Pēc sarunām ar Lauku atbalstu dienestu

30.aprīlī notika ikmēneša sarunas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD) par problēmjautājumiem un apzinātajām neskaidrībām, tāpat esam apkopojuši arī būtiskākās pārrunātās lietas.

1. Par pieteikšanos tiešajiem maksājumiem

a. EPS sistēmā – atsauksmes, ka LAD sistēma bieži karoties. Iespējamie iemesli?
Pēc esošā monitoringa sistēma labi strādā. Sistēma stabila. Notiek pastāvīga sistēmas kontrole. Darbība atkarīga no katra atsevišķā dartora / interneta sistēmas. Sistēma ir drošāka par papīru. Sistēma arī pamainījusies.
Ja, kas nestrādā, tad var zvanīt uz EPS tālruni pēc palīdzības. Jebkurā gadījumā ir arī atjaunots video rullītis un sagatavota EPS iepazīšanās prezentācija.
Iespējams no nākamā gada sākot no zināma saimniecību lieluma, dalība EPS būs obligāta.

b. Saimniecībām, kas platību pieteikumus iesniedz elektroniski, pēc pieteikšanās kampaņas beigām internetā nav pieejamas bloku kartes, kas darba gaitā nepieciešamas to vai citu platību precizēšanai. Iesniedzot pieteikumus papīra formā, saimniecībās paliek pieteikumu un bloka karšu kopijas. Vai nevar nokārtot, ka arī internetā iesniegtās bloku kartes būtu pieejamas visa gada garumā?
EPS kartes ir pieejamas visa gada garumā, arī iespēja izprintēt. Var izprintēt pa vienam laukam, vai arī visas kopā.

c. Kāda situācija uz doto brīdi ir ar lauku bloku kartēm? Kādi ir LAD uzstādījumi šajos pieteikumos?
Kartes sadrukātas, pieejamas pārvaldēs.Tie, kas pieteikušies elektroniski, paši var izdrukāt.

d. Vai ir kādas iespējas attiecībā par LAD metodikas pieejamību lauksaimniekiem, lai pirms notikusi kontrole, lauksaimnieki varētu veikt paškontroli?
Pamata prasības ir atrakstītas informatīvajā materiālā, t.sk. vai platība atbilst deklarētajam, vai kultūra pareizi deklarēta, vai LLVN ir ievērota.
Saistībā ar savstarpējo atbilstību LLKC izveidojis apmeklējuma lapas, ja zemnieks šīm prasībām gājis cauri, tad problēmām nevajadzētu būt.

e. Fizisko kontroļu laikā, sevišķi tad, ja šīs kontroles tiek veiktas vēlu rudenī vai pat ziemā, bieži vien rodas domstarpības par ilggadīgo zālāju zelmeņa sastāvu. Ievērojot salīdzinoši nelielos PVTM par lopbarības platībām un ar administrēšanu saistītos izdevumus, vai nav domāts mainīt ilggadīgo zālāju novērtēšanas kārtību, vismaz tajās saimniecībās, kas nodarbojas ar piena lopkopību un liellopu audzēšanu?
LAD priekšlikums 2010.gadā atcelt lopbarības platību atbalsta pasākumu, jo administrēšanas process ir pārāk sarežģīts un neatsver ieguvumu. Ierosinājums lopbarības platību naudu pielikt pie maksājuma par dzīvniekiem. Kopējā summa šim maksājumam 2010.gadā ir tikai viens miljons, salīdzinājumam kopējā maksājumu aploksne vienam gadam sastāda 300 milj..
Lopu sugas un to likmes ir Zemkopības ministrijas kompetence.

f. Ir gadījumi, kad LAD nesūta klientam vēstules administrēšanas laikā par iesniegumā pieļautajām kļūdām (piem. erozijas pasākumā). Vai tas ir pieļaujami?
Tā nevajadzētu būt. Nepieciešama informāciju par precīzu gadījumu.

g. 28.aprīlī Lauku atbalsta dienests informatīvajā dienā zemniekiem teicis, ka LAD kontrolēs 10 m no ūdens tecēm un 4 m aizsargjoslu gar grāvjiem. Tomēr Aizsargjoslu likumā pateikts, ka aizsargjosla ir arī mākslīgam ūdensobjektam, izņemot gadījumus, kad tas atrodas fiziskās personas īpašuma robežās vai kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas, ir 10 m plata josla katrā krastā. Tātad lauka grāvjiem nav jāpiemēro AAL un ķīmijas ierobežojums, jo īpašumā esošs ūdensobjekts ūdens novadīšanai. Rezultātā aicinām precizēt informāciju saviem darbiniekiem, lai nemaldina lauksaimniekus;
Grāvjiem aizsargjoslas nepiemēros, jo tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu.

h. Situācija: Platībmaksājumu kontrole notikusi 2008.gadā – pastāvīgajā pļavā (kods 710) ir vairāki atsevišķi augoši neiežogoti seni ozoli, lauks apsaimniekots; zāle tiek nopļauta arī zem vainaga projekcijas. Kādos gadījumos koku vainagu projekcija tiek izmērīta ārā no LIZ ? Pamatojums?
Ja zem kokiem ir apsaimniekota platība, tad platība netiek ņemta ārā. Ja ozolu audze (piemēram, 50-60 koki uz ha), tad gan platība tiek rēķināta laukā.

i. Šogad kavējās karšu un pieteikumu platībmaksājumiem saņemšanas uzsākšana ( no 21.04., ne 15.04.) – vai iesniegšanas laiks turpmāk būs 1 kalendārais mēnesis?
Noteikumi paredz, ka ne mazāk kā 3 nedēļas.

j. Iepriekšējā reizē runājām, ka LAD sagatavos informāciju, kā savstarpējā atbilstībā piemēros samazinājumu un ievietos to mājas lapā reizē ar citu informāciju par samazinājumiem. Bažas, ka informācija pagaidām nav atrodama. Vai varētu sniegt informāciju?
Informācija tiks sagatavota. Informācija no EPS var saglabāt gan Excel gan PDF formātā.

k. Kāda tiek plānota praktiskā savstarpējās atbilstības prasību kontroļu norises gaita?
Kontroles tiks veiktas pamatkontroļu ietvaros, neradot papildus slogu lauksaimniekiem.
Arī PVD, VAAD savstarpējās atbilstības kontroles veiks esošo kontroļu ietvaros.

l. Agrovide – kā faktiski piemēros prasību attiecībā uz to, ka platību pieaugums pasākumā nedrīkstēs pārsniegt 10%;
Informācija būs uz 1.oktobri. Uz jūliju reāli dati.

2. Subsīdijas:

a. kā virzās nacionālo subsīdiju apguve?
Līdzekļu apguve – apgūti jau 20,5 miljoni.
Zemes ielabošana – no 165 tūkst. Ls atbalsts pieprasīts par 125 tūkst. Ls.
Cūkkopībai izmaksās maija sākumā.
Kredītprocenti izmaksāti 5,6 milj.Ls.
Bioloģiskā pārstrāde – 401 tūkst.ls
Apdrošināšnai vēl notiek naudas izmaksa.
No kopējiem subsīdiju 26,1 milj.Ls, 20 milj.Ls jau ir izmaksāti.

b. Subsīdiju 2.pielikums 82.p. – Atbalstu 100% apmērā piešķir audzētāju organizācijai par ciltsdarba datorprogrammu iegādi vai izstrādi, ja audzētāju organizācija līdz 2009.gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (42.tabula) un detalizētu izdevumu tāmi. Kuras organizācijas uz šo atbalstu pieteicās 2009 gadā un, kuras dabūja nosaukumus? Kā arī kāda summa tika piešķirta?
7 organizācijas pieteicās uz datorprogrammām, no kurām līdzekļi pietika vienai. Tika piešķirts papildus finansējums – līdz ar to, visiem atbilstošajiem pietiek līdzekļi un var realizēt datorprogrammu iegādi.

c. Par integrēto audzēšanu – augkopjiem ir problēmas ar integrētās audzēšanas atbalstu par 2008. gadu, ko saņem kopā ar platībmaksājumiem. Tā kā 2008. gads bija pirmais šīs programmas spēkā stāšanās gads, tad ir tā ,ka zemnieki ir pieteikušies LAD un aizpildījuši platībmaksājumu shēmas, atzīmējot arī par piedalīšanos integrētās audzēšanas programmā, taču daži nav sapratuši, ka viņiem ir jāpiesakās Valsts Augu aizsardzības dienestā. Nekādi nepilnību labojumi arī nav pieprasīti. Ņemot vērā, ka pieteikšanās VAAD bija vēlāk, sakarā ar programmas izstrādi, lūdzam rast iespēju šiem audzētājiem saņemt šo atbalstu, jo pašlaik katrs atbalsts ir ļoti nozīmīgs, īpaši pavasara darbiem, vēl jo vairāk, ka saņemtie maksājumi ir dažu tūkstošu apmērā.
Reģistrēšanās VAAD nav LAD kontroles mehānisms. Tādēļ arī informācija nav prasīta.

d. kredītprocenti:

   i. daudzi lauksaimnieki nesaprašanā par kredītprocentu pieteikumu noraidījumiem. Priekšlikums sagatavot vienkāršotu rakstisku materiālu izplatīšanai lauksaimniekiem, lai izskaidrotu, kādēļ modernizācija saistīta ar kredītprocentu pasākumu un kādēļ kredītprocentu pasākums daļai tiek atteikts;
LAD šo iespēju izskatīs.

   ii. saskaņā ar regulu 1857/2006 atbalsta bruto intensitāte nedrīkst pārsniegt a) 50 % no attaisnotajiem ieguldījumiem mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu; b) 40 % no attaisnotajiem ieguldījumiem citos reģionos; c) 60 % no attaisnotajiem ieguldījumiem mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu, un 50 % citos reģionos, ja ieguldījumus veic jaunie lauksaimnieki pirmo piecu gadu laikā pēc darbības uzsākšanas; d) 75 % no attaisnotajiem ieguldījumiem attālākajos reģionos un nelielajās Egejas jūras salās Padomes Regulas (EEK) Nr. 2019/93 [13] nozīmē; e) 75 % no attaisnotajiem ieguldījumiem reģionos, kas minēti a) punktā, un 60 % citos reģionos, kuros ieguldījumi rada papildu izmaksas, kas saistītas ar vides aizsardzību un uzlabošanu, lopkopības uzņēmumu higiēnas apstākļu uzlabošanu vai lauksaimniecības dzīvnieku labturību. Šis palielinājums ir pieļaujams tikai attiecībā uz ieguldījumiem, kas pārsniedz spēkā esošo prasību minimumu Kopienā vai attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību jaunieviestiem obligātajiem standartiem. Palielinājums nedrīkst pārsniegt vajadzīgās attaisnotās papildu izmaksas, un to nedrīkst piemērot ieguldījumiem, kas rada ražošanas jaudas pieaugumu.
Vai un kā kredītprocentu atbalsta piešķiršanas gadījumā ir skatīta atbilstība c apakšpunkta otrās daļas nosacījumam un e apakšpunktam. Vai noraidītie pretendenti, kas atbilst c un e apakšpunktiem var griezties LAD, pārsūdzēt lēmumu un cerēt uz pozitīvu atbildi?
Realitātē strīdēties var tikai jaunie lauksaimnieki. Vai tie, kas veikuši lielākas investīcijas kā modernizācijas pieteikumā. Jebkurā gadījumā var pārsūdzēt.
Nākotnē – pieteikumu formā varētu vēlreiz uzsvērt šī pasākuma saistību ar modernizāciju.

e. kad plānots izmaksāt otrā ciltsdarba maksājuma daļu?
Nauda izmaksāta

3. LAP pasākumi un Agrovide

a. Projektu sistēma bez līgumiem. Kā tas praktiski plānots īstenot (kā būs jādara, ja grib veikt izmaiņas sākotnējā pieteikuma nosacījumos, pagarināt termiņus vai citas lietas);
Līgumu aizstās administratīvais akts. Administratīvais aktā būs visa galvenā informācija. Ja gribēs kaut ko mainīt pretendents, būs jāraksta iesniegums LAD, tiks izsniegts jauns administatīvais akts, kas turpmāk jāievēro. Pamats būs iesniegtais iesniegums.

 

b. Kas zināms par pasākuma ” Atbalsta jaunajiem zemniekiem” izmaiņām? Kas tieši tiks mainīts?
LAD informācija nav. Iespējams nākotnē šis pasākums tiks slēgts.

c. Vai netiks mainīta DNS sadalījuma naudu pa reģioniem?
Kārta atvērta līdz 30.jūnijam, vairāk kārtas nebūs.

d. Pievienotā vērtība:

   i. Vai lopbarības ražošanas uzņēmums, kā graudu pārstrādātājs, (pamatizjeviela – EK Dibināšanas līguma I. pielikuma 10.nodaļa „Labība”; galaprodukts – EK Dibināšanas līguma I. pielikuma 23.nodaļa „Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; sagatavota rupjā dzīvnieku barība”) var pretendēt uz atbalstu pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros? Vai gaļas pārstrādes uzņēmums (izejviela – dzīvas cūkas; galaprodukts – kautķermeņi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi) var pretendēt uz atbalstu pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros?
Var pretendēt, ja ir pilns ražošanas process (ne tikai pirmapstrāde) un gala produkts ir 1.pielikuma produkts. Ja, piemēram, gala produkts ir lopbarības maisījums, tad var iet uz pārstrādes atbalsta pasākumu.

   ii. Vai cūku audzēšanas uzņēmums var pretendēt uz atbalstu pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros?
Var pretendēt, ja jau 2 gadus nodarbojies ar kāda veida pārstrādi.

e. Modernizācija:

   i. Vai nav zināms jau kad būs investīciju un modernizācijas projektu pieņemšanas laiki?
Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana no 18.maija. Lauku saimniecību modernizācija, atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu), tūrisma aktivitāšu veicināšana, pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem izsludināti šodien Latvijas vēstnesī un tiks atvērti no 1.jūnija un ilgs 1 mēnesi.

   ii. LAD apstiprināja projektu par jaunas iekārtas iegādi pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija” ietvaros 2009.gada janvārī, bet iesniedza projektu 2008.gada novembrī. Projektu ir paredzēts uzsākt realizēt 2009.gada maijā. Par šo laika periodu pretendentam parādījās iespēja iegādāties šī paša tipa iekārtu ar specifikācijas izmaiņām (jaunas specifikācijas iekārtas ražošanas jauda ir zemāka par 15% nekā projektā pieteiktā, bet jaunas specifikācijas iekārtai būs nozīmīga ekonomija enerģijas patēriņā), cena būtiski nemainās. Kādā ir procedūra šajā gadījumā lai mainītu iepirkuma objekta tehnisko specifikāciju?
Jāraksta LAD iesniegums, pēc tam jāveic jauna iepirkumu procedūra.

f. Bioenerģijas projektu virzība – ņemot vērā bioenerģijas kvotu jautājumu attīstību, joprojām aicinām projektus / biznesa plānus vērtēt pēc būtības
Ja projekts nesniedz pilnu skaidrību, papildus informācija tiek prasīta. Taču parasti projekti sagatavoti ļoti labā kvalitātē.

g. Bioloģiskā lauksaimniecība:

   i. Kas nosaka, kura regula un punkts, ka BLA jānosaka 5 gadu saistību periodu, nevis 2, 3 vai 6 gadu saistības?
1698/2005.gada regula 38.pants. Precīzs termiņš pateikts Latvijas normatīvajos aktos, bet šajā programmēšanas periodā šo prasību izmainīt vairs nevar.

   ii. Par kādu saistību periodu jāatmaksā saņemtais atbalsts, ka saimniecībai bijušas BLA saistības 04.06.2008.gadā uzsākts jauns saistību periods, bet 2009.gadā nespēj nodrošināt noteiktos ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, un vēlas uzsāktās saistības pārtraukt.
Būs jāatmaksā par jauno saistību uzņemšanās laiku, tātad par 2008.gadu.

   iii. Situācija: Saimniecība 20 ha patstāvīgās pļavas un ganības, un 15 liellopi, LAD kontole konstatē 5 cm garus latvāņu dīkstus, (kas vienmēr tiek noganīti, vai nopļauti) ieskaita zemi atmatā un liek atmaksāt visu saņemto atbalstu, kaut gan Bioloģiskās lauksaimniecības sertificējošās institūcijas atzinušas pļavas par atbilstošām. Vai LAD bija tiesīgi tā rīkoties?
Pēc MK Nr.282. par latvāņu platībām atbalsts nevar tikt maksāts.

   iv. Saimniecība uzņēmusies piecu gadu saistības (2008.gads 3.saistību gads) pasākumā Agrovide-Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos, saimnieks nomiris 2009.gada sākumā. Kas 2009.gadā saņems maksājumu? Zemi turpina apsaimniekot aizgājēja māsa, vai 2009.gada maijā jaunais apsaimniekotājs var turpināt pieteikties uz atbalstu BDUZ.
Jaunajam klientam jāreģistrējas kā jaunam klientam. Vajadzīga mantojuma apliecība vai pagasta izziņa par īpašuma pārņemšanu.

4. Par 2010.gadu.

a. Grāvju problēmas risinājums – kāda sarunu virzība meliorācijas nosacījumu ievērošanas jautājumos saistībā ar bebriem?
Ja valsts grāvja dēļ konkrētā teritorija noplūst un uz tās stāv ūdens, tad sankcija šādā gadījumā netiks uzlikta.

b. Sarunās ar ZM darbiniekiem 22.04.2009 par meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un kopšanu tika norādīts, ka ņemot vērā meliorāciju sistēmu slikto stāvokli valstī kopumā, kā arī gan valsts un pašvaldību, kā arī koplietošanas un viena īpašnieka nespēju veikt meliorāciju sistēmu uzturēšanu labā stāvoklī ievērojot savstarpējās atbilstības prasības, LAD kontroles būtu jāveic pilnībā izprotot zemnieka situāciju un jācenšas nepiemērot soda sankcijas. Sarunā tika arī prasīts, lai zemnieki varētu iepazīties ar LAD kontroles metodiku. Vai šajā sakarā LAD veic pasākumus?
Jautājums pārrunāts LAD iekšienē. Grāvjiem jābūt atbrīvotiem no sadzīves atkritumiem un nedrīkst būt šķēršļiem ūdens tecei. Iztekām un drenāžas sistēmām ir jābūt iztīrītām un akām jābūt ar vākiem.

c. MLA noteikumi no 2010.gada – iespējamā ražošanas rādītāju palielinājuma ietekme.
Paaugstinot ražošanas kritērijus no 0,2 dzīvnieku vienībām uz 0,5, par 10% samazinātos saņēmēju skaits