Pēc sarunām ar Lauku atbalsta dienestu

13.augustā notika kārtējās sarunas ar Lauku atbalsta dienestu. Sagatavots kopsavilkums no visiem no dažādām lauksaimnieku organizācijām izvirzītiem un ar Lauku atbalsta dienestu apspriestajiem jautājumiem.

1. Projektu tipa jautājumi

1.1. Modernizācija.

1.2. Pasākums „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem…

1.3. Iepirkuma procedūra.

1.4. Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana.

2. Tiešie maksājumi

3. Agrovide.

4. Nacionālās subsīdijas.

5. Informācija.

6. Lauku atbalsta dienests.

 

1. Projektu tipa jautājumi

  •                Kad tiek plānotas nākošās projektu pieņemšanas kārtas pasākumos „Lauku saimniecību modernizācija”, „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” un „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”?

 

LAD: Patlaban tiek gaidīts, kad apstiprinās noteikumu grozījumus, kas gaidāms līdz rudenim. Faktiski Zemkopības ministrijā vēl nav spriests par kārtas izsludināšanu, taču gaidāms, ka par to tiks izlemts septembrī.

1.1. Modernizācija.

  •                Ar lauksaimniecības nozari saistīto Ministru kabineta noteikumu projektus gatavo Zemkopības ministrija. Domājams, ka ar Lauku attīstības programmas realizēšanu saistīto dokumentu gatavošanā piedalās arī Lauku atbalsta dienesta darbinieki. Izskatot kārtējo MK noteikumu projektu par pasākumu “Lauku saimniecību modernizācija”, nākas konstatēt, ka tajā saglabātas iepriekšējās prasības projektu pieteikumos uzrādīt paredzamo naudas plūsmu pa mēnešiem jābūt pozitīvam. Vienā no LAD rīkotajām sanāksmēm tika solīts, ka šie visai nereālie nosacījumi tiks mainīti, tomēr jaunajā projektā viss atstāts bez izmaiņām. Kāpēc?

 

LAD: noteikumi patlaban tiek grozīti. Piemēram, naudas plūsma pa mēnešiem netiks prasīta. Plānoti arī citi dzīvi atvieglojoši grozījumi.

Turpmāk, kad tiks uzsākta vienlaidus projektu pieņemšana, projektus vērtēs vairs tikai reģiona līmenī, nesūtīs vērtēšanai uz centrālo LAD, rezultātā būtiski saīsinās projektu izvērtēšanas termiņus. Tā rezultātā arī LAD tiks izlīdzināta darba slodze, jo projekti tiks pieņemti vienlaidus nevis kampaņveidīgi. Plūstošā pieteikšanās gadījumā izsludinās finansējumu gadam, pretendenti varēs sev labvēlīgā laikā nest, iesniegt projektus, kad tiks sasniegti projekti par 80% no summas, LAD ziņos, ka pēc mēneša pārtrauks pieteikšanu. Uz atlikušajiem iesniegtajiem projektiem piemēros atlases kritērijus.

 

  •                Kāpēc ir plānots atteikties no “Lauku saimniecību modernizācijas” pasākumā ieplānotā publiskā finansējuma sadales pa reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm? To var secināt no MK noteikumu projekta teksta.

 

LAD: šis ir jautājums Zemkopības ministrijai. Tomēr lēmumu var atbalstīt, jo ekonomiskā krīze valstī padziļinās, rezultātā jebkādi signāli, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu šobrīd ļoti vajadzīgi. Atgādinājumam, pēdējā kārtā projektu līdzekļi nav izņemti nevienā no lauksaimniecības pārvaldēm.

 

  •                Kādus dokumentus, datus skatīsies, lai pārliecinātos, ka pretendents ir jaunais lauksaimnieks, lai pretendents varētu izmantot papildus atbalsta intensitāti.

 

LAD: skatīsies pieteicēja vecumu līdz 40 gadiem un pārbaudīs, lai pretendenta uzņēmums nav vecāks par pieciem gadiem, tomēr sīkāki kritēriji būs zināmi, kad gatavos Ministru kabineta noteikumu projektus.

 

  •                Par jaunas tehnikas iegādes pierādīšanu modernizācijā. Traktortehnikai LAD kontrolieri skatās motorstundas, prasot, lai būtu uz nulli (Aizkraukles rajons), savukārt par no citiem gadījumiem informācija, ka šāda prasība nav. Kāda ir pareizā, vienotā pieeja, lai noteiktu, kas ir jauna tehnika.

 

LAD: tehniku var sākt izmantot, kad tehnika ir piegādāta. LAD kontrolieri skatīsies, lai nolietojums samērojams, motorstundas uz nulli neprasa. Tomēr, ja pieejas problēmas konkrētās LAD pārvaldēs, vajag ziņot centrālam LAD, tās tiks risinātas.

 

  •                Saimniecība noslēgusi līgumu par projekta realizāciju. Realizācija bija plānota uz 2011.gadu, taču projekts pabeigts jau tagad, 2009.gadā. Ja gala dokumenti tiktu iesniegti 2009.gada augustā, kad varētu gaidīt līdzekļu atmaksu no LAD, ja viss projekta realizācijas process noticis korekti?

 

LAD: informācija par atmaksājamām naudām LAD Finanšu ministrijai jāsniedz par katru mēnesi un katru nedēļu. Tomēr, puse no maksājumu pieprasījumiem jau šobrīd kavējas. Līdz ar to, ja kāds no tiem, kas projektu plānojis realizēt vēlāk, būs realizējis to ātrāk, nauda atradīsies. Lielākas problēmas ar tiem projektiem, kuri neiekļaujas sākotnēji plānotajā projekta realizācijas laikā, jo bažas, ka projekts netiks realizēts vispār, nauda beigās paliks pāri.

 

  •                Pēc kādiem kritērijiem nosaka projekta atbilstību drošas finanšu vadības principiem?

 

LAD: drošas finanšu vadības principi ietver saimnieciskuma (vai atbilst tirgum), lietderības (vai iegulda naudu ar atbilstīgu mērķi) un efektivitātes principus (vai sasniedz programmas mērķi).

 

  •                Vai pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija” attiecināmajās izmaksās var iekļaut piena pasterizācijas iekārtas?

 

LAD: modernizācijas pasākumā ietilpst visas darbības līdz apstrādei. Pasterizācija ir apstrāde, rezultātā pasterizācijas iekārtas modernizācijas pasākumā netiks atbalstītas.

 

  •                Vai pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija” attiecināmajās izmaksās var iekļaut ar dzesēšanas iekārtu aprīkota kravas furgona iegādi svaigpiena pārvadāšanai?

 

LAD: būs atkarīgs no specifikācijas, vai tā būs uzskatāma par specializētu tehnoloģisko iekārtu. Ja jā – varēs uzskatīt par attiecināmo izmaksu, ja nē – ne.

 

  •                Noteikumi, kas projektu iesniedzējiem liedz uzsākt būvniecības (rekonstrukcijas) projektu realizāciju pirms līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu, daudzos gadījumos būtiski kavē iecerēto darbu paveikšanu īsos termiņos. Vai nevar iedibināt tādu kārtību, ka LAD darbinieki pēc  ar būvniecību saistītu projektu  saņemšanas izbrauc uz vietas, dabā konstatē tā brīža situāciju nākamajā būvlaukumā vai rekonstrukcijai paredzētajā objektā. Tāpat nepieciešams pirms līguma noslēgšanas  ar LAD  dot iespēju projekta iesniedzējam par  celtniecības  vai rekonstrukcijas objektos  iebūvējamām (uzstādāmām)  iekārtām noslēgt līgumus ar šo iekārtu piegādātājiem un par paredzamo pirkumu iemaksāt avansu.

Ja projekta izvērtēšanas gaitā tas tiks noraidīts, administrēšanas procesa laikā  iesāktie darbi, protams, netiks apmaksāti. Bet vairumā gadījumu šāda kārtība būtiski paātrinātu pieteikto projektu realizāciju.

 

LAD: šis ir jautājumus, kuru vēlreiz pārrunāt ar Zemkopības ministriju, jo LAD ir ieviesējs. Tomēr septembrī ir gaidāms Eiropas Komisijas audits, tad šo jautājumu būs iespējams ar Komisijas cilvēkiem apspriest. Tāpat avansu / rokas naudu jautājumu.

 

1.2. Pasākums „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem…

  •                Kā pierādīt, ka iegādāta jauna tehnika? Saimniecībā pa taisno no ārzemēm arkls, reizē atvests CMRS (pavaddokuments ar ko pārvadā tehniku Eiropas Savienībā loģistikas kompānijas). Pavadzīmi ražotājuzņēmums paralēli nosūtījis pa pastu, tātad arkls saimniecībā jau ir, pavadzīme vēl nav, fiziskā kontrole saimniecībā vēl nav bijusi. Reģionālais LAD sniedz informāciju, ka arklu nedrīkst lietot, kamēr nav pavadzīme iesniegta LAD un nav bijusi fiziskā kontrole uz vietas saimniecībā, lai pārliecinātos, ka arkls iegādāts jauns. Taču saimniecībai, ņemot vērā lauksaimniecības specifiku, ir interese art uzreiz. Kādēļ apliecinājumam par jaunas tehnikas iegādi nevar kalpot CMRS?

 

LAD: jaunas tehnikas iegādi apliecina pavadzīme, tomēr tehnikas lietošanas sākšanai nevajadzētu rasties problēmai, jo no tehnikas stāvokļa ir iespējams konstatēt, cik ilgi tehnika lietota, piemēram, pāris dienas, nedēļu vai gadu. Ja rodas problēmas, vajag par konkrēto gadījumu ziņot centrālajam Lauku atbalsta dienestam un situācija tiks risināta.

 

  •                Kāda informācija, dati tiks izmantoti, lai pārliecinātos, ka jaunajam zemniekam no jaunā uzņēmuma nāk vismaz 51% no ieņēmumiem (VSAA dati, pārņemtā uzņēmuma dati, samaksātais uzņēmumu ienākumu nodoklis utt.)?

 

LAD: precizēs pieeju, jo uzņēmuma apgrozījums neliecina par faktiskajiem jaunā saimnieka ieņēmumiem pret VSAA ziņoto par citu darba vietu.

1.3. Iepirkuma procedūra

  •                 Nepieciešams vēlreiz izvērtēt iepirkuma procedūru nepieciešamību ar Iepirkuma biroja starpniecību salīdzinoši nelieliem projektiem, kā to nosaka vispārējā likumdošana iepirkuma jautājumos.

 

LAD: šobrīd normatīvie akti nosaka procesu caur Iepirkumu uzraudzības biroju gadījumā, ja tehnikai un iekārtām iepirkums virs 50 tkst. Ls, bet būvniecībai no 120000 Ls. Pārējos gadījumos vienkāršotā veidā jāapraksta, kā izvēlēts uzvarētājs, pieliekot klāt reklāmmateriālus. LAD gan aicina veikt procesu caur IUB, taču tas nav obligāti. 

 

1.4. Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana

  •                 Kad plānots atvērt „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” pasākumus – jaunaudžu kopšana, apmežošana u.c.. Kādas izmaiņas paredzētas nosacījumos, atšķirībā no citiem periodiem.

 

LAD: jautājumu adresēt Zemkopības ministrijai. Šis ir jautājums, ko apspriest politiskā līmenī.

 

2. Tiešie maksājumi

  •                2009.gada pieteikšanās rezultāti – pieteiktie hektāri dažādos atbalsta veidos, cik liels gaidāms proporcionālais samazinājums VPM, PVTM; kādi ir elektroniskās pieteikšanās rezultāti?

 

LAD: lai gan pieteicēju skaits 2009.gadā samazinājies, platības saglabājušās līdzšinējā līmenī. VPM pieteikti 1547000 ha, kas nozīmē 4,5% proporcionālo samazinājumu, kontroļu rezultātā samazinājums, ticamākais, samazināsies līdz 2008.gada 3% līmenim.

Papildus valsts tiešiem maksājumiem gan lopbarībai, gan laukaugiem kopējā platība ir 1250000 ha, kas atbilst 2008.gada līmenim.

Rezultātā var secināt, ka apstrādātās platības ir stabilizējušās, notiek pakāpeniska pārstrukturizācija saimniecību ietvaros, pakāpeniski samazinās saimniecības robežās no 1-10 ha un no 10-50 ha, palielinās lielāku saimniecību skaits.

Elektroniskā pieteikšanās sistēmā pieteikušies 1627 pretendenti ar kopā 270000 platībām. Pretendentu skaits, kas pieteicās EPS dubultojies, pieaugušas arī platības, rezultātā procesu var uzskatīt par veiksmīgu.

 

  •                2009.gada kontroles – kādi secinājumi no jau notikušajām šī gada platību kontrolēm, savstarpējās atbilstības kontrolēm?

 

LAD: problēmas līdzīgas kā citos gados – deklarē platības pēc robežplāna, nevis fakta, neprecīzi sazīmēti lauki. Savstarpējās atbilstības kontrolēs galvenās problēmas ir ar labas saimniekošanas prakses noteikumu ievērošanu – pļaušanas termiņu ievērošanu un meliorācijas uzturēšanu labā stāvoklī.

 

  •                Kad LAD mājas lapā tiks ielikts skaidrojošs materiāls par to, kā aprēķina samazinājumu platību maksājumiem savstarpējās atbilstības kontroļu pārkāpumu gadījumos?

 

LAD: materiāls sagatavots, iekļauts. Vērts atcerēties – šogad kopējais atbalsta samazinājums nepārsniegs 5%, bet ja nākamajā gadā konstatēs kaut vienu pārkāpumu, to pašu, ko iepriekšējā gadā, atbalsta samazinājums būs reiz trīs (tātad jau 15%). Trešā gadā, ja konstatē vēl kādus pārkāpumus, maksimālais atbalsta samazinājums atkal 15%. Tomēr, ja trešā gadā konstatē tieši tos pašus pārkāpumus ko pirmajos divos gados, tiek uzskatīts, ka tas ir tīšs pārkāpums un atbalsts tiek noņemts vispār. Tādēļ, vērts gan pļaut, gan uzturēt meliorācijas sistēmas! Turklāt, tiem, kam konstatē pārkāpumus vienu gadu, tie jākontrolē arī nākamā gadā ar garantiju.

 

  •                Tiešie maksājumi par 2009.gada sezonu. Kāda ir iespēja paātrināt līdzekļu apriti par projektiem (valsts finansējuma izmaksu, lai ātrāk var atgūt līdzekļus no Eiropas Komisijas), lai būtu pieejama lielāka summa tiešo maksājumu izmaksai 2009.gada beigās?

 

LAD: projektu daļu paātrināt grūti. Varētu tuvākajā laikā tikt realizēti projekti par aptuveni 17 milj.Ls, tomēr naudu var dabūt atpakaļ no Eiropas Komisijas tikai trīs mēnešu laikā, rezultātā īpašu atvieglojumu tas var nedot. Kopumā līdzekļu apjoms tiešo maksājumu izmaksas uzsākšanai 2009.gadā ir padsmit miljoni. Ar nopietnu finansējumu saimniecībās no sabiedriskā finansējuma tātad šogad rēķināties nevar.

2010.gadā finansējumam tiešo maksājumu izmaksai jābūt.

 

  •                Kontrolieri stāsta, ka LAD esot melnais saraksts tiešo maksājumu kontrolēm. Kā šajā sarakstā var nokļūt, kā no saraksta var izkļūt, ko iekļūšana tajā nozīmē, cik ilgi tajā saimniecībai jāatrodas, ja reiz tajā ir nokļuvusi?

 

LAD: melnais saraksts ir, tajā atrodas vairāki tūkstoši atbalsta pretendentu. Šajā sarakstā iekļūst tiem, kuriem kaut vienreiz tiek konstatēta vairāk kā 50% pārdeklarācija. Reiz šajā sarakstā pretendenti iekļūst, ir lielāka iespēja turpmāk tapt atlasītam kontrolei. Sarakstā pagaidām saimniecības tikai iekļūst un metodes kā viņām no turienes izkļūt nav.

 

  •                Kāpēc, lai izmērītu nopļautus laukus, LAD darbinieki mērīšanu veic, braucot ar mašīnu? Vai precīzākus mērīšanas rezultātus neiegūst apstaigājot laukus ar kājām? Minētā prakse ir novērota Vidzemē.  

 

LAD: šādu praksi izmanto gadījumos, kad ir precīzas formas lauki, lai paātrinātu kontrolēšanas procesu. Tādos gadījumos paņem lauka stūra punktu koordinātes un aprēķina lauka izmēru.

 

  •                Situācija: ziemā (janvārī , 2009.g.) LAD kontrole pārbaudīja meliorācijas sistēmu darbību. Konstatēja – nedarbojas. Zemnieka viedoklis – darbojas. Vai ziemā var objektīvi veikt šo pārbaudi?

 

LAD: meliorācijai nedrīkst būt aizaugušas teces, jādarbojas iztekas, caurtekas, akas, to var izkontrolēt ziemas mēnešos, rezultātā kontroles objektīvi un veiksmīgi var veikt arī ziemā.

 

3. Agrovide

  •                Maksājumi Agrovide – buferjoslas -par 2008.gadu – cik bijis pretendentu pieteikumu, kādi apjomi, kādi izmaksu apmēri, kādi kontrolēs  konstatētie raksturīgākie pārkāpumi?

 

LAD: Buferjoslu pasākumam 226 pretendenti, kopējā atbalsta summa ~33 000 Ls. Problēmas – nav ievērotas labas saimniekošanas prakses noteikumi vai buferjosla aparta. Tāpat jāatceras, ka no nacionālām subsīdijām buferjoslu pasākumam nevarēs būt zālāja buferjosla ap zālāju lauku.

 

  •                Kāda ir situācija ar Agrovides Bioloģiskās lauksaimniecības maksājumiem par 2007.gadu, par 2008.gadu saistībā ar  netīšu pāreju uz jaunu saistību periodu, kādi kontrolēs  konstatētie  raksturīgākie pārkāpumi, kādi problēmu risinājumi rasti?

 

LAD: 2009.gadā varēja pāriet uz jaunām saistībām, ja tika palielinātas saistību platības. Jānodrošina minimālie ieņēmumi. Tāpat situāciju atviegloja no šī gada noteiktais 3% slieksnis, kurā, ja platību izmaiņa nepārsniedz 3%, naudu atpakaļ pārkāpuma gadījumā neprasa (tādā veidā nauda netiek atprasīta aptuveni pusei no visiem gadījumiem.

Tāpat jāatceras, ka pēc gala aprēķina saņemšanas uz vecām saistībām pāriet vairs nevar (lai gan ir tādi pretendenti, kas zvana, grib to izdarīt).

 

4. Nacionālās subsīdijas

  •                Nacionālo subsīdiju izpilde un līdzekļu izmaksa 2009.gadā. Kā notiek process, kādēļ notika kavēšanās atsevišķos pasākumos, piemēram, aitu māšu atbalsts?

 

LAD: Kavēšanās nav notikusi. Līdzekļi tiek izmaksāti saskaņā ar plānu, ātrāk kā citos gados.

 

  •                Kāda prognoze – vai saglabāsies Valsts subsīdijas par govīm un kredītprocentu daļēja dzēšana?

 

LAD: jautājums Zemkopības ministrijai.

 

5. Informācija

  •                “Latvijas Avīze”, atsaucoties uz Zemnieku saeimas un Lauku atbalsta dienesta sniegtajiem datiem, atkārtoti publicēja aplamu informāciju par piena nozares atbalstam 2009.g.pirmajā pusgadā it kā saņemtajām nesamērīgi lielām summām (65-70 milj. Ls), lai gan faktiski tika saņemti 24,9 milj. Ls ( ciltsdarba atbalsts + atdalītais PVTM par kvotas ietvaros realizēto pienu). Kāds bija mērķis šādas maldinošas informācijas publiskošanai?

 

LAD: informācija ir patiesa. Pirmajā pusgadā dažādos tiešos un Lauku attīstības programmas maksājumos piena lopkopības saimniecības ir saņēmušas 67,8 milj.Ls. Papildus tam saņemts arī ciltsdarba maksājums no nacionālajām subsīdijām 12 milj.Ls apmērā, rezultātā faktiskā saņemtā publiskā atbalsta summa visās lopkopības saimniecībās 2009.gada 1.pusgadā sasniedz 80 milj.Ls. Par situāciju informēta arī Zemkopības ministrija. Lielākās kategorijas, kurās saņemti maksājumi – Vienotais platību maksājums -19 milj.Ls; atdalītais maksājums par piena kvotu 13,9 milk.Ls, mazāk labvēlīgo apvidu maksājums 12,4 milj.Ls, ciltsdarba maksājumi 12 milj.Ls, papildus valsts tiešie maksājumi 5,1 milj.Ls, bioloģiskie maksājumi 5 milj.Ls u.c.

Kopā dažādos maksājumos pirmā pusgadā visas lauksaimniecības nozares kopā saņēmuši aptuveni 165 milj.Ls (tātad piena lopkopībai faktiski nonākusi puse no visiem saņemtajiem maksājumiem).

Ne Lauku atbalsta dienests, ne Zemnieku saeima nav ievietojusi informāciju Latvijas avīzē, rezultātā nevar spriest par informācijas publiskošanas mērķi.

 

6. Lauku atbalsta dienests

  •                 Kādas gaidāmas tālākās Lauku atbalsta dienesta reformas, vienkāršojumi, ņemot vērā gaidāmo ekonomiskās krīzes padziļināšanos 2010.gadā.

 

LAD: ņemot vērā izmaiņas LAD vadībā, šobrīd par to grūti spriest.

 

  •                Vai LAD var iedot nevalstiskām organizācijām izvērtēšanai LAD metodiskos norādījumus projektu pasākumu kontrolei, lai varētu pāranalizēt izvirzītās prasības un veikt priekšlikumus administratīvā sloga tālākai mazināšanai.

 

LAD: metodiskajos norādījumos iekļautas normas no noteikumiem, rezultātā papildus izmaiņas kopumā nedos. Joprojām, ja ir bažas par individuāli nepareizu pieeju, jāziņo par katru konkrētu gadījumu LAD centrālajam aparātam (saimniecība, un problēma, kurā reģionālā pārvaldē).

 

  •                Izmaiņas meliorācijas sistēmu uzturēšanā, ņemot vērā, ka LAD vairs nav atbildīgs par privāto meliorāciju.

 

LAD: pēc veiktajām funkciju izmaiņām, LAD joprojām ir atbildīga par valsts nozīmes ūdenstecēm un polderiem. Vietējā līmenī atbildīgā ir būvvalde.