Pieredzes apmaiņas brauciens uz Franciju Zemes jautājumā

No 14. līdz 16.oktobrim, Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons, Zemkopības ministrijas, Lauku attīstības fonda speciālisti un pārējo nozaru NVO pārstāvju delegācija bija darba vizītē uz Francijas Lauksaimniecības ministriju un Francijas Zemes fondu (SAFER), lai iepazītos ar fonda darbības principiem lauksaimniecības zemju aprites jomā, tajā skaitā zemes tirgus regulēšanas jautājumiem, kā arī valstisko politiku šajos jautājumos.

Brauciena mērķis bija iepazīties ar Francijas pieredzi un tiesiskās nianses zemes fonda izveides jautājumos, lauksaimniecības zemju efektīvas un ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanā, kā arī dalīties Latvijas pieredzē ar Francijas kolēģiem.

Brauciena laikā notika diskusijas Francijas Lauksaimniecības ministrijas, Francijas zemes fonda /FN Safer) pārstāvju un Latvijas delegācijas pārstāvju (Zemkopības ministrijas, VAS “Lauku attīstības fonds” un lauksaimnieku un meža nevalstisko organizāciju) starpā.

Lauksaimniecības zemju pārvaldība un Francijas zemes fonda (FN Safer) darbība

Lauksaimniecības zemju pārvaldības politika Francijā ir orientēta uz ģimenes saimniecību un jauno lauksaimnieku atbalstīšanu, vienlaikus kontrolējot/ierobežojot lielsaimniecību veidošanos. Optimālais vienas saimniecības lielums Francijā svārstās no 30 līdz 100 ha – atkarībā no reģionu ekonomiskajām un ģeogrāfiskajām īpatnībām. Vidējais vienas saimniecības lielums valstī kopumā ir 55 ha. Saimniecību, kuru pārvaldībā ir 1000 ha, pēc Francijas kolēģu teiktā, ir pavisam maz.

Zemes aprite. Meža zemju apritē Francija nepiekopj specifisku regulējumu, savukārt lauksaimniecības zemju apriti valsts īsteno ar tiesiskiem instrumentiem – uzsvaru liekot uz potenciālā pircēja vidējo ienākumu līmeni, lauksaimniecisko izglītību (ja pircējs ir juridiska persona, izglītības prasība tiek attiecināta uz jurisiskās personas personālu), pieredzi lauksaimniecības jomā un zemes īpašumu apmēru Francijā. Potenciālajam zemes pircējam pēc iesnieguma un pirkšanas solījuma iesniegšanas notāram, ir jāsaņem atļauja lauksaimnieciskai ražošanai un jāiesniedz savu ieņēmumu deklarācija, (informācija par saviem ieņēmumiem). Nosacījums attiecībā uz iepriekšnosauktajiem dokumentiem attiecināms gadījumos, kad tiek pārsniegts katrā reģionā noteiktais zemes darījuma apmērs platības ziņa, kā arī ja potenciālais zemes pircējs lauksaimniecisko izglītību ir ieguvis ārpus Francijas.

Zemes apsaimniekošana. Lauksaimniecības zemes cenas Francijā svārstās no 3500 līdz 8500 eiro/ha, tādēļ Francijā 60% zemes īpašumi tiek iznomāti. Zemes nomas attiecības Francijā tiek stingri reglamentētas un vērstas uz zemes nomnieka interešu aizsardzību, bet ne zemes īpašnieku – minimālais zemes nomas termiņš ir noteikts 9 gadi ar striktiem izņēmumiem, kad īpašnieks pirms termiņa beigām var šo līgumu lauzt:

– Ja lauksaimniecības zemes īpašnieks pats vēlas uzsākt lauksaimniecisko darbību;

– Ja kāds no zemes īpašnieka radiniekiem vēlas uzsākt lauksaimniecisko darbību un

– Ja zemes nomnieks rupji pārkāpj zemes nomas nosacījumus vai normatīvo aktu prasības zemes apsaimniekošanā.

Ja pēc 9 gadu nomas termiņa beigām zemes īpašnieks nevēlas turpināt zemes nomas attiecības ar līdzšinējo nomnieku, pēc zemes apsekošanas un tajā veikto ieguldījumu aprēķināšanas, zemes īpašniekam ir pienākums šos izdevumus zemes nomniekam atlīdzināt. Savukārt, pēc 18 gadu nomas termiņa notecējuma Francijas likumdevējs ir atbrīvojis zemes īpašnieku no sasitībām attiecībā pret zemes nomnieku.

Ņemot vērā šādu nomas politikas īpatnību, Francijā pastāv divas interešu grupu  apvienības – Zemes īpašnieku/iznomātāju apvienība un Zemes nomnieku apvienība, kuru starpā šobrīd Francijā valda nesaskaņas. Līdz ar to valstiskā līmenī ir aktuāls jautājums par iznomāšanas nosacījumu liberalizāciju attiecībā pret zemes īpašnieku tiesību aizsardzību.

Zemes nomas tiesisko attiecību strīdu izskatīšanai un izšķiršanai Francijā ir izveidota speciāla šķīrējtiesa 2 tiesnešu sastāvā, kuras tiesneši uz 6 gadiem tiek ievēlēti no pašu lauksaimniecības organizāciju vidus (1 tiesnesis pārstāv zemes nomnieku intereses, 2. tiesnesis – zemes īpašnieku intereses).

Cīņai ar neapsaimniekoto zemju īpašniekiem Francijā ir ieviests piespiedu nomas mehānisms, proti, atbildīgās institūcijas var uzlikt pienākumu zemes īpašniekam slēgt zemes nomas līgumu piespiedu kārtā ar personu, kura ir izteikusi vēlēšanos attiecīgo zemi nomāt.

Kas ir SAFER?

SAFER ir bezpeļņas (bez peļņas sadales) akciju sabiedrība ar valsts institūcijas misiju, kuras administratīvo pārraudzību nodrošina Lauksaimniecības un Finanšu ministrijas. Šobrīd pastāv 26 SAFER (tai skaitā 3 atrodas Francijas aizjūras teritorijās). Nodibināta 1960.gadā. Kopš 1962.gada SAFER ir pirmpirkuma tiesību uz zemi subjekts.

SAFER trīs galvenās misijas:

– Padarīt dinamiskāku lauksaimniecību un mežu teritorijas, veicināt jaunu cilvēku iekārtošanos laukos;

– Labiekārtot un aizsargāt vidi;

– Palīdzēt vietējās ekonomikas attīstībai.

SAFER misijas ir mainījušās līdz ar lauku vides pārmaiņām, piemēram, 1970.gados SAFER uzsāka darboties teritorijas labiekārtošanas jomā, lai atvieglotu lielo infrastruktūras projektu izveidi (lielceļi, ātrvilcienu līnijas, kanāli).

SAFER aktivitātes 2012.gadā:

– SAFER ieguva īpašumā 9 700 īpašumus ar kopējo platību 86 600 ha;

– SAFER pieejamais nekustamā īpašuma tirgus nosedza 279 000 ha. SAFER ieguvumi ir 31% no pieejamām teritorijām;

– SAFER izmantoja 1 360 pirmpirkuma tiesības, iegādājoties 6 900 ha zemes par kopējo vērtību 53 miljoni eiro;

– Tika veiktas 11 900 retrocesijas par kopējo platību 88 300 ha.

SAFER izveides mērķis:

SAFER tika izveidots 1960.gada 5.augustā. Sākotnējie mērķi bija pārveidot lauksaimniecības nozari, lai radītu produktīvāku lauksaimniecību, un piesaistītu cilvēkus apmesties uz dzīvi lauku teritorijās.

Laika gaitā SAFER mērķi paplašinājās. SAFER šobrīd strādā pie lauksaimniecības attīstības, kā arī palīdz vietējām pašvaldībām īstenot nekustamā īpašuma projektus.

SAFER uzdevumi:

Galvenie SAFER uzdevumi ir nekustamā īpašuma tirgus izpēte, nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana, kā arī lauksaimniecības, mežu un lauku teritoriju īpašumu pārvaldīšana:

Nekustamā īpašuma tirgus izpēte:

SAFER vēro tirgu un veic tā izpēti, lai:

– zinātu īpašumu un zemju cenu, lai varētu noteikt to īsto cenu un izvairīties no pārāk augstām cenām (tostarp nosaka lauksaimniecības zemju vērtību skalas);

– vietējās pašvaldības zinātu par nekustamā īpašuma tirgus izmaiņām viņu teritorijā (http://www.vigifoncier.fr).

Pirkšana, pārdošana, pārvaldība un labiekārtošana/sakopšana:

– SAFER nopirktos lauksaimniecības un lauku teritoriju īpašumus pārdod lauksaimniekiem vai pašvaldībām, privātpersonām, kuru izstrādātie projekti atbilst SAFER mērķiem (darījumi, kas realizēti parastu civiltiesisku darījumu kārtībā ir +/- 85-90% gadījumu, pārējie zemes iegādes darījumi notikuši, izmantojot pirmpirkuma tiesības;

– Atsevišķos gadījumos nopirktās zemes iznomā lauksaimniekiem;

– Atsevišķos gadījumos veic labiekārtošanas/sakopšanas darbus, lai uzlabotu to izmantošanu ilgtspējīgi vai saglabātu lauku ainavas.

SAFER pirmpirkuma tiesības:

– Pirmpirkuma tiesības tiek piešķirtas ar rīkojumu:

  • Katram SAFER atsevišķi;
  • Uz 5 gadiem;
  • Uz konkrētām teritorijām un virs noteiktā platības sliekšņa.

– Pirmpirkuma tiesības SAFER neizmanto:

1.)   ja darījuma subjekts ir:

  • Mantinieki vai tuvi radinieki;
  • Nomnieki, kas vēlas pirkt nomājamo zemi;
  • Lauksaimniecībā un mājsaimniecībā nodarbinātie;
  • Valsts un vietējās pašvaldības.

2.)   uz lauksaimniecības zemi, kas paredzēta apbūvei, kas paredzēta rūpniecības un karjeru izveidei; kas paredzēta ģimenes dārzu un augļu dārzu ierīkošana vai meža ieaudzēšanai.

– SAFER, izmantojot pirmpirkuma tiesības, var pieprasīt zemes cenas pārskatīšanu, ja uzskata, ka cena ir pārāk augsta salīdzinot ar īpašuma tirgus vērtību

SAFER zemes pārdošanas konceptuālais mehānisms:

– Pārdošanas paziņojums à vietējā domē un 2 vietējos laikrakstos;

– Potenciālo pircēju apkopošana à pieteikumu un pirkšanas solījumu apkopošana;

– Konsultācijas ar Lauksaimniecības ministrijas Statūtu un struktūru biroju à lauksaimnieku nozares viedoklis;

– Tehniskās komitejas izvērtējums à priekšlikumi, kam pārdot;

– Administrācijas padome à lēmuma pieņemšana.

SAFER darījumu administrēšanas mehānisms (SAFER zemes pārdošanai):

Tehniskā komiteja: (kopā 90 komitejas) izvērtē potenciālo zemes vai izstrādāta lauka pircēju iesniegtos dokumentus. Komiteja sniedz viedokli administratīvajai padomei par to projektu, kas vislabāk saskan ar vietējās pašvaldības mērķiem un SAFER misiju. Komiteja sastāv no lauksaimniecības organizāciju (lauksaimniecības kameras, lauksaimniecības bankas, lauksaimniecības arodbiedrības) pārstāvjiem; vietējo pašvaldību pārstāvjiem, no valsts pārstāvjiem (reģiona atbildīgais par lauksaimniecību, reģiona atbildīgais par valsts finansēm). Atsevišķos SAFER papildus nāk klāt arī reģionālās padomes pārstāvji, notāri, vides aizsardzības asociācijas vai institūcijas, mežu īpašnieku arodbiedrības, lauku īpašumu arodbiedrības.

Komiteju prezidē konkrētā reģiona SAFER prezidents vai tā pārstāvis, kas piedalās arī Administrācijas padomē; vietējās departamenta pašvaldības pārstāvji; lauksaimniecības organizāciju pārstāvji; pārstāvis no departamenta mēru asociācijas, valsts pārstāvis lauksaimniecības jomā un valsts pārstāvis finanšu jomā.

SAFER administratīvā padome: (kopā 24 padomes) pēc tehniskās komitejas viedokļa saņemšanas pieņem lēmumu. Administratīvā padome sastāv no lauksamniecības un vietējo pašvaldību organizācijām. Lēmums tiek pieņemts saskaņā ar likumā noteiktajiem mērķiem. Sastāv no 12-24 dalībniekiem (1/3 vietu rezervēta vietējo pašvaldību pārstāvjiem (reģioni, departamenti); 2 vietas rezervētas valsts pārstāvjiem; pārējās vietas pienākas lauksaimniecības organizācijām, lauksaimniecības kameru pārstāvjiem, mežsaimnieku organizācijām, vides aizsardzības biedrību pārstāvjiem);

Valsts pārstāvji/komisāri: (no ZM un no FM) apstiprina administratīvās padomes pieņemto lēmumu, arī uzrauga, lai šie lēmumi būtu saskaņā ar valsts pieņemto politiku par teritoriju sakārtošanu. Valsts pārstāvjiem ir iespēja izmantot veto tiesības ikvienā zemes darījuma jautājumā, ja visi nosacījumi nav tikuši ievēroti.

Valsts loma SAFER darbībā:

  1. Likumiskā, reglamentējošā un finanšu ietvara noteikšanas jomā;
  2. Kontrolē:

– SAFER vadības iecelšana;

– Apstiprinājums par darbības programmām un atskaitēm;

– Veto tiesības visos SAFER zemes pārdošanas projektos;

– Dalība Adminstratīvajā padomē.

Gūtās atziņas, to izmantošana tiešajā darbā vai ministrijas darba uzlabošanai: Divpusējās konsultācijas sniedza iespēju noskaidrot jautājumus un iegūt būtisku, publiskajā telpā nepieejamu informāciju par zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem un pieeju  Francijā.

Pieredze Francijas lauksaimniecības zemju efektīvas un ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanā un zemes fonda izveidošanas jomā Latvijai ir ļoti vērtīga. Jau šobrīd ir identificēti aspekti, kurus iespējams praktiski pārņemt – jo īpaši attiecībā uz nacionālā līmeņa zemes fonda jautājumiem, ņemot vērā to apstākli, ka Ministru kabinets 2013.gada 28.jūlijā (http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40285013&mode=mk&date=2013-05-28) konceptuāli atbalstīja Latvijas zemes fonda izveidi ar 2014.gada 1.janvāri. Atsevišķas Francijas zemes tirgus regulēšanas nianses iestrādātas Zemkopības ministrijas izstrādātajā likumprojektā „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, kas izsludināts 2013.gada 24.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1904,  http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40303513).