Konferences atskats: "Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai!"

No 26. līdz 28.augustam Zemnieku saeimas pārstāvji piedalījās konferencē Somijā „Zaļāka lauksaimniecība Zilākai Baltijas jūrai”. Konference norisinājās jau piekto reizi, kā liela mēroga informācijas un ideju apmaiņas, zināšanu gūšanas un pieredzes nodošanas pasākums. Tas pulcē lauksaimniekus, pētniekus, konsultantus, vides aizstāvjus un likumdevējus no visām Baltijas jūras valstīm.

Trīs Somijā pavadītajās dienās iepazināmies ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas, saudzējot vidi, dod ekonomisko ieguvumu arī zemniekam. Pārdomas un diskusijas radīja dažādu valstu lektoru – pētnieku un praktiķu skatījumu uz lauksaimniecības un vides mijiedarbību, procesiem šobrīd un nākotnes perspektīvām. Viena diena tika veltīta saimniecību apmeklējumiem, kad praksē varējām redzēt atsevišķas, videi draudzīgas saimniekošanas metodes Somijas zemnieku izpildījumā. Saimniecībā „Paljok farm” audzē graudus. Šeit apskatījām īpaši izveidotu vairāku pakāpju grāvju sistēmu. Paplašinot un veidojot lēzenākas grāvja malas, zemnieka lauki palu laikā tiek pasargāti no applūšanas, vienlaicīgi mazinot augsnes eroziju un barības vielu noteces. Saimniecībā arī uzzinājām par buferjoslu praksi gar ūdenstecēm, kuras Somijā ir 0,6 m platas. Otrā saimniecība – „Bosgard farm” ir bioloģiskā saimniecība, kur audzē gaļas liellopus. Vasarā gaļas lopi ganās palieņu pļavā, bet rudenī tie piebarojas uz ielabotajām pastāvīgajām pļavām, bet ziemas barība tiek iegūta no sētajiem zālājiem un saviem graudu laukiem. Te ekonomiskās efektivitātes nodrošināšanai, saimnieki līdzās gaļas realizācijai meklē iespējas papildus ienākumiem: ir izveidota neliela bioloģisko produktu kafejnīca – veikaliņš, kur pārdod gan savus, gan citu uzņēmumu ražojumus. Ģimenei piederošajās senatnīgajās ēkās iekārtotas semināru telpas. Semināru dalībniekiem pusdienām un kafijas pauzēm šeit tiek piedāvāti īpašie saimniecībā ražotie gaļas izstrādājumi. Saimniecība ierīkojusi arī dabas takas, kur saistošā veidā parāda jebkuru aktivitāti, ko saimniecība veic videi draudzīgas saimniekošanas vai vides aizsardzības jomā. Pat žagaru kaudzei tiek pielikts uzraksts, ka šis kurināmais nodrošinās saimniecības ēku apsildīšanu ziemas laikā. Tas ir labs un vienkāršs piemērs, kā mēs savus videi noderīgos darbus varam iesākumā novērtēt paši un pēc tam pastāstīt arī citiem.

Pati konference šogad bija sadalīta 3 tematiskajās daļās. Ar saviem iespaidiem par dzirdēto un redzēto aicinājām dalīties brauciena dalībniekus:

1. Kā kūtsmēslus izmantot pēc iespējas efektīvāk, nezaudējot tajos esošās augu barības vielas.

Lektori, kuri pārsvarā bija ārvalstu pētnieki, uz kūtsmēsliem raugās kā uz būtisku augu barības vielu avotu. Tādēļ šobrīd Eiropā plaši un reizē ļoti dziļi specifiski tiek pētītas un attīstītas tehnoloģijas visā mēslu veidošanās un apsaimniekošanās procesā: sākot no lopu ēdināšanas līdz mēslu pārstrādei separatoros, biogāzes stacijās un gala produkta izvešanai uz lauka.

Par biogāzes stacijām runājot, LLU mācību un pētījumu saimniecības „Vecauce” direktore Iveta Grudovska atzina: „Izvēršoties biogāzes ražošanai Latvijā, jau sākotnēji bija skaidrs, ka ilgtspējīgas būs tikai tās ražotnes, kuras ies roku rokā ar vides tehnoloģijām un ļoti pārdomātu, efektīvu visu saražoto produktu – siltuma un elektroenerģijas izmantošanu. Šīs atziņas apstiprinājās arī konferences laikā – biogāzes ražošana ir atbalstāma tikai tad, ja tā ietver sevī maksimāli daudz vides aspektus, proti, notiek mēslu pārstrāde, pārtikas un barības atlieku izmantošana, kā arī siltuma racionāla izlietošana. Biogāzes ražošana nav akceptējam kā subsidēta biznesa nozare, kur ienākumus gūst, pārstrādājot graudus vai kukurūzu.”

Kūtsmēslu pārstrāde īpaši būtiska ir Dānijā un Holandē, kur ir ļoti augsts lopu blīvums un nepieciešams barības vielas aizvest uz laukiem, kur tās tiešām vajadzīgas. Bieži šie lauki novietoti tālu, tādēļ kā iespēju mazināt transporta izmaksas, vienlaicīgi radot iespēju precīzākai mēslošanai, šķidrmēslu un digestāta pārstrādei, iesaka izmantot separāciju.

2. Barības vielu aprites cikli, to noslēgšanas nepieciešamība un iespējas saimniecības, reģiona vai starptautiskā skatījumā.

„Konferencē izskanēja daudz satraucošu tēmu – pieaugot iedzīvotāju skaitam pasaulē, pieaug arī produktu patēriņš, tātad vairāk jāražo. Teritoriju, kur varētu intensificēt lauksaimniecības produktu ražošanu, izrādās nav nemaz tik daudz. Kā vislielākais potenciāls tika minēta Krievija un Austrumu valstis. Tādēļ vēl lielāka vērība jāvelta organiskā mēslojuma lietderīgai izmantošanai, samazinot minerālmēslu, tostarp fosforu saturošu mēslojumu izkliedi. Kā piemērotākās, reizē salīdzinoši vienkāršas, bet vienlaikus efektīvas vides tehnoloģijas tika minētas tiešā šķidrmēslu iestrāde (izmantojot trubiņu izkliedes sistēmas), krātuvju nosegšana (gan ar jumtu, gan peldošo slāni), gan biogāzes tehnoloģijas. Jo precīzāka iestrāde, jo mazāk slāpekļa izgaro vai tiek izskalots Baltijas jūrā. Tieši tas ir arī “Vecauces” kā projekta Baltic Compact partnera uzdevums – prast izvēlēties labākās iekārtas un pamatot to izvēli pierādot konkrētos vides ieguvumus” atzina SIA „LLU mps Vecauce” direktore Iveta Grudovska.

Konferencē vairākkārt tika pārrunāta fosfora, kā resursa pieejamība pasaulē. Šī tēma mums visiem lika padomāt ārpus savas saimniecības un valsts robežām. Fosfors ir izsīkstošs resurss, kas tiek iegūts raktuvēs Āfrikā, Ķīnā, Krievijā, u.c. Ir vietas pasaulē, kur fosfors ir akumulējies augsnēs salīdzinoši daudz. Pārsvarā – intensīvas lopkopības reģionos. Atsaucoties uz šo problēmu, arvien biežāk tiek diskutēts par fosfora mēslojuma devu spēcīgāku kontroli un samazināšanu, līdzīgi kā šobrīd tas ir ar slāpekļa mēslojumiem. Latvijas apstākļos bieži vien fosfors augsnēs trūkst, tās nav tik bagātas kā Vācijā vai Dānijā. Līdz ar to mums ir rūpīgi jāseko procesiem, lai, piemērojot vienādas prasības, piemēram, par samazinātu fosfora mēslojuma devu lietošanu, mūsu lauksaimnieki nekļūst par ķīlniekiem. Noteikti nepieciešama plašāka diskusija starp Baltijas jūras krastos esošajām valstīm, kurā atgādinām citiem arī par savām problēmām, kas bieži vien ievērojami atšķiras no problēmām, kas jārisina valstīs jūras otrā krastā. Kādu ietekmi fosfora izmantošanas jautājums atstās uz Latvijas zemniekiem, lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik mūsu speciālisti un ierēdņi spēs iesaistīties starptautiskās diskusijas procesā un sagatavot pamatojumus.

3. Iespējas un risinājumi, kā mazināt barības vielu noteces uz jūru izmantojot kontrolētās drenāžas sistēmas.

Bez meliorācijas sistēmām Latvijā lauksaimnieciskā ražošana šodien nav iedomājama. Tomēr līdzās pozitīvajam ieguvumam – liekā ūdens aizvadīšanai no laukiem, caur meliorācijas sistēmām kopā ar ūdeni mēs aizvadām arī ievērojamu daudzumu barības vielas, ko augi varētu izmantot augšanai. Tādēļ tiek meklētas un pētītas jaunas, vai jau sen zināmas, bet praksē neieviestas tehnoloģijas, kas palīdzētu regulēt ūdens plūsmas, līmeni un ļautu barības vielas kaut daļēji saglabāt augsnē. Ieguvēji rezultātā var būt abi aspekti – gan ekonomika, gan vide.

Lauksaimnieks Ingmārs Sniedze par kontrolēto meliorācijas (drenāžu) sistēmu kontroli atzina: „Man interesanta šķita šī doma, jo tā neļauj no augsnes aizvadīt pārāk daudz mitruma. Rezultāts – sausā laikā augiem nodrošināta ūdens pieejamība, kā arī saglabājas, nevis aizskalojas barības vielas. Un šis otrais aspekts nav mazsvarīgs. Ietaupījums zemniekam un labums arī videi. Diemžēl nebija datu, cik šādu sistēmu ierīkošana maksā un cik daudz barības vielu iespējams atstāt augsnē, jo pētījums ir tikai sākuma stadijā.”

Konferences gaitā tika godināti arī konkursa Baltijas jūras gada lauksaimnieks laureāti. Kā jau iepriekš informējām, šogad Latvijas konkursā atzinīgi novērtēts z/s „Vilcini 1” padarītais, ieviešot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas. Tomēr cīņā par reģiona uzvarētāja titulu piekāpāmies Igauņu saimniecībai „Saidafarm”, kuru vada Zemnieku saeimas sens sadarbības partneris Juha Sargava.

Pēc konferences z/s „Vilciņi 1” pārstāvis Agris Burmistris atzina: „Baltijas jūras ekoloģiskā problēma ir svarīga visām  šī reģiona valstīm. Ir skaidrs, ka nav viena un vienkārša risinājuma visām valstīm vai lauksaimniekiem, bet ir daudz dažādu risinājumu, kurus pēc nepieciešamības varētu pielietot konkrētā valstī un vietā. Tādā veidā nodrošinot maksimālu Baltijas jūras aizsardzību.”

Zemnieku saeimas pārstāvju līdzdalība konferencē bija iespējama ar projekta Baltic Compact atbalstu.

Foto: http://www.zemniekusaeima.lv/lv/konference-somija-zalaka-lauksaimnieciba-zilakai-baltijas-jurai/