Pēc septembra sarunām ar Lauku atbalsta dienestu

Esam apkopojuši informāciju par sarunās ar Lauku atbalsta dienestu apspriestajiem jautājumiem. Apspriedām daudzas interesējošas lietas – kad gaidāmi maksājumi, kā veicies ar platību pieteikumiem, ar projektiem saistītos jautājumus, subsīdijas un arī citas lietas, ko biedri bija gribējuši, lai izrunājam.

1. Maksājumi

1.1. Kad plānots uzsākt maksājumus par 2008.gada platībām? Līdzekļi saimniecībām nepieciešami pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā zemās graudu/piena realizācijas cenas un nelabvēlīgos laika apstākļus kulšanas periodā.

Ātrāk izmaksās piena kvotu maksājumu (no 2008.gada 16.oktobra). Zemkopības ministrija griezusies Eiropas Komisijā, lai saņemtu akceptu arī Vienotā platību maksājuma ātrākai izmaksai (avanss 50% apmērā). Taču jāņem vērā, ka maksājumus priekšfinansē no valsts budžeta, kur trūkst līdzekļu. Tā rezultātā šie, kopā ar atlikušo nacionālo subsīdiju un Lauku attīstības programmas projektu līdzekļiem, arī var būt vienīgie maksājumi, kurus varēs saņemt 2008.gada beigās. Gadījumā, ja būs īpaši labvēlīgi apstākļi budžetā, iespējams vēl kādi līdzekļi var atrasties papildus valsts tiešo maksājumu izmaksai, tomēr tas, ņemot vērā budžeta prognozes, ir maz ticams.
Atlikušo līdzekļu izmaksu varētu turpināt no 2009.gada otrās vai drīzāk trešās nedēļas.

Tomēr, lai saņemtu pieejamos līdzekļus, svarīgi katram atbalsta saņēmējam sakārtot savas kļūdas pieteikumos. Lai varētu izmaksāt kaut daļu līdzekļu, pieteikums jānoadministrē. Atbalsta pretendentiem jau ir nosūtītas vairāk kā 20 000 vēstules (arī EPS lietotājiem) ar aicinājumiem precizēt pieteikumus. Drīzumā tiks sūtītas vēl. Lai izmaksātu naudu, nepieciešamas atbildes!

1.2. Kad ganāmpulku īpašniekiem izmaksās jau kopš aprīļa mēneša solītās kompensācijas par pārraudzības govīm ar izslaukumu virs 5000 kg ?

Pieteikumu administrēšanu veikušas trīs organizācijas – Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju asociācija, Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija un Latvijas Cūku audzētāju asociācija. Lauku atbalsta dienestā saņemta informācija no abām govju organizācijām, līdzekļus varēs pārskaitīt tuvāko divu nedēļu laikā. Informācijas joprojām trūkst no cūkkopējiem.

1.3. Kad varētu izmaksāt piena kvotu naudu?

Piena kvotu naudas ātrākai izmaksai saņemts akcepts no Eiropas Komisijas puses, tātad izmaksu varēs uzsākt no 2008.gada 16.oktobra.

1.4. vai izmaksāts un ja jā, tad kādā apjomā dažādošanas atbalsts cukurbiešu audzētājiem?

Līdzekļu tik tiešām, atbilstoši presē ziņotajam jau ir izmaksāti un vajadzētu būt nonākuši atbalsta saņēmēju kontos.

1.5. Vai ir iespējams Eiropas Savienības atbalsta maksājumus saņemt Eiro?

Atbalsta maksājumus nav iespējams saņemt Eiro, jo valsts valūta ir lats. Šāda veida maksājumi valstī jāveic valsts valūtā.

2. Ar platībām saistītie jautājumi un maksājumi

2.1. Jautājumi par platībām, kontrolēm

2.1.1. 2008.gada fizisko kontroļu pirmie rezultāti

Pārkāpumu skaits, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un citām valstīm joprojām augsts, tomēr iepriekšējo gadu līmenī. Biežākās kļūdas joprojām ir pārdeklarācijas vai neatrastas platības. Piemēram, deklarētas patstāvīgās pļavas un ganības, taču faktiski realitātē konstatētas atmatas.

2.1.2. Kādēļ LAD inspektori prasa pastāvīgās ganības vienu reizi gadā appļaut? Ir bioloģiskās saimniecības, kur pēc govīm ganībās gana savvaļas zirgus, kuri apēd govju nenoēsto zāli. Ganības apļaujot, zirgi paliek bez barības. Vai nav iespējama loģiska pieeja atbilstoši situācijai?

Šāda prasība ir saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem – patstāvīgās pļavas un ganības vienreiz gadā ir jānogana un jānopļauj.

2.1.3. Kāpēc applūdušas palieņu pļavas LAD kontroles laikā tiek izslēgtas no atbalstāmajām platībām un piemērotas soda sankcijas? Palienes ir dabiskās pļavas, kuras regulāri pavasaros vai arī citā mitrākā gadalaikā applūst, pretējā gadījumā tās nebūtu palienes.

Platības tiek izslēgtas no atbalstāmajām platībām, jo tās neatbilst laba lauksaimniecības stāvokļa nosacījumiem.

2.2. Jautājumi par elektronisko pieteikšanās sistēmu

2.2.1. Kā norit darbs pie LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) pilnveidošanas? Vai ir kādi jauninājumi?

Vispārējās taupības sistēmas ietvaros Elektroniskās pieteikšanās sistēmas pilnveidošanai ir nogriezti līdzekļi, rezultātā tādēļ nav izstrādāta Erozijas pieteikuma forma. Arī nākamgad tādēļ nekādi papildus jauninājumi klāt nenāks.

Tie, kas pieteikušies EPS, vienalga saņems papīra vēstules par kļūdām, taču labojumus varēs veikt arī elektroniski.

Nākamā gadā līdzekļu trūkuma dēļ ierobežots finansējums ne tikai elektroniskās sistēmas pilnveidošanai. Mazāk līdzekļu arī vēstuļu sūtīšanai. Tātad LAD nevarēs nosūtīt vairāk atgādinājumu, ka saimniecībām jāpiesakās, katram atbalsta pretendentam nāksies pašam sekot, vai ir bijis iepriekš pieteicies, vai nē.

Līdzekļu apjoms samazināts teju visām aktivitātēm, vienīgais, kas saglabāsies iepriekšējā līmenī – fiziskās kontroles saimniecībās, jo tās neveicot, tiktu piemērotas soda sankcijas valstij.

2.2.2. Kāpēc nav izstrādāta elektroniskā „erozijas” pieteikumu forma? Kad varētu tikt izstrādāta šī forma? Vienā no reģionālajām filiālēm atbildēja, ka ir taupības režīms, un tāpēc šī forma nav izstrādāta. Nez, cik lieli budžeta līdzekļi tiek ietaupīti, ja tiek taupīts šādā veidā?

Visiem tiem, kas pieteicās pavasarī atbalstam EPS sistēmā, erozijai nāksies pieteikties papīra formātā, jo EPS izveidei erozijas pasākumam trūkst līdzekļu.
Tātad, ja mazāks lauku skaits, var izprintēt kartes mājās.
Ja liels lauku skaits, vajag dot ziņu LAD, un LAD kartes izprintēs. Pie tam, to nevajag atlikt uz pēdējo dienu, citādāk LAD vairāk to nepaspēs izdarīt.

2.3. Erozija un rugaines

2.3.1. Ņemot vērā nelabvēlīgo situāciju ar graudaugu novākšanu, kā rīkoties pretendentam, kas pieteicies uz eroziju? Jo liela daļa zemnieku atsevišķos reģionos nav nokūlusi graudus vai arī lietus dēļ netiek uz lauka, lai sētu ziemājus. Kāda varētu būt kārtība, lai pretendentam, kurš pieteicies uz erozijas atbalsta pasākumu, netiktu piemērotas sankcijas par erozijas pasākuma saistību neizpildi, ņemot vērā lietaino dienu skaitu ražas novākšanas un sējas periodā? Vai, ņemot vērā lietaino dienu skaitu, iespējams piemērot atvieglojošus nosacījumus?

Lai diskutētu par atvieglojumiem valsts teritorijā pēc ES nosacījumiem jācieš vismaz 30% teritorijai vai 50% ražai. Gadā kā šis varētu būt ļoti sarežģīti pierādīt nosacījumu iestāšanos, jo laika apstākļi ir bijuši ļoti atšķirīgi.

2.3.2. Z/S jau divus gadus ir erozijas maksājumu saistības, taču nomirst saimniecības vadītājs un saimniecība tiek likvidēta. Vai šādā situācijā sievai ir jāatmaksā izmaksātā nauda? (Līgumu slēdza vīrs, bet pēc nāves sieva pārņem saimniecību, taču saimniecība tiek likvidēta).

Atkarīgs no situācijas, kāda bijusi pieteicējam un no tā, kura gada saistības. Piemēram, no juridiskās formas. Pieteicās kā privātpersona – jāatmaksā nav. Ja pieteicās kā juridiskā persona. Saistības ir uz juridisko personu, tātad to pārņemot sievai ir saistošas uzņemtās saistības un neizpildīšanas gadījumā nauda jāatmaksā.
Nozīmīgs jautājums arī kura gada saistības. Ja izpildīta lielākā daļa no saistībām, piemēram, trīs, tad iespēja griezties LAD, skaidrot situāciju un vienoties par rīcību.

2.3.3. Vai varēs erozijas labojumus iesniegt kā iepriekšējā gadā? Faktiski daudzi nepaspēs apsēt savas platības.

Situācija kā pagājušā gadā – pieteikšanās līdz 2.oktobrim, labojumu iesniegšanas termiņš līdz 20.oktobrim. Vērts atcerēties tiem, kuri uzņēmušies saistības, jo pēc kartēm uz LAD aizgājuši pagaidām tikai 1/10 daļa no visiem, kuriem ir saistības.

2.3.4. Rugaines atbalsta pasākumam bija noteikts, ka līdz 15. maijam jāpiesakās atbalstam, vai pastāv iespēja pieteikties šim pasākumam vēlāk?

Iespēja pieteikties pasākumam vēlāk ir tikai Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā (piemēram, ilgstoša slimība utml). Citi, jauni termiņi noteikti netiek.

2.4. Jautājumi par bioloģisko lauksaimniecību

2.4.1. bioloģiskā lauksaimniecība. No ražotāju puses saņemtas daudz iebildes, ka nevar izpildīt jauno saistību nosacījumus un tādēļ liela daļa no tiem, kam būtu iespēja pāriet uz jaunām saistībām to nav darījuši. Kāda informācija par situācijas attīstību saimniecībās, kuras pārgājušas uz jaunām saistībām? Kāda rīcība gadījumos, kad ieņēmumu normas izpildei pietrūkst pāris latu?

Lai ņemtu vērā klimata ietekmi un tirgus svārstību radītās izmaiņas, tiek gatavoti noteikumu grozījumi attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību. Priekšlikumu sniegšanas termiņš nosacījumu grozīšanai noteikts 16.oktobris.

3. Projektu pieteikumi

Kad plānoti tuvākie pieteikšanās termiņi (modernizācija, jaunie zemnieki, akvakultūra, enerģija u.c.)

3.oktobrī plānota izsludināt un pieteikšanās plānota no 3.novembra līdz 3.decembrim veselai rindai atbalsta pasākumu – modernizācija, enerģijas ražošana no biomasas, uzņēmumu radīšana un attīstība, tūrisms, daļēji naturālo saimniecību atbalsts, lauku mantojuma saglabāšana, mežu ekonomiskās vērtības celšana, mežsaimniecības potenciāla atjaunošana, kā arī vēl rindai zivsaimniecības pasākumu.
Akvakultūras pasākumam pieteikšanās plānota no 19.novembra līdz 19.decembrim.
Jauno lauksaimnieku pasākums kavējas, tas patlaban vēl netiks atvērts.

3.1. Lauku saimniecību modernizācija

3.1.1. vai nākamā lauku saimniecību modernizācijas kārta tiks realizēta ar jaunajiem nosacījumiem, kas projekta stadijā, vai tomēr līdzšinējiem (vecajiem)? Šis jautājums aktuāls īpaši attiecībā uz būvniecību un saistītajām iekārtām, piemēram, kalšu gadījumā līdzšinēji pastāvošo atšķirīgo interpretāciju un no tā izrietošo atbalsta likmi atkarībā no tā, vai bunkurs ir būve vai iekārta;

Pieteikšanās kārta Lauku saimniecību modernizācijai tiks izsludināta no 3.novembra līdz 3.decembrim. Tātad, sludinājums Latvijas Vēstnesī vēlākais būs 3.oktobrī. Pieteikšanās notiks jau ar grozītiem noteikumiem, tātad īpaši labvēlīgiem tiem, kas vēlās būvēt, jo būvniecības projektā iekļautās neatdalāmās iekārtas tiks finansētas arī ar 40% (vai 45% atbalstu MLA teritorijās) tāpat kā būves.

3.1.2. vai zināms cik pretendentu, startējot uz Lauku saimniecību modernizāciju, gājuši ar prioritātes kritēriju „Cukurbiešu audzētājs, kurš 2006.–2007.tirdzniecības gadā ir noslēdzis piegādes līgumu ar cukurfabriku un piegādājis cukurfabrikām cukurbietes”?

Pirmā kārtā kritēriju izmantojušas 56 saimniecības, otrā kārtā – 32, trešā kārtā – 15 saimniecības. Tātad no 330 bijušajiem cukurbiešu ražotājiem šo kritēriju izmantojuši tikai 1/3. Jāatgādina, ka šī gada kārta pēdējā kārta būs pēdējā reize, kad priekšroka tiks dota bijušajiem cukurbiešu audzētājiem.

3.1.3. kāds bijis iepriekšējās kārtās atlases punktu skaits, no kuriem apstiprināti projekti lauku saimniecības modernizācijas pasākumā pa reģioniem?

Pirmā kārtā tika apstiprināti visi projekti, neatkarīgi no punktu skaita.
Par trešo kārtu viss joprojām ir procesā, tādēļ informācija joprojām nav pieejama.
Pieejama ir informācija par otrās kārtas atlases kritērijiem.

Zemgales gadījumā pēdējais apstiprinātais projekts bija ar 55 punktiem bez koeficienta, pirmais neatbalstītais projekts – 55 punkti 0,37 koeficients;
Ziemeļkurzemē – 43 – 42 punkti;
Lielrīgā – 39 punkti un 0,077 koeficients un 39 punkti un 0,26 koeficients;
Dienvidkurzemē – 39 un 35 punkti;
Ziemeļvidzemē – 38 / 35 punkti;
Viduslatvijas, Ziemeļaustrumu un Dienvidlatgales RLP – bez atlases kritērijiem.

3.1.4. vai pēdējā laikā izjūtama saimniecību ekonomisko problēmu ietekme uz lauku saimniecību modernizācijas apstiprinātajiem projektiem?

Projektu ieviešanas process notiek. 800 projekti par 11,5 milj.Ls kopš Lauku saimniecību modernizācijas pasākuma uzsākšanas jau ir realizēti un apmaksāti. No projektiem neatsakās, problēmu gadījumā prasa pagarinājumus. No izskatīšanas pēdējā kārtā atteikušies 11 projekti, jo atklātas būtiskas neatbilstības projektā, ko saimniecība nav varējusi novērst.

3.2. Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem

3.2.1. kāda aktivitāte vērojama pasākumā „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”?

Pagaidām ļoti ierobežota aktivitāte, projektu skaits mazs.

3.2.2. Vai nekustamajam īpašumam obligāti ir jābūt reģistrētam Zemes grāmatā, lai varētu pieteikties uz projekta realizāciju? Piemēram, pašvaldība projektā grib veikt Kultūras nama rekonstrukciju, bet tas šobrīd ir pagasta valdījumā (pārņemts no sovhoza). Vai šāda aktivitāte tiks atbalstīta?

Ēkām jābūt reģistrētām, zemi pašvaldībām šobrīd nav iespējams ierakstīt, jāiesniedz pieteikums reģistrācijai līdz 15.decembrim.

3.2.3. Vai aktivitātes „vietējas nozīmes saietu namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija” ietvaros projektā var plānot kapličas būvniecību?

Nē, nevar. Kapliča nav saietu nams.

3.2.4. Vai aktivitātes „atjaunojamo energoresursu energoapgādes sistēmas būvniecība vai rekonstrukcija” ietvaros projektā varēs veikt siltumsūkņa uzstādīšanu atsevišķām ciemata dzīvojamām ēkām?

Jā, aktivitāte ir iespējama, ja ciemata dzīvojamās ēkas pieder pašvaldībai. Zemes siltums ir atjaunojamais resurss.

3.2.5. Vai aktivitātes „atjaunojamo energoresursu energoapgādes sistēmas būvniecība vai rekonstrukcija” ietvaros projektā varēs veikt siltummezgla rekonstrukciju atsevišķām ciemata dzīvojamām ēkām?

Jā, tas ir iespējams.

3.2.6. Vai projektā var plānot veikt ciemata apgaismošanu, ja ciemata teritoriju šķērso valsts 2. šķiras ceļš (to arī iznāk apgaismot)?

Ja projektā sanāk daļēji apgaismot arī valsts un privātos ceļus, lai projektu atbalstītu būs nepieciešams skaidrs pamatojums, kādēļ tas nepieciešams. Taču kopumā, šādi projekti var tikt atbalstīti.

3.3. Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

3.3.1. Vai pasākuma „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” ietvaros tiks atbalstīta lietotas tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegāde? MK noteikumu Nr. 668 6. punktā nav minēts, ka tai jābūt jaunai.

Jā, lietotu tehniku, iekārtas un aprīkojumu var iegādāties, tomēr jābūt darījumu apliecinošiem dokumentiem.

3.3.2. Pasākumā „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” nav minēts nosacījums, ka atbalsta pretendenta deklarētajai dzīvesvietas adresei ir jābūt projekta īstenošanas vietā (fiziskas personas gadījumā). Tas nozīmē, ka fiziskas personas deklarētā dzīves vietas adrese var atšķirties no projekta īstenošanas vietas? Un kā jāaizpilda Projekta iesnieguma A.2. tabula, kurā jānorāda atbalsta pretendenta juridiskā adrese? Ko šajā gadījumā tur lai norāda fiziska persona?

Jā, fiziskas personas gadījumā deklarētā adrese un faktiskā adrese var nebūt viena un tā pati adrese.
A.2. tabulā, kur prasīta atbalsta pretendenta juridiskā adrese privātpersonas to nenorāda. Reģionālajās pārvaldēs būs papildus formas, kur adresi norādīt fiziskajām personām, lai nerastos pārpratumi.

3.3.3. Vai būtu iespējams minēt kādu nozari, kuras specifika ļauj veikt lauksaimniecisko ražošanu bez zemes īpašuma (MK noteikumu Nr. 668 5.3. punkts)?

Piemēram, sēnes, bites, dārzniecība. Šādos gadījumos nav obligāti nepieciešams viens hektārs lauksaimniecības zemes.

3.3.4. Vai atbalsta saņēmēja saistību periodā veiktajā minimālā ieguldījumā 5270 latu apjomā ietilpst arī pievienotās vērtības nodoklis?

Atkarīgs no tā, vai atbalsta pretendents reģistrējies kā PVN maksātājs. Ja nav reģistrējies – jā, ietilpst, ja ir reģistrējies – nē, neietilpst.

3.4. Citi projektu pasākumi

3.4.1. bioenerģijas ražošanas atbalsta pasākumā dažādās vietās noteiktas dažādas interpretācijas, kas var pretendēt uz atbalstu – tie uzņēmumi, kuriem dibinātājos ir lauksaimniecības uzņēmumi (vismaz 51%) vai tie, kuriem īpašnieki ir lauksaimniecības uzņēmumi (vismaz 51%). Kāda būs LAD pieeja?

3.4.2. Vai lauksaimnieks, kurš ir realizējis DNS projektu un ir piemājas saimniecības īpašnieks var startēt ar projekta pieteikumu pasākumam „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”?

Ja realizējis daļēji naturālo saimniecību projektu kā piemājas saimniecība – jā, tad var pieteikties jauno lauksaimnieku atbalstam.
Ja realizējis daļēji naturālo saimniecību projektu kā zemnieku saimniecība vai SIA – tādos gadījumos jauno lauksaimnieku atbalstam pieteikties nevarēs.

4. Nacionālās subsīdijas
4.1. kādi aktivitāte un galvenās problēmas 2008.g. valsts subsīdiju izmantojumā (kartupeļu gredzenpuves apkarošana, ilggadīgo stādījumu ierīkošana, pārraudzība par govi, bioloģiskās lauksaimniecības shēma u.c.)?

Pārraudzības atbalsta pasākumam lielākais subsīdiju pārpalikums- pāri paliek gandrīz pus miljons latu.
Kartupeļu gredzenpuves apkarošana – no 142 000 Ls iztērēti tiek tikai 21 000 Ls.
Plānotie līdzekļi nav iztērēti arī Ilggadīgo stādījumu ierīkošanas, Integrēto augļu un dārzeņu atbalsta pasākumā.
Līdzekļi iztrūkst bioloģiskās lauksaimniecības shēmai (ja piemērotu proporcionālo samazinājumu 800 Ls vietā pretendenti saņemtu 100 Ls), apdrošināšanas polišu iegādei un prakšu saimniecību atbalstam, taču, ņemot vērā būtisko līdzekļu pārpalikumu citās atbalsta saņemšanas programmās, plānota savstarpēja līdzekļu pārdale un iztrūkuma nosegšana.

4.2. Nākamā gada subsīdiju projekta apspriešanas gaitā ir radušies virkne jautājumu par subsīdiju saņēmējiem 2007. un 2008. gadā. Viens no tiek: par kādu skaitu kritušo dzīvnieku, par kādu pārvadāšanas attālumu un kāda summa izmaksātas subsīdijas saskaņā ar 2.nolikuma XI sadaļu?

Lauku atbalsta dienestam paredzētajās atskaitēs tiek sniegta informācija par kilogramiem, netiek atšifrēti kādi dzīvnieki ir krituši un vestais attālums, tādēļ prasīto informāciju nav iespējams nodrošināt.
Tomēr, ir pieejama informācija par savākto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apjomu – 2007.gadā – 6745 tūkst kg, līdz šim 2008.gadā – 3828,5 tūkst.kg.

4. Citi jautājumi
4.1. gatavošanās 2009.gada savstarpējās atbilstības sistēmai. Kā LAD plāno kontrolēt vides jautājumus saimniecībās?

Vides jautājumu kontroles plānotas pamat kontroļu ietvaros. Tomēr sarunas ar Valsts Vides dienestu par kontroļu procesu vēl tikai plānotas.

4.2. risku vadības sistēma. Kādas ir LAD prognozes par izveidotās apdrošināšanas sistēmas darbību? Vai un kā notiks pieteikšanās ziemāju kultūras apdrošināšanai 2008.gadā? Vai ir aprēķināts cik lielu daļu no apdrošināšanas sistēmas varētu sastādīt administratīvās izmaksas?

9. un 10. oktobrī Rīgā plānoti divi semināri par apdrošināšanas sistēmas darbību, kuros interesentiem ir iespējams piedalīties. Jau tagad zināms, jo lielāku platību lauksaimnieki sistēmā pieteiks, jo mazākas proporcionāli būs administratīvās izmaksas un otrādi – jo mazākas platības, jo lielākas izmaksas. Tomēr aprēķini par to nav veikti.

4.3. novembrī gaidāma graudu intervence, zemnieki ņemot vērā saspringto situāciju graudu tirgū savlaicīgi interesējas kāda būs intervences graudu cena un kādi būs jaunumi šogad graudu intervencē?

Intervence tiks atvērta ar 1.novembri. nosacījumi saglabājas līdzšinējie – kviešiem 101,31 Eiro/t + 0,46 Eiro/t par katru mēnesi. Miežiem intervence ir noteikta nulles līmenī un tas netiek pārskatīts. Vienīgā reālā intervence faktiski notiks kukurūzai, tomēr, kā zināms, kukurūzas intervence Latvijas zemniekiem nav aktuāla.

4.4. ZM plāno izveidot vienas pieturas aģentūru. Vai LAD tajā ietilps? Kā tas ietekmēs pieteikšanās procesus? Vai LAD patlaban esošās datubāzes un tajā iekļautā informācija iekļausies vienas pieturas aģentūras ietvaros veidojamajā datu bāzē? Vai LAD vienotās datubāzes informāciju plāno izmantot savstarpējās atbilstības kontrolēm?

LAD plānots iekļauties vienas pieturas aģentūrā, tomēr LAD jautājumos īpašus atvieglojumus tas neradīs, jo cik iespējams, viss savā starpā jau līdz šim ir ticis sasaistīts. Vienīgā izziņa, ko arī turpmāk nāksies kārtot zemniekiem, ir PVD izziņa par atbilstību standartiem, jo tas ir maksas pakalpojums.

4.5. informācijas aprite starp LAD reģionālajām pārvaldēm un centru. Bieži nākas saskarties ar atsauksmēm, kad pārvalde vai centrs atsakās nogādāt informāciju uz citu no struktūrvienībām, aicinot atbalsta pretendentu pašu sūtīt dokumentus pa pastu vai pašiem braukt, kas bieži ir nedrošāk vai dārgāk, laikietilpīgāk. Priekšlikums, ņemot vērā informācijas biežo un pastāvīgo apriti starp LAD pārvaldēm, centru, akceptēt informācijas apmaiņu, ja lauksaimnieks nogādā informāciju uz kādu no tās struktūrvienībām.

LAD pārvaldes un centrs savā starpā nepārsūta pieteikumus, jo tādā gadījumā pārkāptu Ministru kabineta noteikumus.
LAD pārvaldes un centrs savā starpā pārsūta sūdzības, iesniegumus, pateicības un citus jautājumus, kuru iesniegšana nav reglamentēta Ministru kabineta noteikumos.