Smagākās cīņas par vienlīdzīgiem maksājumiem lauksaimniekiem vēl tikai priekšā

Zemnieku saeimas ikgadējā kongresā Latvijas un Eiropas lauksaimnieku organizāciju vadītāji vienprātīgi pauda viedokli, ka Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikai nepieciešama stratēģiska reforma – būtu jāpanāk vienlīdzība starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm, tās uzdevumam jābūt – veicināt ražošanu, nevis tikai zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un lauksaimniecības sektora konkurētspējas palielināšanos.

KLP būs karstā aktualitāte visu 2011. un arī 2012. gadu ne vien Latvijā, bet visā Eiropā. Jauno ES dalībvalstu lauksaimnieku vienlīdzība Eiropā ir Latvijas lauksaimniekiem būtiskākais jautājums Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformā. Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ir pārliecināts, ka lielākās diskusijas par reformu vēl tikai priekšā, jo lai arī Eiropas Parlaments vārdos atzīst, ka lauksaimniecības politikai jākļūst vienlīdzīgākai, šobrīd skaidra redzējuma vēl nav. Pretēji Latvijas finanšu ekspertu viedokļiem  Eiropas Parlaments aicina veidot speciālu lauku attīstības un kohēzijas politiku, kas veicinātu pamesto apgabalu atveseļošanos un tālāku attīstību, ko Zemnieku Saeimas biedri vērtē ļoti pozitīvi, bet nav gatavi atbalstīt izskanējušo priekšlikumu par atbalsta lieluma „griestu” noteikšanu, jo ir pārliecināti, ka tas tikai veicinās  mākslīgu saimniecību dalīšanu.

“Kad pirms diviem, trim gadiem teicām – mēs nevaram konkurēt ar tām ES valstīm, kas saņem četrreiz lielākus maksājumus, mūs nedzirdēja. Tagad šo lielvalstu zemnieki paši nespēj cīnīties ar trešo pasaules valstu lauksaimniekiem, kuriem ir labāki ražošanas nosacījumi, tomēr jāapzinās, ka valstis, kas līdz šim tiešmaksājumos saņēmušas 4-5 reizes vairāk kā Latvijas lauksaimnieki nepadosies bez cīņas par saviem ienākumiem. Latvijas zemnieki gaida tādu lauksaimniecības politiku, kas spētu nodrošināt to, ka lauksaimnieciskā ražošana turpinās visā ES teritorijā un zeme tiktu izmantota pārtikas ražošanai,” pauž Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Tam, ka vienlīdzība ir nozares vienotas attīstības stūrakmens, domājot gan par esošo lauksaimnieku attīstību, gan jauno lauksaimnieku piesaisti, piekrita arī kongresa viesi – Eiropas Jauno lauksaimnieku padomes (CEJA) prezidents Joriss Beke (Joris Baecke) un Eiropas Lauksaimnieku un kooperatīvu organizācijas COPA – COGECA ģenerālsekretārs Peka Pesonens (Pekka Pesonen) -, kuri savā skatījumā par KLP dalījās ar vietējiem lauksaimniekiem.

„Lai paaudžu nomaiņu padarītu par prioritāti, CEJA aicina izveidot īpašu „Jauno lauksaimnieku komplektu“. Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas pirmajā pīlārā CEJA aicina ieviest papildus maksājums pie tiešmaksājumiem jaunajiem lauksaimniekiem, savukārt otrajā pīlārā – mainīt līdzfinansējuma likmi, kas pašlaik ir 50:50 starp ES un pašām dalībvalstīm. Jaunajai likmei jābūt 80:20, kur lielākā daļa finansējuma nāk no ES fondiem. Atbalsta līdzekļiem jābūt pieejamiem visiem Eiropas Savienības  jaunajiem lauksaimniekiem, lai nodrošinātu vienādu nozares līmeni visās dalībvalstīs,“ stāsta Joriss Beke, Eiropas Jauno lauksaimnieku padomes (CEJA) prezidents.

„Pašreiz Eiropā tikai 6% lauksaimnieku ir jaunāki par 35 gadiem, bet 33% lauksaimnieku ir vecāki par 65 gadiem. Tas ir ekvivalenti 4,5 miljoniem, kas 2020. gadā – ES2020 stratēģijas gadā – dosies pensijā. Ir skaidrs – lai lauksaimnieki turpinātu saimniekot, paaudžu nomaiņai jābūt prioritātei, izstrādājot Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam tikai 3%  lauku attīstības fondu ir paredzēti jaunajiem lauksaimniekiem,“ skaidro J. Beke.

Paaudžu nomaiņa un jauno lauksaimnieku piesaiste aktuāla arī Latvijā un ir otrs būtiskākais jautājums aiz KLP. Vairākās aptaujās jaunieši atzinuši, ka tieši lauksaimniecību uzskata par perspektīvāko nozari Latvijā.

Zemnieku saeimas kongress notiek reizi gadā, tajā biedri apspriež aktuālās tendences nozarē Latvijā un pasaulē un pieņem lēmumus turpmākai darbībai. Zemnieku saeimas biedri, Kongresa pirmajā daļā biedri uzklausīja valdes atskaiti par paveikto 2010. gadā un vienojās par organizācijas darbības prioritātēm 2011. gadam. Priekšsēdētāja amatam Zemnieku Saeimas biedri vienbalsīgi atkārtoti ievēlēja Juri Lazdiņu. Valdē atkārtoti ievēlēti – Maira Dzelzkalēja, Uldis Krievārs, Toms Knope, Ilze Aizsilniece un Valdis Možvillo. Valdē ievēlēti jauni locekļi – Kaspars Sūniņš, (Kurzeme, gaļas lopkopība), Mareks Bērziņš (Vidzeme, augkopība un atjaunojamā enerģija) un Aivars Trons (Latgale, augkopība).

Zemnieku saeima (ZSA) ir stiprākā Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija. Šobrīd organizācijas biedri ir 886 aktīvākie un mērķtiecīgākie Latvijas zemnieki no visām lauksaimniecības nozarēm. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses, aktīvi iesaistoties likumdošanas veidošanas un pilnveidošanas procesos, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā un popularizēt lauksaimniecību kā vienu no Latvijas valsts prioritārajām nozarēm. Šobrīd ZSA ir 3. nozīmīgākā lobija organizācija Latvijā.

Kongresa dalībnieku prezentācijas var skatīt šeit:

KLP_CEJA_J.Baecke

KLP_ZSA_J.Lazdins

KLP_ZM_A.Lapins

KLP_Copa_Cogeca_P.Personen