Zemnieku saeima aicina taupīt līdzekļus, samazinot birokrātiju lauksaimniecībā

Pievienojoties vispārējām bažām par ekonomisko krīzi valstī, „Zemnieku saeima” aicina valdību un valsts institūcijas taupīt valsts resursus un veicināt ražošanu, atvieglojot birokrātiskos apgrūtinājumus lauku saimniecībām.

Biedrība apkopojusi datus par lauksaimniekiem pildāmajām prasībām. Lauku saimniecības pārrauga un kontrolē 14 dažādas institūcijas, kas visas kopā pieprasa milzu apjomus ar dažādiem dokumentiem. Biežākie kontrolieri saimniecībās ir institūcijas, kas tieši saistītas ar lauksaimniecisko darbību – Lauku atbalsta dienests, Pārtikas veterinārais dienests, Augu aizsardzības dienests, Lauksaimniecības datu centrs, Ciltsdarba valsts inspekcija. Taču lielākās galvassāpes sagādā un smagākos kompromisus prasa ar lauksaimniecības sektoru tieši nesaistītas institūcijas – Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, Autotransporta direkcija, Valsts vides dienests, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Valsts būvinspekcija. Savu artavu birokrātijas vairošanā dod arī pašvaldības.

„Katra kontroles iestāde uzskata, ka tās jautājumi ir vissvarīgākie. Tas ir kā skolā, katra skolotāja uzdod savus mājasdarbus, un liek atzīmes, neņemot galvā, kas uzdots pārējos priekšmetos. Katra institūcija, šķiet, pieņem, ka tās jaunos dokumentus Latvijas Vēstnesī ir izlasījis ikkatrs. Katra domā, ka bukletus, kas atstāti centrālajā birojā uz galda, ir lasījis ikviens vistālākajā Latvijas nostūrī. Daudzi ierēdņi joprojām dzīvo ilūzijā, ka internets ir visās lauku saimniecībās, un ka tieši viņu mājas lapa ir pirmais logs, kurā zemnieks ielūkojas katru rītu,” skaidro ZSA direktore Rita Sīle. „Protams, nezināšana nevienu neatbrīvo no atbildības, taču tam slogam jābūt samērojamam un attaisnojamam. Nereti saimniecībās vairākas institūcijas kontrolē vienas un tās pašas lietas. Samazināt birokrātisko slogu varētu arī, pieļaujot daudzo papīra formāta reģistru un žurnālu elektronizēšanu. Protams, mēs zinām, ka ierēdņi dara labu darbu, un vairums – centīgi. Katra no institūcijām arī mēģina samērot tās pieprasīto birokrātijas apjomu no lauksaimniekiem. Taču kopumā tā visa ir par daudz – zemniekiem atliek aizvien mazāk laika pamatdarbam ražošanā.”

„Šobrīd tiek ieviesti taupības pasākumi valsts sektorā. Šo brīdi ir vērts izmantot, lai pārvērtētu aktivitāšu lietderību lauksaimniecības sektorā. Kontroles institūciju ir pārāk daudz, turklāt tās uzņēmējiem nevis palīdz, norādot uz kļūdām, bet kavē darbu, tādējādi kavējot arī ekonomikas atgūšanos. Lai nodrošinātu kārtību sektorā, pietiktu tikai ar daļu no visa šī birokrātiskā sloga,” uzsver ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. „Turklāt, jo lielāks ražotājs, jo vairāk kontroļu. Un, nezin kādēļ šīs pārbaudes aktivizējas tieši tad, kad lauksaimniecībā ir aizņemtākā darba sezona – ražas novākšana. Tad viņi pie vārtiem rindā stāv.”