Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija vienojas ar Satiksmes ministriju veidot pilotprojektu lauku ceļu uzturēšanas uzlabošanai

Lai apzinātu lauksaimniecībā izmantojamo ceļu patieso stāvokli un izmaksas to uzlabošanai, satiksmes ministrs Aivis Ronis vienojās ar nozares pārstāvjiem par pilotprojektu – izveidotu karti ar sliktākajiem Latvijas lauku saimniecību ceļiem.

Pārrunas par lauksaimniekiem aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar transporta nozari, notika ceturtdien, 13. decembrī, Satiksmes ministrijas telpās. Tajās piedalījās Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, VAS „Latvijas Valsts Ceļi” un SIA „LDz Cargo” pārstāvji.

Karti, kuru kopīgi izstrādās lauksaimnieku organizācijas un „Latvijas Valsts Ceļi”, apkopos lielākās Latvijas saimniecības un fermas, uz kurām ir izteikta transporta plūsma – piemēram, piena un graudu pārvadājumi, kā arī kritiskā stāvoklī esošie ceļi. Uz šīs kartes pamata tiks veidota šo ceļu uzturēšanai nepieciešamā izmaksu tāme, kā arī, rodot tam kopīgu Satiksmes, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju finansējumu.

„Esam  ļoti gandarīti par konstruktīvo sarunu ar satiksmes ministru. Mūsu vienošanās izveidot Latvijas ceļu karti, atspoguļojot uzņēmējdarbības intensitāti, proti,  kurā būtu redzama ceļu nestspēja, ir ļoti nozīmīga. Šobrīd šāda karte nav, nav precīzi skaidrs, cik intensīva transporta plūsma ir attālākajos reģionos, tādēļ nav iespējams arī definēt prioritātes, kas pie ierobežotajiem resursiem vispirms būtu jārisina.”

Ceļu stāvoklis lauksaimniekiem ir viena no aktuālākājām problēmām, un lauksaimnieku organizācijas pārstāvji ir gatavi iesaistīties ar saviem resursiem, lai kopīgi ar valsti un pašvaldībām šo jautājumu risinātu. Šobrīd Zemnieku saeimas biedri jau ir izveidojuši sadarbību ar Rīgas pašvaldību, un nāk talkā Rīgai ziemas periodā. Tādēļ Zemnieku saeimas pārstāvji izteica gatavību iesaistīties ceļu uzturēšanā. Sarunas laikā panāktā  vienošanās par pilotprojekta jeb ceļu kartes realizēšanu, palīdzēs izvērtēt tālākās sadarbības iespējas. „Esam pārliecināti, ka ciešā sadarbībā ar valsti un pašvaldībām mēs radīsim veidu, kā risināt sasāpējušo lauku reģiona ceļu sakārtošanu,” pēc sarunas ar ministru sacījusi Ilze Meržvinska, Zemnieku Saeimas biroja vadītāja.

Organizāciju pārstāvji pauduši neapmierinātību ar lauksaimniecībā izmantojamo ceļu esošo stāvokli un to uzturēšanu, uzskatot, ka gada atskaitēs par ceļu kopšanu nav „caurspīdīguma principa”. Pārstāvji rosināja, ka esošie līdzekļi ceļu uzturēšanai ir jāizlieto maksimāli efektīvi un jārada iespēja fermu saimniekiem operatīvi ziņot par neizbraucamiem ceļiem. Bez tam tehnika ik gadu uzlabojas un mainās, kļūst smagāka, savukārt ceļu noslodze paliek iepriekšējā. No lauksaimnieku puses izskanēja aicinājums neveikt dārgas ceļu rekonstrukcijas, bet saglabāt esošos ceļus.

Stabila un pietiekama finansējuma trūkums daudzu gadu laikā ir novedis pie tā, ka patlaban vairāk nekā puse valsts autoceļu ir “sliktā” un “ļoti sliktā” stāvoklī. Asfaltēto segu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2.9 miljardus latu, bet grants segu – 1.7 miljardus latu. Autoceļu kopējā stāvokļa uzlabošanās iespējama, tikai būtiski un ilgtermiņā palielinot valsts budžeta finansējumu autoceļiem. Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi priekšlikumus par turpmāko valsts autoceļu finansēšanas modeli, kurš paredz valsts budžeta finansējuma palielināšanu pakāpeniski septiņu gadu periodā.  Šos priekšlikumus SM virzīs izskatīšanai valdībā nākamā gada sākumā –  2014. gada budžeta gatavošanas procesā.

Lauksaimnieku pārstāvji norādīja, ka šā gada ražas sezonā bija nodrošināta dzelzceļa vagonu pieejamība un uzsvēra, ka šo pieejamību veicinājusi saruna ar ministru šā gada 19. jūnijā, kā arī izteica vēlējumu par skaidru redzējumu vagonu pieejamībai arī turpmāk. ”LDz  Cargo” valdes priekšsēdētājs G.Mačs informēja par esošo vagonu parku, to izmantošanas iespējām, īpaši uzsverot, ka precīza plānošana no lauksaimnieku puses ļautu nodrošināt tiem nepieciešamo vagonu pieejamību. „LDz Cargo” vadītājs informēja, ka uzņēmums ir papildinājis savu hopera vagonu (pārvadā graudaugus, ķīmiskās beramkravas, granulas) parku, to palielinot par 200 vagoniem.