Valdība "uzmet" lauksaimniekus

Pēc mēdijos izskanējušās informācijas sestdien valdību veidojošās partijas esot konceptuāli vienojušās, kā papildināt valsts budžetu uz nodokļu ieņēmumu rēķina!

Valdība apzināti palīdz graut, lauksaimnieku konkurētspēju vienojoties par ES subsīdiju aplikšanu ar nodokļiem.  Nekur ES šāda prakse netiek pielietota, pie tam, jau šobrīd Latvijas lauksaimnieku konkurētspēja kopīgajā ES tirgū ir apgrūtināta, jo saņemam vienus no zemākajiem maksājumiem. Latvijas lauksaimniekiem ir jākonkurē ES kopīgajā tirgū, vismaz Baltijas reģionā. Kā to var izdarīt, ja piemēram, Igaunijā jau vairākus gadus ar nodokļiem neapliekas reinvestētā peļņa, savukārt Lietuvā peļņas nodoklis lauksaimniecībā ir 0 un nevienā no kaimiņvalstīm netiek plānots ar nodokļiem aplikt ES maksājumus!

Līdz šim valdība vismaz centās ar saviem sociālajiem partneriem apspriest jaunās idejas, bet šoreiz bez jebkādas diskusijas ar nozares pārstāvjiem un sapratnes, kā tas ietekmēs sektora konkurētspēju pēkšņi notiek vienošanās. Jau tā ticība valstij un valdībai ir kritiski zema, arī finanšu situācija daudzos uzņēmumos ir ļoti saspringta un šādi sasteigti lēmumi tikai tuvina valsti un uzņēmējus bankrotam.

ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda: „Koalīcijas padome par šādām nodokļu izmaiņām ir vienojusies bez jebkādām diskusijām ar sabiedriskajiem partneriem, un mēs šādas izmaiņas attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām kategoriski neatbalstīsim. Mēs vēl joprojām uzskatam, ka valstij ir jāpalielina nodokļu maksātāju skaits, nevis vairākas reizes ar nodokļiem jāapliek viena un tā pati nauda. Izskatās, ka valdība ir izdomājusi veiklu gājienu, kā fiktīvi nodrošināt ES maksājumu līdzfinansējuma daļu!”

ZSA priekšsēdētājs J. Lazdiņš prognozē, ka šāds valdības lēmums nozīmētu to, ka palielināsies bankrotējošo lauksaimniecības uzņēmumu skaits, jo jau šobrīd ir ļoti saspringta finanšu situācija daudzos uzņēmumos, jo naudas aprite sektorā ir ļoti lēna. Pilnu samaksu par šā gada ražu var sagaidīt tikai nākamā gada pavasarī. Nav saprotams, ko tad valsts ar šādu lēmumu grib panākt? Pēdējos 7 gadus, kad parādījās iespējas saņemt ES atbalstu uzņēmumi ir sakārtojušies, ir izgājuši no „pelēkas” zonas, jo lai saņemtu atbalstu bieži vien bija jāizpilda noteikti ekonomiskie rādītāji. Vēl vairāk palielināt esošo nodokļu slogu pie šā brīža resursu cenām un samaksas par produkciju nav iespējams. Vai tiešām valsts vēlas lai mēs atgriežamie „pelēkajā” ekonomikā?”