Šogad Latvijā liela graudu un rapša raža

Lauksaimniecībai trūkst pirmapstrādes un glabāšanas jaudu. Tādēļ ZSA aicina ZM atbalstīt būvniecības projektus, kā arī lūgusi Rīgas domi ļaut mašīnām ar ražu šķērsot Rīgas tiltus bez laika ierobežojumiem.

Lielākā graudu un rapša audzētāju kooperatīva „Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža šī gada ražu raksturo kā nebijuši lielu: „Zemgalē un Kurzemē šobrīd kulšana iet pilnā sparā, Vidzemē un Latgalē tikai nupat sāk. Tomēr jau tagad skaidrs, šogad raža ir ekstremāli liela. Rapsim Zemgalē šogad ir augstākas ražas kā Vācijā, Dānijā, pat 6 tonnas no hektāra. Kviešiem ir pat 10 tonnas no hektāra, kas ir ļoti daudz. Citus gadus bija tonnas septiņas.” Tikai pavasara sausums, kas kavējis vasarāju attīstību, nav ļāvis izaugt rekordražai visā valstī.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš stāsta, ka tik lielai graudu ražai Latvijas lauksaimniecība nav īsti gatava – trūkst kalšu un glabāšanas jaudu. Tagad daudziem saimniekiem nekas cits neatliek, kā bērt graudus kaudzēs un glabāt zem klajas debess, jo citur tos pagaidām nav kur likt. Tādēļ biedrība „Zemnieku saeima” aicinājusi Zemkopības ministriju Lauku saimniecību modernizācijas pasākumā paredzēt priekšroku būvēm kā fundamentālām ilgtermiņa investīcijām. Līdz šim projektu izvērtēšanā it bieži būvniecības projekti sīvajā projektu konkurencē palikuši bez atbalsta. „Ir jāatbalsta būvniecības projekti, tiem jāparedz skaidra priekšroka,” tā Lazdiņš.

Juris Lazdiņš norāda: „Lauksaimniecībā kā jebkurā biznesā, ir savi riski. Zemniekiem tie ir laika apstākļi. Jāpaspēj nokult, pirms sākas lietavas. Tagad, situācijā, kad ražu jāsteidz novākt, un to trūkst kur glabāt, būtu jāsaīsina laiks, kas jātērē ražas transportēšanā uz ostu vai pārstrādes uzņēmumiem. Lai situāciju atvieglotu, šogad Rīgas domei lūdzām atļaut augustā vest labību pāri Rīgas tiltiem bez diennakts stundu ierobežojumiem. Ņemot vērā iespējamos sastrēgumus, atļauja diemžēl pagaidām netika dota. Tomēr ilgtermiņa risinājums šai situācijai ir un būs būvniecība gan saimniecībās, gan kooperatīvos, kam vērts veltīt arī valsts atbalsta pasākumus.”