Zemnieku diskusijā vienojas prasīt PVN likmes samazināšanu

Zemnieku saeima 3. februāra neformālā diskusijā “pie ugunskura” kopīgi ar lauksaimnieku aktīvistiem, bijušajiem ministriem un Zemkopības ministrijas valsts sekretāri Daci Lucau, izvērtējot 20 gadus Latvijas lauksaimniecībā pēc neatkarības atgūšanas un kā turpmāk strādāt vienojās, ka nepieciešamās konstruktīvas pārmaiņas nozarē un pašiem aktīvi jālīdzdarbojas nozares politikas veidošanā. Biedrības Zemnieku Saeima biedri vienojās par turpmāko rīcību īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņā.

Īstermiņa rīcība nozares stabilizācijai:

• Saskaņot nodokļu likumdošanu starp dažādām lauksaimniecības uzņēmējdarbības formām, lai nekropļotu iekšējo tirgu.
• Rast finanšu resursu pieejamību. Valdībai un banku sektoram tuvākajā laikā ir jāspēj izveidot mehānismu, kā nodrošināt finanšu pieejamību uzņēmējiem, lai valsts tiktu ārā no ekonomiskās krīzes. Šobrīd visu nozaru funkcionēšanai akūti trūkst apgrozāmo līdzekļu.
• Samazināt PVN likmi pamata pārtikas produktiem, lai nodrošinātu valsts iedzīvotājus ar lētāku pārtiku.

Vidēja termiņa aktivitātes:

• Rast pieejamus kredītresursus galvenā ražošanas līdzekļa – zemes iegādei;
• Atbalstīt un veicināt zemnieku kooperāciju, kas ļautu palielināt saražoto produktu pievienoto vērtību.
• Izstrādāt vienotu pozīciju par lauksaimniecības politikas maiņu ES pēc 2013. gada un šis pozīcijas vienota lobēšana ES institūcijās un dalībvalstīs.

Ilgtermiņa aktivitātes:

• Lauksaimniecības nozares attīstības stratēģijas izstrāde pamatojoties uz nacionālajiem resursiem, pieredzi un priekšrocībām iesaistot lauksaimnieku organizācijas un valsts pārvaldes institūcijas līdz 2010. gada nogalei:
– Definējot skaidrus un izmērāmus mērķus, kurus tuvāko 7 – 10 gadu laikā gribam sasniegt un atbilstoši tam ir jāseko valsts politikai neatkarīgi no ikdienas politiskajām peripetijām. Piemēram, ja Latvija nosprauž par stratēģisku mērķi lauksaimniecībā tuvāko 7 – 10 gadu laikā sasniegt 80% pašnodrošinājuma līmeni gaļas sektorā, tad ir jābūt arī plānam, kā to sasniegt, un regulāri ir jāanalizē, vai politiskie lēmumi strādā, tātad, vai esam ceļā uz mērķi.
– Definējot prioritātes lauksaimniecības nozarē un sadarbības virzienus ar citām tautsaimniecības nozarēm.
– Izstrādājot dažādu pasākumu kopumu, lai varētu šos izvirzītos mērķus sasniegt – tā var būt nodokļu politika, atbalsts subsīdiju veidā, kamēr nozares attīstība sasniedz konkrētus rezultātus, izglītības programmas, investīcijas attiecīgās nozares zinātnē u.c.