Preses relīze:ES platību maksājumu avanss lauksaimniekus var glābt no bankrotiem

Kopš V. Dombrovska valdības apstiprināšanas, biedrība Zemnieku saeima, kas pārstāv vairāk kā 800 saimniecības Latvijā, strādājusi ārkārtas režīmā, aktīvi sekojot visām aktualitātēm un iesaistoties lēmumu pieņemšanas procesos, rūpējoties par tālredzīgu lēmumu pieņemšanu lauksaimniecības nozarē.

2009. gads bijis smagākais nozares vēsturē un valdības spēkos bijis šo procesu padarīt mazāk graujošu, tādēļ Zemnieku saeima ir ļoti gandarīta, ka lauksaimnieki ir sadzirdēti un panākta vienošanās ar valdības vadītāju par 2009. gada platību tiešos maksājumu avansa maksājumu izmaksu gandrīz 42 miljonu apmērā jau šogad. Lauksaimnieki atzīst, ka šis lēmums burtiski ir glābšanas riņķis „slīcējiem”. Tiešos maksājumus šobrīd ar nepacietību gaida gan piena lopkopji, gan graudu audzētāji. Tieši ES atbalsts ļautu segt saimniecību zaudējumus no lauksaimniecības produkcijas pārdošanas ienākumu samazināšanās.

„Smaga situācija lauksaimniecībā nav tikai Latvijā un tāda ir visā Eiropas Savienībā. Tādēļ arī jau 30 jūlijā, tika pieņemta Komisijas regula Nr. 691/2009, kurā teikts – „2009. gadā zemo lauksaimniecības cenu un augsto ražošanas izmaksu dēļ lauksaimnieki šobrīd ir nonākuši nopietnās finansiālās un skaidras naudas grūtībās. Lai palīdzētu mazināt šīs grūtības, ir lietderīgi atļaut lauksaimniekiem no atbalsta shēmām saņemt avansa maksājumus līdz pat 70 % apmērā, ja pirms šāda avansa maksājuma izmaksāšanas ir iespējams veikt atbilstības nosacījumu pārbaudi”
Lai arī lauksaimniecības produktu tirgos sāk parādīties pozitīvi signāli, piemēram – piena cena nedaudz pieaugusi, kopumā sektorā finanšu plūsma pie šābrīža banku izvairīgās politikas ir ļoti apgrūtināta, tādēļ grūtībās nonākušo saimniecību skaits ir milzīgs. Valdības rīcība – pieņemot lēmumu izmaksāt maksājumus avansā šogad – ir apliecinājums, ka dialogs ar valdību ir iespējams. Latvijas puse ir izdarījusi visas nepieciešamās administratīvās darbības – LAD ir noadministrējis lielāko daļu saimniecību, ZM ir pieprasījusi avansam nepieciešamos līdzekļus, FM ir atradusi budžetā līdzekļus un šobrīd gaida atļauju tos izmaksāt no EK, kā mūsu ārējā aizdevēja ” tā biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētājs, zemnieku saimniecības Lazdiņi” īpašnieks Juris Lazdiņš

Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad saņēmis 68 300 zemes apsaimniekotāju pieteikumus un ir gatavs uzsāks izmaksāt platību tiešo maksājumu avansus 53 300 saimniecībām, kurās pabeigtas administratīvās kontroles, veiktas pārbaudes uz vietas un ir novērstas visas neprecizitātes un neatbilstības. Samazināta budžeta apstākļos LAD ir spējis ļoti ātri un efektīvi noadministrēt vairāk kā 78% no pieteikumiem, turpretī dažām ES vecajām valstīm nemaz tik raiti administrēšanas darbi neveicas un lai arī nauda budžetos būtu pieejama, šis valstis izmaksas nevar uzsākt. Šādu efektivitāti lielā mērā LAD ir panācis arī pateicoties elektroniskajai pieteikšanās sistēmai.
Tiklīdz apliecinājums no EK būs saņemts un finansējums LAD kontos būs pieejams, izmaksu arī uzsāksim. Vispirms izmaksāsim vienoto platību maksājumu, tad – mazāk labvēlīgo apvidus atbalstu, pēc tam sekos papildus valsts tiešie maksājumi. Tā stāstīja LAD direktore Anna Vītola – Helviga. Tāpat uzsvēra, ka Latvijai ir tikai jāspēj nofinansēt šo avansa maksājumu un pēc 2.5 mēnešiem šī nauda atgriezīsies Latvijas valsts budžetā.

Smagākais gads lauksaimniecībā kopš 1995. gada
Piensaimnieku nozares pārstāvis Juris Cīrulis ir pārliecināts: “Ir īstais laiks, lai šo naudu piešķirtu. Šī zemniekiem būs vissmagākā ziema. Tā nauda, kas tika piešķirta gada sākumā, tika saņemta gada vidū un ir ieguldīta lopbarības sagatavošanā. Ja nebūtu šī lēmuma par avansa piešķiršanu, tad daudzi nevarētu pārziemot. Īpaši svarīga šī nauda ir tiem, kam ir bankas kredīti. Šis gads kopumā zemniekiem ir murgs. Ja citi to salīdzina ar 2005., tad es – ar 1995. gadu, kad viss stāvēja uz vietas un nekas neattīstījās. Izdzīvojam, pateicoties iepriekšējo gadu iekrājumiem.”

Līdzīgas domās par 2009. gadu ir arī LPKS „Piena Ceļš”, valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece: “Šo lēmumu vērtēju ļoti pozitīvi. Šobrīd jebkura nauda ir nozīmīga. Izmantosim to gan, lai sagatavotos pārziemošanai, gan lai segtu banku saistības. Šis gads manā pieredzē ir viens no vissmagākajiem. Ir bijuši gadi, kas problēmas sagādājuši klimatiskie apstākļi, bet šis gads bijis smags tieši finansiālajā ziņā. Latvijā bija vislielākais piena cenu kritums no visām ES valstīm. Pavasarī strauji pieauga banku %, lauksaimnieki bija spiesti maksāt – taču bankas joprojām nav atsaucīgas risinājumiem. Ekonomiskā situācija visiem ir smaga – visi esam atzinuši, ka esam pieļāvuši kļūdas, diemžēl netiek vienoti domāts, kā risināt finansējuma jautājumus – bankas nevis ieinteresētas kopīgi risināt, kā „pārdzīvot” šo smago periodu – bet palielina procentus, palielina pakalpojumu izmaksas – banku klienti šobrīd faktiski ir ķīlnieki uz kā rēķina bankas risina savas iepriekš pieļautās kļūdas ”

Graudkopības nozares pārstāvji, lai arī optimistiski skatās nākotnē, tomēr šī brīža situācijai tiešo maksājumu avanss nepieciešams kā „svaiga gaisa elpa”: “Šobrīd, kad graudkopībā ir cenu kritums, bija augstas novākšanas izmaksas, kad banku atsaucība ir ļoti zema, jebkura nauda ir no svara. Šis manā 10 gadu pieredzē ir sliktākais gads, kāds bijis. Arī valsts ir tik smagā situācijā, ka nespēj palīdzēt zemniekiem. Bet mēs turpināsim strādāt, runāsim ar bankām par pretimnākšanu, jo mums jau zemnieks ir vissvarīgākais,” pauž Indulis Jansons Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija vadītājs. Kooperatīva „Latraps” izpilddirektors bilda „Situācija graudkopībā ir tāda, ka naudas aprite ir no 1.5 līdz 2 gadiem, šobrīd jau ir veikti iesēti ziemāji, kurus vāksim 2010 gadā, bet ēdīsim visu 2011. gadu. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, ka 2008 gadā izejvielu cenas bija ļoti augstas, bet šoruden produkcijas cena ir vairāk kā uz pusi zemāka kā pagājušo rudeni, zemniekiem ir lieli zaudējumi un lai sabalansētu finanšu plūsmu un darbība neapstātos šis avansa maksājums ir ļoti svarīgs. Pat katrai dienai ir liela nozīme. Tādēļ ceram, ka EK izpratīs Latvijas situāciju un ar naudas izmaksas akceptu nekavēsies”.

Nevienlīdzīgi Eiropas Savienībā
ES Kopējā lauksaimniecības politika ir viena no visintegrētākajām politikām Eiropas Savienībā, kas vienlaicīgi regulē un atbalsta dalībvalstu lauksaimniecības attīstību un veido spēcīgu iekšējo tirgu produkcijas noietam. Politika paredz arī valsts aktīvu iesaistīšanos atbalsta vietējiem lauksaimniekiem sniegšanā – tiešie maksājumi, nacionālās subsīdijas, ES struktūrfondu līdzfinansēšana, nodokļu atvieglojumi (piemēram, akcīzes nodokļa atmaksa). Pateicoties visām šim atbalsta shēmām, mūsu lauki ir kļuvuši sakoptāki, samazinājušās atmatā atstāto lauku platības, radītas jaunas darbavietas laukos, attīstīta vide un sekmēts mūsu lauksaimnieku izaudzēto produktu eksports. Lauksaimnieku darbu ietekmē EK stingrās direktīvas, lai nodrošinātu produktam augstu kvalitāti. Diemžēl Latvijā ar direktīvu ieviešanu ir pārcentušies, bieži vien radot nevajadzīgus šķēršļus, kā rezultātā lauksaimniekam nav laika nodarboties ar ražošanu, bet tam ir jāveltī viss laiks normatīvo aktu ievērošanai un izpildei. Taču tas nav vienīgais šķērslis – Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos ES tiešos maksājumus Eiropā.

„Kopš iestāšanās ES Latvijas lauksaimnieki strauji auguši – ieguldījuši milzīgus līdzekļus, lai pildītu ES direktīvas – pārtikas nekaitīguma un higiēnas, izejvielu izsekojamības, marķējumu, dzīvnieku labturības un veselības, pesticīdu un pārtikas piedevu ierobežojumu un stingras uzskaites un citās jomās. Latvijas lauksaimniecības produkcija šobrīd ir viena no galvenajām eksporta precēm, mūsu lauksaimnieki ir konkurētspējīgi tomēr vēl joprojām nevienlīdzīgi Eiropa un pat Baltijā,” stāsta Maira Dzelzkalēja, biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētaja vietniece.