Rapša audzētāju un biškopju nākotnes sadarbības iespējas

Pagājušā nedēļā, 16.-17.maijā valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji, lauksaimnieki un žurnālisti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, Monheimu, lai iepazītos ar rapšu audzētāju un biškopju sadarbības iespējām.

Brauciena mērķis bija gūt pieredzi, kā sadarbojas biškopji un augkopji, daudz intensīvākas lauksaimniecības reģionā, kā arī redzēt, kādi pētījumi tiek veikti izstrādājot jaunus augu aizsardzības līdzekļus, it īpaši, kā tiek novērtēta to ietekme uz bitēm un atliekvielām pārtikā. Apmaiņas braucienā pieredzē dalījās Vācijas zemnieks, kurš audzē rapsi un biškopis, kurš jau 5 gadus veiksmīgi sadarbojas ar šo zemnieku. Ar jaunākajiem pētījumiem drošas un efektīvas augu aizsardzības līdzekļu lietošanā iepazīstināja „Bayer” bišu aprūpes centrā un izmēģinājuma stacijā „Hofchen”.

Problēmjautājums: Savstarpējās komunikācijas trūkums

Šobrīd Latvijā problēma ir komunikācijas trūkumā, kas rada pārpratumus un nesaprašanos starp biškopjiem un rapšu audzētājiem. Kā atzina Ivars Ādamsons, biedrības „Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētājs: „Daudzi jautājumi atrisinātos paši no sevis, ja būtu komunikācija. Šobrīd, ja kaimiņš redz otru miglojam, vieglāk ir paziņot Valsts Augu aizsardzības dienestam (VAAD), nevis savstarpēji izrunāties.” Tas, ko mums jāmācās no Vācijas sastaptajiem lauksaimniekiem – komunikācija. Vācijā pastāv ļoti laba sadarbība starp biškopjiem un rapšu audzētājiem, jo abas puses izprot savstarpējo ieguvumu. Saimnieki cieši kontaktējas un informē viens otru par savu darbību – biškopis par stropu izvietošanu sējumos, savukārt rapšu audzētājs  par plānoto lauku apstrādi ar augu aizsardzības līdzekļiem. Par komunikācijas trūkumu vienprātīgi ir arī Arnolds Jātnieks, z/s „Vaidelotes” saimnieks un Iveta Ozoliņa, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece, kura atzīst: „Ikdienas darbā saņemam daudz sūdzības gan no rapšu audzētājiem, gan biškopjiem un jāsecina, ka tas ir tikai tādēļ, ka trūkst komunikācija starp abām pusēm. Daudzi jautājumi tiktu atrisināti bez ministrijas iesaistīšanās, ja noritētu veiksmīga komunikācija.”

Neviens neaizstāv tos, kas pesticīdus lieto nepareizi

Vācijā abi – gan biškopji, gan rapšu audzētāji, ir ieguvēji. Bites rapšu laukā saražo 40-50 kg medus, savukārt 4 bišu saimes uz hektāru rapša palīdz lauksaimniekam iegūt papildus 1 tonnu ražu. „Saimniecībā, kuru mēs apmeklējām, 5 gadu laikā, kopš notiek sadarbība, nav bijis neviens bišu bojāejas gadījums saistībā ar pesticīdu lietošanu,” tā par braucienā iegūto secina z/s „Mārtiņi” saimniece Mudīte Vaitkeviča.

Zinta Jansone, Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrības agronome par izveidojušos situāciju atzīst: „Tāpat arī bitenieki lieto ķimikālijas, lai nodrošinātu bišu veselību, bet par to tiek noklusēts, jo tas biteniekiem nav ērts jautājums. Ja abas puses savu darbu darīs atbildīgi, kā mums vairumā gadījumu arī notiek, tad visi būs laimīgi.”

Salīdzinot Vācijas un Latvijas pieredzi rapšu audzēšanā un biškopībā, Artūrs Grudovskis, z/s „Lielvaicēni” īpašnieks atzina, ka, lai arī normas robežās, pesticīdu ietekme tomēr produktos paliek. Viņš arī uzsvēra, ka abu nozaru pārstāvjiem ir problēmas ar izglītību, jo, lai apzinātos lietoto līdzekļu ietekmi gan uz dabu, gan augiem, noteikti ir jāiziet apmācības. Latvijas Bioloģiskās Lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis atzina, ka pesticīdu paliekas normas robežās paliek produktos, bet priecē tas, ka apmeklētajā zinātniskajā centrā redzējām, kā tiek strādāts, lai mazinātu kaitīguma ietekmi. Gustavs arī uzsvēra, ka, viņaprāt, atbildība par lietošanu un informēšanu ir jāuzņemas rapšu audzētājiem. Arī ZM Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece atzina, ka „Bayer” pievērš lielu uzmanību tam, kā maksimāli pasargāt bites no pesticīdiem, piemēram šobrīd notiekot pētījumi pie it kā neiespējama savienojuma izstrādes – noturīgas un tai pašā laikā gaistošas vielas, kas atbaidītu bites no apstrādātām virsmām.

Domājam politiski vai ekonomiski?

Eiropas Komisija (EK) 29.aprīlī pieņēma lēmumu turpmākos divus gadus aizliegt Eiropas Savienībā (ES) izmantot pesticīdus, kas tiek vainoti straujajā bišu populācijas sarukšanā. Aizliegums tiks attiecināts uz trim neonikotinīdu grupas pesticīdiem un stāšoties spēkā jau no šī gada 1.decembra. Vācijas zemnieki, tieši tāpat, kā Latvijas un citu Eiropas valstu ir neizpratnē par šādu EK lēmumu, jo runa ir ne tikai par smidzināšanu ar šīs darbīgās vielas saturošiem preparātiem, bet arī par kodņu, kas aizsargā sēklu lietošanas aizliegumu. Viesojoties centrā, kurā tiek izstrādātas sēklu kodināšanas veikšanas rutīnas, kā arī testētas dažādas kodināmās iekārtas, guvām pārliecību, ka apgalvojums, ka lietojot kodinātas sēklas mēs kaitēsim bitēm vairāk kā veicot papildus 4 – 8 lauka smidzināšanas, patiešām šķiet absurds. Pētījumi par šo vielu koncentrāciju, piemēram, saulespuķēs pierāda, ka apakšējās lapās (kuras ar kodni pasargā) ir 2200 mikrogrami/kg, augšējās lapās 235, bet putekšņos no 1,9 (siltumnīcu apstākļos) līdz 0,3 mikrogrami uz kg lauka apstākļos. Arī Ivars Ādamsons uzskata: „Neonikotinoīdu aizliegums bija nepamatots un radīs zaudējumus gan lauksaimnieciskajai ražošanai, gan biškopjiem, jo samazināsies būtiska barības bāze.”

Latvijas Biškopības biedrības veterinārārste – konsultante Ineta Eglīte atzina: “Vācijā kontroles no atbildīgo dienestu puses ir stingras un arī personīgās atbildības līmenis, lietojot insekticīdus, ir ļoti augsts”.

Braucienā ieguvām jaunu informāciju, par to, kā insekticīdi tiek klasificēti pēc to ietekmes uz bitēm, redzējām kā laboratorijās tiek analizētas atliekvielas saražotajā produkcijā, kā arī pārliecinājāmies, ka līdzīgi kā daudzviet Latvijā arī Vācijā lauksaimnieki un biškopji veiksmīgi sastrādājas. Latvijas tautsaimniecībai ir vajadzīgi, gan rapšu audzētāji, gan biškopji, jo mērķis mums visiem ir viens – par ražojošu un konkurētspējīgu Latviju!

Atgādinām, Vācijā ir aptuveni 80 000 amatieru biškopju un 6 000 profesionālie biškopji, kuri katrs ar apvienojušies savā asociācijā, kopā tie apsaimnieko apmēram 1 000 000 bišu saimes. Vācijā kopš 70 gadu beigām bišu mirstība dēļ pesticīdu nepareizas lietošanas ir būtiski samazinājusies un pēdējos 20 gadus ir zem 100 gadījumiem gada laikā. Ņemot vērā Vācijas bišu saimes tas ir tikai 0,01 %. Atgādinām, ka dēļ bišu ērces jeb varras ik gadu bojā iet līdz pat 20 % no bišu saimēm!

Atbilstoši Eiropas standartiem Latvijā šobrīd ir tikai 45 profesionālas biškopības saimniecības, kam medus ražošana ir bizness, nevis hobijs. Kā liecina jaunākie pārraudzības dati, Latvijā tikai 45 uzņēmumi deklarējuši savā īpašumā 150 un vairāk bišu saimes.

Šīm 45 lielākajām saimniecībām kopā pieder 9791 bišu saime, kas ir 13,6% no visām valstī reģistrētajām. Pavisam Lauksaimniecības datu centrā šā gada 1. jūlijā bija reģistrētas 71 804 bišu saimes un 3490 bišu saimju īpašnieki.

Brauciens notika sadarbībā ar Valsts Lauku tīklu.