Valstiskās un nevalstiskās organizācijas diskutē par ūdensteču aizsargjoslām

Pagājušajā piektdienā, 10. maijā mēs aicinājām vides un lauksaimniecības organizāciju ekspertus, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Zemkopības ministrijas (ZM) un Valsts Vides dienesta (VVD) pārstāvjus piedalīties izbraukuma seminārā – diskusijā, lai turpinātu darbu un viedokļu saskaņošanu par ūdensteču aizsargjoslām.

Apmeklējām z/s „Vilciņi” un z/s „Mežacīruļi”, kur saimnieki demonstrēja savu pieredzi un reāli ieviestos pasākumus noteču mazināšanai. z/s „Vilciņi” ieviesta, (uz plašu informācijas materiālu bāzēta un pārskatāma), precīzās lauksaimniecības sistēma, kas ļauj gudri plānot un veikt lauku mēslošanu. Rezultātā ieguvums ir ne tikai videi, bet arī ekonomiskajā ziņā, jo netiek lieki tērēti resursi. Savukārt z/s „Mežacīruļi” demonstrēja pieredzi buferjoslu ierīkošanā un apsaimniekošanā, kā arī informēja par plānoto mitrzemes ierīkošanas pasākumu.

„Latvijas Dabas fonda” pārstāve Lelde Enģele atzinīgi vērtē šādus izbraucienus, jo gan valstiskās, gan nevalstiskās organizācijas vienuviet var diskutēt un rast risinājumu ūdensteču aizsargjoslu jautājumā. Pārstāve arī uzsvēra, ka gan dabīgām, gan daļēji dabīgām upēm vajag saglabāt dabisko reljefu un veģetāciju. Tomēr gala aizsargjoslu platumam ir jābūt zinātniski izpētītam un pamatotam, lai ir kompromiss starp iesaistītajām pusēm.

Līdzīgi uzskata arī Ruta Rimša,VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vec.referente un atzīst: “Mums palika labs kopiespaids, jo novērtējām to, ka abās saimniecībās saimnieko gudri un mūsdienīgi, un izmanto gan zinātnes, gan jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, kas tiešām ļauj  samazināt lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi, vienlaikus ietaupot resursus un samazinot izmaksas. Vienlaikus gribētos atzīmēt, ka Zemgale ir īpašs Latvijas reģions un būtu noderīgi zināt kopainu/piekopto lauksaimnieciskās ražošanas praksi arī citur Latvijā. Dotajā brīdi jautājums par to, kādi būtu labākie risinājumi aizsargjoslu/buferjoslu sakarā, vēl ir diskutējams visu ieinteresēto pušu starpā, jo pirms vienosimies par kopīgu lēmumu, ir jāiepazīstas ar LLU profesora V.Jansona pētījuma rezultātiem par citu valstu pieredzi/praksi šajos jautājumos”.

Šādas diskusijas reālās saimniecībās ļauj daudz precīzāk izprast vienai pusei otras puses viedokli un pakāpeniski tuvināties kopējam lēmumam. Tādēļ esam priecīgi gan par ministriju un citu organizāciju pārstāvju, gan mūsu zemnieku iespēju atrast laiku un veltīt dienu šādam kopīgam pasākumam. Plānojam arī nākamo mēnešu laikā organizēt līdzīgus pasākumus, īpaši, lai diskutētu par agrovides jautājumiem.

Ja jūsu saimniecībā ir īstenota kāda interesanta aktivitāte, un esat gatavi dalīties ar savām zināšanām, pieredzi, lūdzam informēt ZSA biroju.

Mūsu mērķis ir pamazām sakārtot likumdošanu, lai prasības būtu skaidras un izpildāmas lauksaimniekiem un vienlaicīgi to ieviešana redzama sabiedrībai un kontrolētājiem, kā arī lai tiktu dots reāls, nevis virtuāls devums vides aizsardzībai.

Atgādinām, ka šobrīd spēkā ir Aizsargjoslu likuma prasība par 10 m aizsargjoslu pie ūdenstecēm (no klasifikatora), kurā lauksaimnieks nedrīkst mēslot, lietot augu aizsardzības līdzekļus, bet vienlaicīgi drīkst apstrādāt augsni, iekārtot sējumus. Ne vienmēr lauksaimniekiem šī prasība ir skaidra un ir gadījumi, kad tā arī netiek godprātīgi ievērota. Praksē tā arī ir ļoti grūti kontrolējama un daudzos gadījumos nesasniedz gaidītos vides aizsardzības mērķus. Rezultātā, veidojas konflikta situācijas starp zemniekiem un uzraudzības iestādēm.