Prezentēts veiktais pētījums: Latvijas Lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji

Zemnieku saeimas padomes sēde 1. februārī tika prezentēts pētījums Latvijas Lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji, kas veikts pēc SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) pasūtījuma un finansēts no Valsts Lauku tīkla (VLT) līdzekļiem.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, piesakot pētījuma prezentāciju, izteica gandarījumu, ka šī analītiskā materiāla veidošanā iesaistījušies vadošie speciālisti no augstskolām un zinātniski pētnieciskajām iestādēm – Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta, EDO Consult un Latvijas Universitātes.

Pētījums Latvijas Lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji ir analītisks materiāls par Latvijas lauku telpas attīstības procesiem iepriekšējās desmitgades laikā, kā arī iespējamajiem lauku attīstības scenārijiem. To izklāsts, aktualizējot sabiedrības diskusiju par tālākajiem uzdevumiem ne tikai lauksaimniecības, bet arī lauku teritoriju ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, palīdzētu iniciēt un pieņemt politiski pareizākos lēmumus.

Diskusiju materiālā ir ietverta informācija un dati par nozīmīgākajiem Latvijas lauku telpas un to veidojošā agrobiznesa attīstības pašreizējiem procesiem. Uz pētījuma pamata izveidots prezentācijas materiāls, kas izmantojams dažādās mērķauditorijās.

Andris Miglavs uzsvēra, ka tieši nevalstiskās organizācijas ir tās, kas var publiskot šo informāciju tālāk un rosināt valsts kopējai attīstībai nepieciešamos procesus – gan praktiski, gan likumdošanas iniciatīvu veidā. Tehniskais progress ražošanā neizbēgami samazinās nozarē strādājošo skaitu pat pie pieaugošiem produkcijas apjomiem. Iespējams, pat vairāk par 50 tūkstošiem pašlaik reālās ekonomikas ražošanā un 60 tūkstošiem pakalpojumu nozarēs iesaistītiem pilna laika cilvēkiem desmitgades laikā. Šā procesa sekas var nedaudz ierobežot, iesaistot produktīvā ražošanas apritē vairāk kā 600 tūkstošus ha pašlaik neizmantotu zemes resursu, tādējādi radot jaunas darbvietas zemkopības nozarēs. Tomēr agrobiznesa nozares vienas pašas nespēs piedāvāt laukos dzīvojošajiem nepieciešamās nodarbinātības iespējas. Lauku [sociālekonomiskās telpas] dzīvotspēju var saglabāt vienīgi, attīstot tajā, līdztekus lauksaimniecības, meža un pārtikas nozaru ražošanai – nelauksaimniecisko preču un pakalpojumu ražošanas biznesu. Nespēja to izdarīt nenovēršami izraisīs tā saucamo lauku iztukšošanos un atsauksies arī uz kopējiem valsts ekonomiskās darbības un sociālajiem procesiem.

Pētnieki analizēja vairākus nozares ražošanas attīstības iespējamos scenārijus:

Bāzes scenārijs, kad tikai turpinās līdzšinējie attīstības procesi;

Bāzes apakšscenārijs, kad turpinās līdzšinējie attīstības procesi, sasniedzot ES valstu vidējo līmeni;

Scenārijs, kas paredz maksimālu agrobiznesa dabas resursu izmantošanu.

Formulēts galvenais secinājums: pašreizējā nodarbinātība tradicionālajās agrobiznesa nozarēs nespēj saglabāt lauku sociālekonomisko apdzīvotību, tāpēc no modelētajiem lauku attīstības scenārijiem nākamajam plānošanas periodam laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam izmantojams tas, kas paredz attīstību vai, vislabāk, maksimālu agrobiznesa resursu izmantošanu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecībā, kā arī meža un zivsaimniecības nozarēs. Turklāt resursi ir pieejami, un ne tikai ES finansējumā. Piemēram, šobrīd no Valsts Zemes dienestā reģistrētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes netiek apsaimniekoti 628 tūkstoši hektāru, jeb katrs ceturtais no šajā reģistrā esošajiem. Arī daudzi citi rādītāji liecina, ka paši neesam strādājuši pietiekami godprātīgi strādāt un likuši to darīt mūsu politiķiem, nodrošinot iespējami labvēlīgas izmaiņas likumdošanā, – piemēram, piena ražošanas ķēdē Latvijā aizvadītajā periodā bijušas ceturtās lielākās subsīdijas ES valstīs uz vienu piena kilogramu, bet viens no zemākajiem darba ražīguma līmeņiem.

Agrobiznesa dabas resursu maksimālās izmantošanas scenārijs paredz, piemēram, ka visi graudi un piens tiek pārstrādāti Latvijā, un virs pašpatēriņam nepieciešamā daudzuma graudi tiek izmantoti gaļas ražošanas nozarē; lauksaimniecībā tiek iesaistīti 80% no līdz šim neizmantotās lauksaimniecības zemju platības, kas palielinātu lauksaimnieciskās ražošanas apjomu par 13% un pārtikas – par 10%. Kopā rēķinot, ražošanas apjoms palielinātos par vairākiem simtiem miljonu latu plānošanas perioda laikā.

LAUKI 2020 scenariji MC