Problēmas lauksaimniecības nozarē, kuras nav pienācīgi risinātas

[img align=left]http://www.zemniekusaeima.lv/lv/wp-content/uploads/img4656ee98ab48c.jpg[/img]Lauksaimniecības un lauku attīstību šobrīd kavē virkne samilzušu problēmu, kurām trūkst pienācīga risinājuma.

1. Stratēģiskās lauksaimniecības problēmas, tai skaitā strukturālās, gan ražošanā, gan pārstrādē. Lielā daļā lauku iedzīvotāju radīta ilūzija, ka atbalsta maksājumi turpmāk spēs tiem nodrošināt dzīvi laukos, apsaimniekojot pārdesmit hektārus zemes un turot pāris lopus. Tādējādi tiek bremzēta gan iespējamā cilvēku pārkvalificēšanās, kas nākotnē spētu nodrošināt viņiem augstākus un stabilus ieņēmumus, gan zemes kā ražošanas resursa atbrīvošana, kas ļautu tālāk attīstīties ekonomiski pamatotai lauksaimniecībai.

2. Trūkst lauksaimniecības attīstības vīzijas un tās sasniegšanas plāna. Sevišķi tās trūkst atjaunojamo resursu un bioenerģijas jomās.

3. Nevēlēšanās skaidri nodalīt atbalsta pasākumus un finanšu līdzekļus lauksaimniecības attīstībai un sociālo jautājumu risināšanai laukos. Viens naudas maks un vēlme izpatikt visiem rada nevajadzīgu spriedzi un konflikta situācijas starp dažādām interešu grupām.

4. Piecu gadu laikā nav izstrādāta sējumu un lopu risku apdrošināšanas programma.

5. Situācija zemes tirgū. Trūkst atbalsta programmas zemes iegādei. Lielas lauksaimniecības zemju platības nonākušas nekustāmā īpašuma darboņu rokās. Tas neadekvāti ceļ zemes cenu un traucē pieeju zemes resursiem saimniecību paplašināšanai.

6. Nespēja gūt vērā ņemamus panākumus Latvijas lauksaimniecības interešu aizstāvībā Eiropas Padomē. Tādējādi radīts finansiāls, bet galvenokārt morālas dabas kaitējums lauksaimnieku sabiedrībai un valstij kopumā.

7. Neveselīga situācija piensaimniecības nozarē, kas kavē nozares attīstību un konkurētspēju Baltijas tirgū.

8. Nespēja rūpēties par lauksaimniecības prestižu sabiedrībā. Plašākas sabiedrības acīs nozare ir pārvērtusies par melno caurumu, kur bezjēdzīgi, bez rezultāta, tiek mesta iekšā pārējās sabiedrības nauda.

9. Neapmierinoša situācija lauksaimnieciskajā izglītībā, sākot ar zemākā līmeņa, beidzot ar augstākās izglītības kvalitāti un prestižu.

10. Nespēja ar valsts rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem radīt Latvijas lauksaimniekiem vienādus konkurences nosacījumus vismaz ar tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas zemniekiem.

11. Novēlota informācija par PVTM reformu, kas radījusi neizpratni un apjukumu lauksaimniekos, kā arī joprojām neskaidrie reformas nosacījumi, kas traucē plānot nepieciešamo finanšu plūsmu un pieņemt stratēģiskus lēmumus saimniecību tālākā attīstībā.