Tirgus un tiešais atbalsts

Lauksaimniecības IKP pievienotā vērtība 2012. gada trijos ceturkšņos par 13% pārsniedza 2011. gada attiecīgā perioda rādītāju.

CSP operatīvie dati liecina, ka vērojams straujš investīciju nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pieaugums, 2012. gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar 2011. gada trim ceturkšņiem – lauksaimniecībā par 53%, mežsaimniecībā par 72%, zivsaimniecībā par 14%, savukārt pārtikas produktu ražošanā pat līdz 140%.

Pēc Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina provizoriskā novērtējuma salīdzināmās cenās, lauksaimniecības produkcijas apjoms šī gada 9 mēnešos pret iepriekšējā gada 9 mēnešiem ir nozīmīgi palielinājies  par 12%. Produkcijas apjomu pieaugumu galvenokārt ietekmēja kopražas palielinājums augkopības produktiem, kā arī produktu cenu palielinājums Pasaules tirgus cenu ietekmē.

2012. gads īpaši labvēlīgs bijis graudaugu sējumiem – pēc prognožu datiem kopraža pieaugusi par 33% (tai skaitā kviešiem – 40%), platība par 8% un ražība par 22%. Graudu iepirkuma cena pārstrādes uzņēmumos Latvijā 2012. gadā pēc straujā kāpuma 2011. gada sākumā saglabājusies stabila, taču ar pieauguma tendenci. Salīdzinot ar 2011. gada oktobri, 2012. gada oktobrī Latvijas iepirkuma cena kviešiem ir pieaugusi par 7%, miežiem par 22%, savukārt rudziem samazinājusies par 2%.

Saskaņā ar lauksaimniecības produkcijas novērtējumu 2012. gada 9 mēnešos, piena ražošanā turpinās neliels apjomu kāpums – aptuveni par 2%. Piena iepirkuma cena Latvijā kopš 2012. gada otrā ceturkšņa bijusi zem 2011. gada līmeņa un septembrī un oktobrī pat kritusi zem 2010. gada līmeņa. Tas skaidrojams ar piena ražošanas apjomu palielināšanos valstī, gaidot kvotu atcelšanu 2015. gadā.

Saskaņā ar lauksaimniecības produkcijas novērtējumu 2012. gada 9 mēnešos, cūkkopības nozarē prognozējams samazinājums par aptuveni 9%. Kaut gan ir pieaudzis cūkgaļas realizācijas apjoms vietējā tirgū, tas nav spējis kompensēt dzīvu cūku eksporta samazinājumu. Cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā visu 2012. gadu pārsniegusi 2011. gada cenu līmeni, oktobrī par 11%.

Saskaņā ar lauksaimniecības produkcijas novērtējumu 2012. gada 9 mēnešos, liellopu gaļas ražošanā konstatēts apjomu pieaugums – par aptuveni 8%. 2012. gadā liellopu gaļas iepirkuma cena ievērojami pārsniedz 2011. gada cenu līmeni – oktobrī par 12%.

Saskaņā ar lauksaimniecības produkcijas novērtējumu 2012. gada 9 mēnešos, putnu gaļas ražošanā konstatēts apjomu pieaugums – par aptuveni 15%.

Eksports: Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance, miljoni latu

Avots: ZM pēc CSP datiem

2012. gada trīs ceturkšņos, salīdzinājumā ar attiecīgo 2011. gada periodu, ir pieaudzis pārtikas un lauksaimniecības produktu importa (par 10%) un eksporta (par 20 %) vērtības apjoms. Lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta straujāks pieaugums ir pozitīvi ietekmējis Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ārējās tirdzniecības bilanci, kas, vēl joprojām saglabājoties negatīvai, tomēr ir samazinājusies par Ls 55,8 miljoniem latu.

Nozīmīgākās eksporta vērtības, pa valstīm 2012. gada 9 mēnešos:

– Krievija – 25,4 % no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības;
– Lietuva – 19,6 % no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības;
– Igaunija – 15,4 %.

Nozīmīgākā pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtība 2012. gada 9 mēnešos:

– bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni – 210,9 miljoni latu jeb 25,2% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības;
– piens, piena produkti, olas, medus – 105,8 miljoni latu jeb 12,7% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības;
– graudaugi – 91,1  milj LVL jeb 10,9% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības.

Tiešie maksājumi 2013. gadā

Arī 2013. gadā Latvijas lauksaimnieki varēs saņemt pārejas nacionālo atbalstu pie tiešajiem maksājumiem tajos sektoros, kuros 2012. gadā tika maksāti papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM).

Skolas augļa programma

Ņemot vērā pieaugošo „Skolas augļa” programmas popularitāti skolēnu, vecāku un izglītības iestāžu vidū, pēc ZM lūguma EK 2011./2012. un 2012./2013. mācību gadiem piešķīra papildus ES līdzfinansējumu programmas ieviešanai Latvijas skolās. Šis papildus līdzfinansējums ļāva palielināt programmas mērķauditoriju un, sākot ar 2011./2012. mācību gadu, bezmaksas augļus un dārzeņus saņēma ne tikai 1.-6. klašu skolēni, bet jau visi skolēni no 1.-9. klasei. Tādejādi 2010./2011. mācību gadā bezmaksas augļus un dārzeņus saņēma 73 tūkst. skolēnu, bet 2011./2012.mācību gadā jau 137 tūkst. skolēnu.

Par popularitāti liecina arī „Skolas augļa” programmā iesaistīto vispārizglītojošo skolu skaits – 2011./2012. mācību gadā programmā iesaistīto skolu skaits pieauga līdz 710 (87%).

Skolas piena programma

2012. gadā ZM turpināja piešķirt valsts līdzfinansējumu Skolas piena programmai, no janvāra līdz augustam nodrošinot iespēju pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un 1.-4. klases izglītojamiem ik dienu saņemt bezmaksas glāzi piena, bet, sākot ar 2012. gada augustu, piešķirot papildus līdzekļus valsts līdzfinansējumam, bezmaksas glāzi piena ik dienu ir iespēja saņemt arī 5.-9. klases izglītojamiem. Kopējais valsts līdzfinansējuma apmērs 2012. gadam ir 1,03 miljonus latu.

2011./2012. mācību gadā Skolas piena programmā iesaistījās apmēram 50 000 izglītojamo 572 izglītības iestādēs, bet kopējais piegādātais piena daudzums sasniedza 1958 tonnas.

Atbalsts lauku attīstībai

2012. gadā izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi lauksaimniecības nozarēs, mazinātu finansiālo slogu un lai valsts atbalstu saņemtu ekonomiski aktīvais lauksaimnieks:

– izstrādāta un MK apstiprināta atbalsta programma lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei 10 miljonu latu apmērā, ar kuru iespējams nodrošināt ilgtermiņa aizdevumu piešķiršanu ar pazeminātu aizdevuma procentu gada likmi. Kredītu lauksaimniekiem izsniedz ar nosacījumu, ka zeme tiek pirkta un izmantota tikai lauksaimnieciskajai ražošanai;

– no 2013. gada uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis būs jāmaksā arī par zemnieku saimniecības īpašumā vai turējumā esošajām vieglajām automašīnām, tomēr komersanti un zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, tiks atbrīvotas no vieglo transportlīdzekļa nodokļa maksāšanas, ja tās sasniegs noteiktu ieņēmumu slieksni;

– lauksaimniekiem, kas ir Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, no aplikšanas ar ienākuma nodokli atbrīvos 2013. gadā saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Veicināta lauksamniecības un lauku uzņēmējdarbības attīstība, īpašu uzmanību vēršot uz attālākiem reģioniem un mazām saimniecībām. Pastiprināti tiek veicināta Latgales reģiona attīstība, atbalstot ne tikai Latgales lauksaimniekus, bet arī veicinot nelauksaimnieciskās aktivitātes un to dažādošanu.

Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam LAP pasākumos LAD tika izsludinātas projektu pieņemšanas kārtas:

– lai veicinātu nelauksaimniecisko nodarbinātību un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību lauku teritorijā, ir bijusi projektu pieņemšana LAP pasākumā „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” kurā bija liela interese – tika iesniegti gandrīz 1500 projektu iesniegumu;
– papildus attīstot Latvijas attālākos pierobežas reģionus, sniegts atbalsts izsludinot projektu pieņemšanas kārtas – LAP pasākumos īpaši Latgales reģionā:
• lauku saimniecību modernizācija (2 kārtas ar kopējo publisko finansējumu – 4,59 miljoni latu);
• atbalsts jauniem lauksaimniekiem (ar kopējo publisko finansējumu – 4,59 miljoni latu);
• lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana (2 kārtas);
• Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai (2 kārtas).

Veicot grozījumu LAP pasākumā „Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana”, paredzēta iespēja  izmaksās, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, iekļaut atbalsta saņēmēja paša veikto darbu.

Veikta virkne grozījumu MK noteikumu projektos, kas nosaka LAP 20007.-2013. gadam pasākumu atbalsta saņemšanas nosacījumus, atvieglojot un uzlabojot atbalsta saņemšanu.

Strauji tuvojoties LAP programmēšanas perioda noslēgumam, arī pašvaldību atbalsta pasākumā (LAP „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”) izsludināta pēdējā projektu pieņemšanas kārta, un atlikušais finansējums (aptuveni 3 miljoni latu) novirzīts LEADER aktivitāšu īstenošanai, veicinot lauku ekonomikas dažādošanu un dzīves kvalitāti vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā.

Lai sekmētu uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu lauku reģionos un atbalstītu lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko mazo uzņēmumu radīšanu un attīstību, kā arī lai nodrošinātu novadu lauku attīstības speciālistu sniegto pakalpojumu augstāku kvalitāti un pieejamību, veiktas izmaiņas lauku konsultatīvās un informācijas apmaiņas sistēmā. Saskaņā ar lēmumu lielākajos Latgales novados ar 2012. gada 1. augustu tika palielināts lauku attīstības konsultantu skaits, savukārt atsevišķos Rīgas tuvumā esošajos novados šādu speciālistu skaits tika samazināts. Arī turpmāk visā Latvijas teritorijā darbu turpina 125 lauku attīstības konsultanti. Turklāt LLKC reģionālajās nodaļās tiek nodrošināta 26 uzņēmējdarbības konsultantu sniegto pakalpojumu pieejamība.

Zivsaimniecība

Kā būtiskākais jāmin zivsaimniecības nozares izaugsmes rādītāji. Lai arī kopējie eksporta dati par 9 mēnešiem liecina, ka eksporta apjoms ir saglabājies 2011. gada attiecīgā perioda līmenī (90,2 tūkst. tonnu), tomēr jānorāda, ka ir būtiski mainījusies eksporta struktūra. Dažādu no Latvijas neatkarīgu apstākļu ietekmē Latvijas kuģi ir pārtraukuši zvejot okeāna piekrastes valstu ūdeņos ES noslēgto zivsaimniecības līgumu ietvaros, kas par 11% samazināja zivju produkcijas (galvenokārt saldētu zivju) eksportu. Savukārt pozitīvi ir tas, ka šo kritumu kompensē zivju konservu eksports, kas, salīdzinot ar 2011. gada 9 mēnešiem, 2012. gada pirmajos 9 mēnešos pieauga par 19%. Jāatzīmē, ka tieši pēdējais skaitlis rāda zivsaimniecības devumu nodarbinātības veicināšanā, reģionu ekonomiskās aktivitātes uzlabošanā  u.tml. rādītājos. Tāpat jāatzīmē, ka par 27% pieauga arī cena zivju produkcijai (tai skaitā zivju konserviem).

Zivsaimniecības nozares ārējas tirdzniecības bilance pastāvīgi ir pozitīva un salīdzinājumā ar 2011. gada attiecīgo periodu 2012. gadā palielinājās par 21%.

Papildus pie nozares vispārīgajiem rādītājiem kā pozitīvu faktoru jāmin zvejas flotes sabalansēšanas pasākumu ietekme, kā rezultātā ir paaugstinājusies vidējā nozveja uz vienu flotes vienību no 632 t uz 692 t, tādējādi palielinot arī ieņēmumus zvejniecībā strādājošajiem.

Kopš EZF īstenošanas uzsākšanas uz šā gada 1. decembri no kopējā pieejamā publiskā finansējuma 117,1 milj. latu projektiem apstiprināti ir 93 milj. latu (79 %) un izmaksāti ir 68,8 milj. latu (59%), lai sekmētu zivsaimniecības nozares attīstību.

22. oktobrī ES LZMP sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2013. gadā, kas ir pilnīgā saskaņā ar Latvijas pozīciju šajā jautājumā. Uz nākamo gadu, salīdzinot ar 2012. gadā pieejamajiem apjomiem, paredzēts kvotu pieaugums brētliņu zvejā +11% un reņģu zvejā Baltijas jūrā +15%, kā arī saglabājas nemainīgas reņģu zvejas iespējas Rīgas jūras līcī. Samazinājums paredzēts lašu zvejā – 11% un mencu zvejā attiecīgi Austrumu daļā – 9%, Rietumu daļā – 5,9%. Tomēr samazinājumi būtiski neietekmēs Latvijas zvejniekus, jo tie nav aktīvi lašu zvejā, savukārt mencu samazinājumu varētu kompensēt no 2012. gada pārceltā Latvijas neizmantotā šīs sugas kvotas daļa.

ES panāktas politiskas vienošanās par KZP reformu un EJZF pasākumiem, kam būs būtiska ietekme Latvijas zivsaimniecības nozares attīstību laika posmā no 2014. – 2020. gadam.

Mežsaimniecība

Ar ZM ierosinātajiem grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā  radīta iespējas meža īpašnieku kooperatīvu izveidei, kas ļaus produktīvāk apsaimniekot privātos mežus, dos ienākumus meža īpašniekam  un samazinās meža īpašnieku interesi tos pārdot ārzemju investoriem.

Lielu ieguldījumu ilgtspējīgā, kā arī tautsaimniecības, sabiedrības un vides aizsardzības prasībām atbilstošā meža apsaimniekošanā devusi AS „Latvijas valsts meži”, 2012. gadā iepērkot vairāk kā  1300 ha meža zemes no privātīpašniekiem.

Produktīva ZM sadarbība ar meža nozares interešu grupām, nozares zinātniekiem un ekspertiem meža nozares  attīstības plāna izstrādē.

Meža nozares produkcijas eksports 2012. gadā  pārsniegs  1,2 miljardus latu un būs augstākais rādītājs Latvijas pastāvēšanas vēsturē.

Dagnija Muceniece