Piedalies apspriešanā par informatīvajiem un veicināšanas pasākumiem lauksaimniecības produktiem

Eiropas Komisija uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par Zaļo grāmatu par informatīvajiem un veicināšanas pasākumiem lauksaimniecības produktiem: stiprāka Eiropas stratēģija ar pievienoto vērtību Eiropas garšu veicināšanai.

Eiropas Komisija 2011.gada 14.jūlijā pieņēma Zaļo grāmatu ar mērķi atvērt un veicināt diskusijas starp visām ieinteresētajām pusēm par pašreizējās politikas attiecībā uz informācijas un veicināšanas pasākumiem pārskatīšanas nepieciešamību, apzinot tās vienkāršošanas un uzlabošanas iespējas.

Visas ieinteresētās puses – patērētāji, ražotāji, izplatītāj, kā arī valsts iestādes – tiek aicinātas piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, aicinot atbildēt uz vairākiem jautājumiem – INTERNETĀ


Savu viedokli ikviens interesents var paust līdz 2011.gada 30.septembrim.

Sabiedriskā apspriešana palīdzētu Komisijai rast risinājumus tam, kā izstrādāt mērķtiecīgāku un tālejošāku nākotnes stratēģiju, kas patērētājiem gan Eiropas Savienības iekšienē, gan ārpus tās veidotu skaidrāku priekšstatu par Eiropas lauksaimniecības ražojumu un pārtikas produktu kvalitāti, tradīcijām un pievienoto vērtību.


Zaļajai grāmatai ir 4 daļas:

1. politikas attiecībā uz informācijas un veicināšanas pasākumiem pievienotā Eiropas vērtība;

2. Eiropas iekšējā tirgus mērķi un tajā piemērojamie pasākumi, tostarp vietējos un reģionālajos tirgos;

3. Eiropas ārējā tirgus mērķi un piemērojamie pasākumi;

4. plašāki jautājumi par šīs politikas saturu un pārvaldību.


Pavisam Zaļajā grāmatā izvirzīti 16 jautājumi attiecībā uz dažādiem aspektiem un ieteikumiem, un šo jautājumu nolūks ir rosināt atbildes:

1. Kādiem būtu jābūt lauksaimniecības produktu informatīvo un veicināšanas pasākumu politikas mērķiem, lai pārvarētu jaunos izaicinājumus vietējā, Eiropas un globālajā tirgū un nodrošinātu iespējami lielāko pievienoto vērtību Eiropai. Kādu devumu varētu sniegt šī politika papildus pasākumiem, ko realizē citi spēlētāji (piemēram, privātais sektors)?

2. Kādiem būtu jābūt informatīvajiem un veicināšanas pasākumiem, lai attīstītu spēcīgākus vietējos un reģionālos tirgus?

3. Kādas ir specifiskās prasības informatīvajiem un veicināšanas pasākumiem iekšējā tirgū un kādiem būtu jābūt mērķiem?

4. Kādus pasākumus būtu jāizveido, lai sasniegtu nospraustos mērķus un tādējādi optimizētu Eiropas Savienības iejaukšanos iekšējā tirgū?

5. Kādas ir specifiskās prasības informatīvajiem un veicināšanas pasākumiem ārējā tirgū un kādiem būtu jābūt mērķiem?

6. Kādus pasākumus būtu jāizveido, lai sasniegtu nospraustos mērķus un tādējādi optimizētu Eiropas Savienības iejaukšanos ārējā tirgū?

7. Kam vajadzētu būt ieguvējiem? Vai prioritāte būtu dodama noteiktiem ieguvējiem?

8. Vai ir kādas iespējamas sinerģijas starp dažādiem pieejamiem informēšanas un veicināšanas līdzekļiem Eiropas Savienībā, lai attīstītu efektīvāku un godkārīgāku stratēģiju, lai sasniegtu vietējos, Eiropas un globālos tirgus?

9. Kuri lauksaimniecības un pārtikas produkti būtu atbalstāmi un kādi būtu kritēriji, lai tos izvēlētos?

10. Kādi veicināšanas līdzekļi būtu jāizmanto, lai vēstījums sasniegtu savu mērķi? Vai būtu jākoncentrējas uz galveno saukļu veicināšanu, piemēram, „5 augļu un dārzeņu porcijas dienā” vai „Eiropas garša” vai uz produktu grupām (siers, vīns utt.)?

11. Vai būtu pieņemami nodrošināt vairāk vietas produktu izcelsmes norādēm un kādi būtu kritēriji?

12. Vai būtu pieņemami izmantot zīmolus kā veicināšanas līdzekli ārējā tirgū un kādi būtu kritēriji?

13. Kas attur no vairāku valstu programmu ieviešanas? Kas būtu jādara, lai iedrošinātu ieviest šīs programmas ar lielāku Eiropas dimensiju?

14. Vai ir nepieciešams ieviest kādas cita veida programmas un/vai līdzekļus?

15. Kā varētu vienkāršot un uzlabot programmu izvēles un ieviešanas procesus?

16. dalībnieki tiek aicināti izvirzīt jebkurus jautājumus, kas nav izskatīti šajā dokumentā, attiecībā uz informēšanas un veicināšanas politiku lauksaimniecības produktiem.


Kaut arī aptaujas jautājumi ir publicēti angļu valodā, tomēr atbildes uz tiem var sniegt visās ES oficiālajās valodās, tostarp arī latviešu valodā.

Pamatojoties uz šīm atbildēm, Komisija plāno izstrādāt paziņojuma projektu, kas tiks publicēts 2012.gadā un pēc kura vajadzētu sekot tiesību akta priekšlikumiem.