Rosina ierobežojumus biogāzei

Rakstu sagatavoja:

Sandra Diedziņa (Dienas Bizness)

Vides investīciju atbalsts, obligāta kūtsmēslu vai atkritumproduktu izmantošana ražošanā, kā arī efektīva visas saražotās enerģijas izmantošana – šādus kritērijus biogāzes projektiem rosina Zemnieku Saeima.

Lielākos lauksaimnieciskās produkcijas ražotājus uztrauc strauji augošais biogāzes staciju skaits, kā rezultātā tiek atņemta zeme pārtikas ražošanai un zemes, kā arī zemes nomas maksas ir strauji palielinājušās. Saskaņā ar Zemnieku saeimas sniegto informāciju Lauku atbalsta dienestā (LAD) trīs kārtās iesniegti 64 biogāzes projekti, no kā realizācijā ir 46 – no tiem 21 jau pabeigts, bet vēl 25 ir būvniecības procesā.

Zemes cenas kāpj

Lauksaimnieki zina teikt, ka vairākos novados pat tiek veidotas vairākas stacijas, kā rezultātā strauji audzis pieprasījums pēc zemēm un tiek lauzti jau noslēgtie zemes nomas līgumi.

LPKS Piena Ceļš vadītāja Ilze Aizsilniece: «Ražojot pārtiku, ir daudz lielāka pievienotā vērtība, nekā zemi izmantojot biogāzei. Turklāt mums ir aptuveni 13 % neizmantotu lauksaimniecības zemju. Mani satrauc tas, ka ar tām naudām, ko ir spējīgi samaksāt biogāzes ražotāji, neviens lauksaimnieks nevar konkurēt.» Viņa min gadījumu, kad zemes nomas maksa jau sasniegusi 200 Ls/ha un līgums tiek lauzts par labu biogāzes ražotājam. Taču ja vidējai saimniecībai tiek atņemti 60 – 80 ha, tad īpašniekam jau esot jālemj – vai turpināt piena lopkopības biznesu vai to pārtraukt. Arī Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa – Eizenberga min gadījumu, kad nelielai saimniecībai Salacgrīvas novadā radušās lielas problēmas, jo zemes saimnieks lauzis līgumu par labu biogāzes ražotājam.

Kuldīgas RLP pārstāvis Dzintars Erdmanis stāsta, ka zemes nomas maksa jau pieaugusi līdz 200 – 300 Ls un ja zemniekam zeme nav īpašumā, tad rodas problēmas ar tās nomu. Lauksaimnieki mudina aizdomāties, kas notiks pēc desmit gadiem, jo šobrīd šī joma ir ļoti nesakārtota. Vairāki ražotāji zina teikt, ka nereti uz esošās saimniecības bāzes ienāk investori, kas tālāk attīsta biogāzes projektus un līdzšinējais saimnieks paliek tikai kā izkārtne.

Grib kontrolēt

Lauksaimnieki ir vienisprātis, ka jāveido kontroles mehānisms, kā uzraudzīt biogāzes ražotājus. Zemnieku Saeimas informācija liecina, ka šādu kontroles sistēmu veido Ekonomikas ministrija kopā ar Zemkopības ministriju, lai varētu noteikt, cik patiesa ir biogāzes ražotāju sniegtā informācija. Proti, cik daudz ražošanā tiek izmantoti kūtsmēsli, kukurūza vai citas komponentes. Ja spēkā esošo kārtību ražotājs neievēro, tad būtu ieviešamas sankcijas, liedzot atbalsta saņemšanu.

Savus ierosinājumus nozares sakārtošanai Zemnieku Saeima plāno iesniegt Ekonomikas ministrijai un tos paredzēts pārrunāt, tiekoties ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu 27. septembrī.

DB jau ziņoja, ka Ekonomikas ministrija plāno uzlikt moratoriju zaļajai enerģijai un līdz 2016. gada 1. janvārim konkursus par tiesību iegūšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros neorganizēs. Ekonomikas ministrs iepriekš DB pauda, ka šāda situācija būtu tikai uz laiku, proti, līdz brīdim, kad ministrija izstrādās jaunu atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmu, ko tā ir gatava iesniegt valdībā jau šā gada rudenī.