latvijas Dabas fonda atzinumu.

       

      Latvijas Dabas fonds atbild par bioloģiski vērtīgo zālāju noteikšanu, taču ne par visiem bioloģiski vērtīgiem zālājiem ir iespējams saņemt atbalstu. Lauku atbalsta dienests neapstrīd Latvijas Dabas fonda noteiktās platības, taču ne visas platības atbilst kritērijiem, lai saņemtu atbalstu. Atbalstu nevarēs saņemt, jo Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam nosacījumi neparedz, ja par BVZ ir nosauktas atmatas, kurās ligzdo putni, koki, kultūraugi vai, ja platība ir aizaugusi.

        • Kā rīkoties, ja BDUZ pēc noteikumiem jānopļauj noteiktos termiņos, taču platībās joprojām zied aizsargājamie augi, piemēram, savvaļas orhidejas (vaijadzētu gaidīt, kamēr nogatavojas sēklas, taču bažas, ka saimniecībā ieradīsies kontrolieri un par nepļaušanu piemēros sankcijas);

       

      Atgādinām, tie, kas pirmo reizi uzņēmušies bioloģiski vērtīgo zālāju saistības (arī buferjoslu ierīkošanas saistības) periodā no 2004.gada līdz 2006.gadam, vismaz vienu reizi platība jābūt nopļauta vai zālei novāktai un aizvestai no lauka no 10. jūlija –  10. septembrim.
      Atgādinām, tie, kas pirmo reizi uzņēmušies bioloģiski vērtīgo zālāju saistības periodā (arī buferjoslu ierīkošana) no 2007.gada līdz 20013.gadam, vismaz vienu reizi platība jābūt nopļauta vai zālei novāktai un aizvestai no lauka no 1. augusta –  15. septembrim.
      Ja pēc 10. vai 15.septembra kādam augam turpinās ziedēšanas fāze, varbūtība, ka nogatavosies sēklas, ir zema, rezultātā pļaušana ir akceptējama.

        • Kādos gadījumos tiek veiktas BVZ kontroles ziemas periodā (veģetācijas periods beidzies)?

      Kontroles ziemā notiek tikai tādos gadījumos, ja ir konflikta gadījumi starp atbalsta pretendentu un LAD, pārdeklarācijas un neskaidrības.

      7. LAD kā savstarpējās atbilstības kontrolieris

      Vides jautājumos – kā tas izpaudīsies? Vai plānots veikt atsevišķas kontroles tieši par vides jautājumiem no Lauku atbalsta dienesta puses?

      Pieeja un kontrolējamie jautājumi joprojām neskaidri, būs par vides jautājumu ieviešanu savstarpējās atbilstības jautājumos papildus sarunas. Tomēr, lai gan Lauku atbalsta dienests apseko 7,5% no visiem atbalsta pretendentiem, par vides prasībām neskontrolēs vairāk par noteikto 1% no pretendentiem.