Pesticīdu ilgtspējīga lietošana

Eiropas Parlaments un ES padome 2009.gada 21.oktobrī pieņēmusi direktīvu ar kuru nosaka pesticīdu ilgtspējīgas lietošanu. Regulā iekļauti nosacījumi ar kuriem lauksaimniekiem tuvākajā nākotnē nāksies saskarties.

Sniedzam nelielu iztirzājumu šīs direktīvas kontekstā:

  • Ar šo direktīvu izveido sistēmu, lai panāktu pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, mazinot pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī veicinot integrētās augu aizsardzības un pesticīdiem alternatīvu pieeju vai metožu, piemēram, neķīmisku alternatīvu, izmantošanu.
  • Dalībvalstis pieņem attiecīgās valsts rīcības plānu, kurā izvirzīti to kvantitatīvie mērķi, uzdevumi, pasākumi un grafiki, lai mazinātu pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un lai sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu, lai pēc iespējas vairāk mazinātu atkarību no pesticīdu lietošanas. Šie mērķi var attiekties uz atšķirīgām rīcības jomām, piemēram, uz darba ņēmēju aizsardzību, vides aizsardzību, atliekvielām, konkrētu paņēmienu izmantošanu vai konkrētu kultūraugu izmantošanu.
  • Līdz 2012. gada 14. decembrim dalībvalstis savus rīcības plānus dara zināmus Komisijai un citām dalībvalstīm.
  • …jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai novērstu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu, piemēram, radot buferjoslas un drošības zonas, vai arī stādot dzīvžogus gar virszemes ūdeņiem, lai mazinātu ūdenstilpju saskari ar izsmidzināto pesticīdu mākoni, pesticīdiem piesārņoto notekūdeņu iekļūšanu tajās un pesticīdu noplūdes tajās. Buferjoslu izmērus būtu jānosaka jo īpaši atkarībā no augsnes īpašībām, pesticīdu īpatnībām, kā arī attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām īpašībām. Pesticīdu lietojums pie dzeramā ūdens ņemšanas vietām vai gar transporta ceļiem, piemēram, gar dzelzceļu, kā arī uz ūdens necaurlaidīgām vai ļoti caurlaidīgām virsmām, var vieglāk izraisīt ūdens vides piesārņošanu. Tādēļ šādās vietās pesticīdu lietošana būtu pēc iespējas jāmazina, vai attiecīgā gadījumā no tās būtu vispār jāatsakās.
  • Dalībvalstis nodrošina, lai pesticīdu lietošanas iekārtas, ko lieto profesionālie lietotāji, regulāri pārbaudītu. Inspekciju starplaiks nepārsniedz piecus gadus līdz 2020. gadam un trīs gadus pēc tam.
  • Līdz 2016. gada 14. decembrim dalībvalstis nodrošina, lai pesticīdu lietošanas iekārtu inspekciju veiktu vismaz vienu reizi. Pēc šā datuma profesionālajai lietošanai drīkst izmantot tikai tās pesticīdu lietošanas iekārtas, kas ir sekmīgi izturējušas pārbaudi.
  • Veselības, drošības un vides prasības pesticīdu lietošanas iekārtu inspekcijām

    Pesticīdu lietošanas iekārtu inspekcijās uzmanību pievērš visiem aspektiem, kas ir būtiski, lai sasniegtu augsta līmeņa cilvēku veselības un vides aizsardzību. Ierīču un funkciju pareizas darbības rezultātā jāpanāk maksimāla lietojuma operāciju efektivitāte, lai nodrošinātu turpmāk minēto mērķu izpildi.
    Pesticīdu lietošanas iekārtām ir jādarbojas uzticami un tās jāekspluatē pareizi paredzētajam mērķim, nodrošinot pesticīdu pareizu dozēšanu un izplatīšanu. Iekārtai jābūt tādā stāvoklī, lai to varētu uzpildīt un iztukšot droši, vienkārši un pilnībā, novēršot pesticīdu noplūdes. Ir jābūt iespējamam arī tās viegli un rūpīgi iztīrīt. Iekārtām ir jānodrošina droša darbība, un tām jābūt tādām, lai tās varētu vadīt un nekavējoties apturēt no operatora darba vietas. Vajadzības gadījumā to regulēšanai jābūt vienkāršai, precīzai un atkārtojamai.
    Īpaša uzmanība būtu jāpievērš šādiem aspektiem:
    1) Jaudas pārvades iekārtu daļas
    Jūgvārpstas aizsargam un jaudas ieejas savienojuma aizsargam ir jābūt piestiprinātiem vietā un labā stāvoklī, aizsargiekārtām un kustīgām un rotējošām jaudas pārvades iekārtu daļām ir jādarbojas netraucēti, nodrošinot to, ka operators ir aizsargāts;

    2) Sūknis
    Sūkņa jaudai ir jābūt piemērotai iekārtu vajadzībām un sūknim ir jādarbojas labi, lai nodrošinātu stabilu un uzticamu izplatīšanu. Sūknis nedrīkst tecēt;

    3) Maisīšana
    Maisītāju iekārtām ir jānodrošina pareiza recirkulācija, lai šķidrā izsmidzināmā maisījuma koncentrācija visā tvertnē būtu vienāda;

    4) Izsmidzināmā šķidruma tvertne
    Izsmidzināmā šķidruma tvertnēm ar tvertnes satura indikatoru, uzpildes iekārtām, sietiem un filtriem, iztukšošanas un skalošanas ierīcēm un maisītājiem jādarbojas tā, lai pēc iespējas mazinātu nejaušas noplūdes, nevienmērīgas koncentrācijas izplatīšanu, pesticīdu kaitīgu iedarbību uz operatoru, kā arī pesticīdu atkritumus tvertnē;

    5) Mērīšanas, vadības un regulēšanas sistēmas
    Visām mērīšanas, ieslēgšanas, izslēgšanas, kā arī spiediena un/vai plūsmas ātruma regulēšanas ierīcēm ir jābūt atbilstīgi kalibrētām un jādarbojas pareizi un bez noplūdēm. Pesticīdu izplatīšanas laikā spiedienam ir jābūt viegli kontrolējamam un spiediena regulēšanas ierīcēm – viegli izmantojamām. Spiediena regulēšanas ierīcēm ir jāuztur pastāvīgs darba spiediens un pastāvīga sūkņa rotācija, lai nodrošinātu stabilu izsmidzināmo daudzumu;

    6) Caurules un šļūtenes
    Caurulēm un šļūtenēm ir jābūt atbilstīgā stāvoklī, lai novērstu šķidruma plūsmas traucējumus vai arī nejaušas noplūdes atteices gadījumos. Sistēmām darbojoties ar maksimālu iespējamo spiedienu, caurules un šļūtenes nedrīkst tecēt;

    7) Filtrēšanas sistēma
    Lai izvairītos no darbības neregularitātes un izsmidzināšanas nevienmērības, filtriem ir jābūt labā stāvoklī, un filtru sietu acu lielumiem jāatbilst smidzinātāja sprauslu izmēriem. Attiecīgā gadījumā – sistēmai, kas informē par filtru aizsprostošanos, ir jādarbojas pareizi;

    8.) Izsmidzināšanas caurule (iekārtām, kas izsmidzina pesticīdus no horizontāli novietotas caurules, kura atrodas tieši virs kultūraugiem vai apstrādājamā materiāla). Izsmidzināšanas caurulei ir jābūt labā stāvoklī un stabilai visos virzienos. Fiksācijas un regulēšanas sistēmām, kā arī ierīcēm, kas amortizē liekas kustības vai kompensē virsmu slīpumu, ir jādarbojas pareizi;

    9) Sprauslas
    Sprauslām ir jādarbojas pareizi, lai varētu kontrolēt pilēšanu, kad smidzināšana beigusies. Lai nodrošinātu smidzināšanas viendabību, katras sprauslas plūsmas ātrums nedrīkst būtiski atšķirties no datiem ražotāja dotās plūsmu ātruma tabulās;

    10) Izplatīšana
    Šķērseniskajai un vertikālajai (apstrādājot vertikālos kultūraugus) izsmidzināmā šķidruma izplatīšanai attiecīgajā laukumā ir jābūt vienmērīgai;

    11) Ventilators (iekārtās pesticīdu izplatīšanai, izmantojot gaisa strūklu)
    Ventilatoram ir jābūt labā stāvoklī un jānodrošina stabila un noturīga gaisa strūkla.

  • ….integrētās augu aizsardzības principu īstenošana ir obligāta un, īstenojot integrētās augu aizsardzības principus, ievēro subsidiaritātes principu. Dalībvalstīm savā valsts rīcības plānā būtu jāapraksta, kā tās nodrošina integrētās augu aizsardzības principu īstenošanu, priekšroku, kad vien iespējams, dodot neķīmiskām augu aizsardzības, kaitēkļu ierobežošanas un kultūraugu apsaimniekošanas metodēm.
  • Integrētās augu aizsardzības vispārīgie principi
    1. Kaitīgo organismu profilakse un/vai ierobežošana būtu jāpanāk vai jāveicina ar dažādām, tostarp jo īpaši šādām darbībām:
    — augu maiņa,
    — atbilstīgu kultivēšanas paņēmienu izmantošana (piem., cietas sēklas gultnes paņēmiens, sēšanas laiks un biezība, pasējas izmantošana, saudzējošā augsnes apstrāde, atzarošana un tiešā sēšana),
    — vajadzības gadījumā – izturīgu/tolerantu šķirņu un standarta/sertificētas sēklas un stādāmā materiāla izmantošana,
    — sabalansētas mēslošanas, kaļķošanas un apūdeņošanas/nosusināšanas prakse,
    — kaitīgo organismu izplatības profilakse ar higiēnas pasākumu palīdzību (piemēram, regulāri tīrot mehānismus un iekārtas),
    — nozīmīgu derīgu organismu aizsargāšana un vairošana, piemēram, ar atbilstīgiem augu aizsardzības pasākumiem vai izmantojot ekoloģisku infrastruktūru ražošanas vietās un ārpus tām.
    2. Kaitīgiem organismiem ir jāveic monitorings, izmantojot atbilstīgas metodes un instrumentus, ja tādi ir pieejami. Šādiem atbilstīgiem instrumentiem būtu jāietver novērojumi lauka apstākļos, kā arī, ja iespējams, zinātniski pamatoti brīdinājumi, prognozes un diagnostika agrā attīstības stadijā, kā arī profesionāli kvalificētu konsultantu padomi.
    3. Pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, profesionālajam lietotājam ir jāizlemj, vai un kad izmantot augu aizsardzības pasākumus. Skaidri un zinātniski pamatoti kaitīguma sliekšņi ir būtiski lēmumu pieņemšanā. Ja iespējams, pirms apstrādes jāņem vērā kaitīgo organismu kaitīguma sliekšņi, kas noteikti attiecīgajam reģionam, konkrētajām zonām, kultūraugiem un konkrētiem klimatiskajiem apstākļiem.
    4. Priekšroka jādod ilgtspējīgiem bioloģiskiem, fiziskiem un citiem paņēmieniem bez ķīmisku līdzekļu lietošanas, ja tie nodrošina pietiekamu augu aizsardzību.
    5. Pielietotajiem pesticīdiem ir jābūt pēc iespējas ar šauru iedarbības spektru, un tiem ir jābūt minimālai blakusiedarbībai uz cilvēku veselību un vidi.
    6. Profesionālajiem lietotājiem būtu jālieto pesticīdi un jāveic citas darbības tikai tādā apjomā, cik vajadzīgs, piemēram, samazinot devas, mazinot lietošanas biežumu vai lietojot tos atsevišķās lauka vietās, izvērtējot, vai riska līmenis veģetācijai ir pieņemams un nepalielina pret pesticīdiem izturīgu kaitīgo organismu populāciju attīstību.
    7. Ja ir konstatēts kaitīgo organismu izturības paaugstināšanās risks un ja līmenis prasa atkārtotu pesticīdu lietošanu, būtu jāpiemēro pieejamās pretizturības stratēģijas, lai saglabātu produktu iedarbību. Tas var ietvert kombinētu pesticīdu lietošanu ar dažādiem iedarbības mehānismiem.
    8. Balstoties uz pesticīdu lietošanas reģistriem un kaitīgo organismu uzraudzību, profesionālajiem lietotājiem būtu jāpār­ bauda izmantoto augu aizsardzības pasākumu iedarbība.

  • Savos valsts rīcības plānos dalībvalstis var iekļaut noteikumus par to, kā informējamas personas, kuras varētu būt pakļautas pesticīdu nonesei ar vēju.
  • Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu augu aizsardzību, kurā lieto maz pesticīdu, pēc iespējas dodot priekšroku risinājumiem, kas neprasa lietot ķīmiskus līdzekļus, lai profesionālie pesticīdu lietotāji pārietu uz citādiem līdzekļiem un paņēmieniem, kas rada mazāku risku cilvēku veselībai un videi un kas pieejami vienas un tās pašas kaitēkļu radītās problēmas risināšanai. Augu aizsardzība, kurā lieto maz pesticīdu, ietver integrēto augu aizsardzību, kā arī bioloģisko lauksaimniecību…
  • Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2011. gada 14. decembrim.
  • Sīkāk ar šo direktīvu (Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2009/128/EK) var iepazīties: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:309:0071:0086:LV:PDF