Valdība atbalsta lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumus

Otrdien, 21. janvārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas un kopīgi ar lauksaimnieku organizācijām sagatavotos grozījumus likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Izmaiņas likumā ir ar mērķi veicināt lauksaimniecības zemes saglabāšanu lauksaimnieciskajai ražošanai, paredzot iespēju to iegādāties ikvienai personai, kura vēlas nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu, izvirzot visiem vienādus nosacījumus.

 Atgādinām, ka šis likumprojekts vēl nav gala versija, par attiecīgo redakciju ir gaidāmas diskusijas gan Zemkopības ministrijā, gan arī Saeimā!

 Likumprojektā ietvertais regulējums vienlaikus ir vērsts uz to, lai sekmētu gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimnieciskajā ražošanā, tādējādi veicinot ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību dibināšanu, kā arī sekmētu darbaspēka atjaunošanos lauksaimniecības nozarē, tostarp veicinātu atgriezties Latvijas laukos no Latvijas izceļojušos darbaspējīgos iedzīvotājus. Izvirzītais likumprojekta mērķis ir saskaņā ar vienu no ES Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem – celt lauksaimniecības ražīgumu un panākt lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību.

 Lai sabiedrībai nodrošinātu iespēju izaudzēt lauksaimniecisko produkciju savām un savu ģimenes locekļu vajadzībām, zemes iegādes ierobežojumi netiks attiecināti uz lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniegs 5 ha, respektīvi, ikviena persona varēs iegādāties bez ierobežojumiem savu vajadzību nodrošināšanai lauksaimniecības zemi līdz 5 ha platībā. Likumprojekts vienlaikus paredz izņēmumu, nosakot, ka darījuma subjektam izvirzītās prasības neattieksies uz Latvijas Zemes fonda pārvaldītāju un zemes kopīpašniekiem.

 Likumprojekts paredz, ka lauksaimniecības zemi apmērā virs 5 ha varēs iegūt fiziskas personas, juridiskas personas un jaunie lauksaimnieki, kas atbildīs noteiktiem kritērijiem.  Darījuma objekts būs zeme, t.sk. domājamā daļa, kura sastāvā esošās lauksaimniecības zemes platība aizņem lielāko tā daļu, salīdzinot ar citām zemes lietošanas kategorijām, kas darījuma objektam ir reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

 Zemes ieguvējam būs jāiesniedz pašvaldībā iesniegums un rakstisks apliecinājums zemes izmantošanas uzsākšanai lauksaimnieciskajā ražošanā ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc tās iegādes, paredzot administratīvā soda sankcijas personām, kuras noteiktajā termiņā neuzsāks šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

 Likumprojekts paredz noteikt to personu loku, kurām secīgi ir pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi (kopīpašniekiem, nomniekiem un lietotājiem pierobežniekiem un nacionālā līmeņa zemes fonda pārvaldītājam), pirmpirkuma tiesības neattiecinot uz maksātnespējas procesā iegūstamu zemi.

 Lai nepieļautu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, likumprojekta tiesiskajā regulējumā paredzēti izņēmuma gadījumi attiecībā uz mantojuma ceļā iegūstamu zemi, darījumiem ar zemi starp laulātajiem un pirmās vai otrās šķiras radiniekiem u.c.

 Vienlaikus biedrība „Zemnieku saeima” uzmanību uz to, ka ar šī gada 1.janvāri ir stājušies spēkā grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas laikposmā no šī gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.jūnijam paredz atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas tos zemes īpašniekus, kuri lauksaimniecības zemi izvēlēsies pārdot ražojošam lauksaimniekam.