Juris Lazdiņš: Kāpēc lai mēs atļautu ar zemi niekoties tāpat vien?

01/04/2014

Biedrība „Zemnieku saeima” ir viena no spēcīgākajām lauksaimnieku organizācijām Latvijā, tās biedru skaits tuvojas tūkstotim un aptver visus valsts reģionus. Kopš dibināšanas 1999.gadā biedrība ar savu darbību sekmē Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi, kas nākotnē nodrošinās Latvijas lauku ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko stabilitāti.
Sarunā ar „Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāju JURI LAZDIŅU par biedrības līdz šim paveikto, nākotnes iecerēm un lauksaimniecības aktualitātēm.

.

Biedrībai “Zemnieku seima” šis ir jubilejas gads. Ir pagājuši 15 gadi kopš tās dibināšanas. Atskatoties vēsturē, kādēļ tika nolemts dibināt organizāciju?

Vēsture ir vēl senāka par 15 gadiem. “Zemnieku saeimas” vārds izskanēja jau 1994.gadā, kad “Lauku Avīze” izveidoja lapaspusi, kurā lauksaimnieki varēja izteikt savu viedokli un savas pārdomas par to, kas būtu jādara un kas traucē veiksmīgāk nodarboties ar lauksaimniecību. Tam sekoja ikgadējās “Zemnieku saeimas” sanākšanas četru gadu garumā, līdz 1999.gada pavasarī tika dibināta organizācija “Zemnieku saeima”. Dibinātāji bija tikai 134 saimniecības, šobrīd organizācijā ir 861 biedrs.

Tobrīd lauksaimniekiem savu interešu pārstāvēšanai nebija juridiskā statusa un līdz ar to valdībā nevarēja runāt. Zemnieki varēja paust viedokli kā fiziskas personas, bet ietekmēt attiecīgos lēmumus nebija iespējams. Tāpēc bija nepieciešams šis juridiskais statuss. Tajā brīdī jau notika diskusijas par iestāšanos Eiropas Savienībā un konsultācijas. Nodibinot “Zemnieku saeimu” kā juridisku organizāciju, mēs ļoti skaidri varējām definēt, ka pārstāvam Latvijas lauksaimniekus.

.

Nesen notikušajā “Zemnieku saeimas” 15.kongresā-konferencē “Lauksaimniecības zeme – Latvijas stratēģiskais resurss” premjere Laimdota Straujuma jūsu organizāciju uzslavēja un izteica pateicību par sadarbību laikā, kad bija zemkopības ministre. Esat starp tām organizācijām, kuras ņem aktīvu dalību tiesību aktu projektu izstrādē.

Mēs strādājam konstruktīvi un produktīvi, tāpēc lielāko daļu no lietām, ko iesākam darīt, arī pabeidzam. Mēs identificējam problēmu, pēc tam seko problēmas risinājums un mērķa sasniegšana. Mūsu darbības nav orientētas tikai uz to, ka medijos pasakām, identificējam problēmu un pēc tam neliekamies ne zinis. Ja mēs kaut ko sākam darīt, novedam to līdz rezultātam. Protams, ka ne vienmēr tas izdodas, bet vairumā gadījumu gan. Tāpēc mūsu sadarbības loks ar valdību ir ļoti plašs, strādājam ar Finanšu, Ekonomikas, Labklājības, Zemkopības un Satiksmes ministriju. Arī jautājumu loks, ko risinām, ir ļoti daudzveidīgs.

Lasīt visu interviju: ŠEIT!