Slimību sastopamība ziemas rapša sējumos 2013. gada veģetācijas periodā

Ziemas rapša ražas novākšana tuvojas noslēgumam. Ir pēdējais brīdis, ja tas vēl nav izdarīts, katra nokultā lauka vēsturē atzīmēt būtiskāko informāciju par sezonas laikā sastaptajām slimībām. Šī informācija noteikti noderēs risku izvērtēšanā, kad atkal šajā pašā laukā „atgriezīsies” rapsis un plānosiet augu aizsardzības pasākumu nepieciešamību.

Baltā puve ir saimnieciski nozīmīga rapša slimība. Tā attīstās rapša stublājā, aizsprosto ūdens un barības vielu plūsmu tajā, rezultātā tiek traucēta ražas veidošanās vai augs aiziet bojā. Šogad baltās puves pazīmes konstatētas vien nelielā daļā no novērotajiem laukiem ar nelielu izplatību (2-6%). Salīdzinājumam – pagājušajā gadā rapša pilngatavības laikā baltā puve bija sastopama apmēram 80% no novērotajiem laukiem, arī ar nelielu izplatību (4-8%). Baltās puves ierosinātājs saglabājas augsnē 7-10 gadus, tādēļ nozīmīgākais profilaktiskais ierobežošanas pasākums – augu maiņa. Inficēšanās sākumu ar balto puvi nevar ieraudzīt, bet zinot baltās puves ierosinātāja bioloģiju, var paredzēt un, izvērtējot visus riska faktorus, lai lemtu par fungicīdu lietošanas nepieciešamību ziedēšanas laikā.Viens no šādiem riska faktoriem ir baltās puves izplatība konkrētā laukā, kad tajā pēdējo reizi audzis rapsis. Tādēļ nepieciešams atzīmēt šo informāciju lauka vēsturē. baltās puves (arī sausās puves) pazīmju uzskaiti ir ļoti ērti veikt pa rugājiem, kad raža nokulta.

Krustziežu sausplankumainība (dažkārt sauc arī par tumšplankumainību, retāk – melnplankumainību)ir Latvijā plaši izplatīta rapša slimība, bet ne vienmēr postīga. Nozīmīgāki ražas zudumi var rasties, ja inficējas pāksteņi, slimības rezultātā tie ātrāk nokalst un sēklas no tiem izbirst. Pirmās sausplankumainības pazīmes uz ziemas rapša lapām parādījās jau pagājušā gada rudenī. Pavasarī jaunu lapu inficēšanās sākums ar šo slimību novērots ziemas rapša ziedēšanas sākumā. Kopumā sausplankumainība uz rapša lapām šosezon bija reti sastopama. Arī uz pāksteņiem slimības pazīmes līdz nogatavošanās sākumam bija maz izplatītas, vien tuvojoties rapša pilngatavības fāzei, sausplankumainība bija konstatējama vairumā lauku, bet ar nelielu izplatību un attīstības pakāpi. Slimības ierosinātājs saglabājas inficētajās ražas atliekās, augsnē, uz nezālēm un sēklās. Galvenie profilaktiskie ierobežošanas pasākumi –augu maiņa, ražas atlieku iestrāde augsnē, nezāļu ierobežošana. Labi palīdzēs sēklu kodināšana. Lemjot par fungicīda smidzinājumu, vispirms jāapdomā vai tiks iegūts tāds labums, kas pārsniedz smidzināšanas izdevumus.

Krustziežu sausā puve(saukta arī par stublāju vēzi vai fomozi) Latvijas rapša sējumosir sastopama un var būt postīga, it īpaši, ja sāk izplatīties rudenī un paspēj ieaugt stublājā. Rezultātā inficētais augs pāragri nogatavojas vai stublājs lūst. Slimības sastopamība atšķiras pa gadiem. Pagājušā gada rudenī novērotajos laukos sausās puves pazīmes uz ziemas rapša lapām netika konstatētas. Šajā veģetācijas periodā slimība ziemas rapša sējumos, tāpat kā pagājušajā gadā, konstatēta reti. Slimības ierosinātājs saglabājas galvenokārt ražas atliekās, un tās ir nozīmīgākais nākamās infekcijas perēklis. Profilaktiskie pasākumi slimības ierobežošanai – augu maiņa, ražas atlieku iestrāde augsnē, izturīgu šķirņu izvēle. Rudenī, jaunajai ražai iesētajos laukos, ir svarīgi veikt novērojumus, lai konstatētu sausās puves pazīmes uz lapām un savlaicīgi lemtu par ierobežošanas pasākumu nepieciešamību. Slimības izplatība rudenīuz lapām apmēram 10% un silti laika apstākļi liecina par nozīmīgas infekcijas risku.

Rapša sējumos Latvijas apstākļos mēdz būt sastopama arī rapša neīstā miltrasa, pelēkā puve un krustziežu sakņu augoņi, taču nozīmīga šo slimību izplatība šogad nav konstatēta.

Avots: VAAD