Zemnieku saeima apsver iespēju lūgt Valsts prezidentam Andrim Bērziņam neizsludināt grozījumus Medību likumā

Saeima 20.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Medību likumā. Tomēr biedrība Zemnieku saeima ir neizpratnē par Saeimas deputātu vienaldzīgo attieksmi pret lauksaimniekiem, kuriem liedz medīt mežacūkas, aizsargājot savus īpašumus un sējumus, bet atklāti lobē pilsētas mednieku un elitāro kolektīvu intereses. Pēc statistikas datiem, 2011./2012.gada sezonā meža cūku skaits bija ap 70 000, izsniegtas licences par 50 000, savukārt izmantotas tikai ap 20 000. Atsevišķos reģionos dzīvnieku sugas populācija pat 5 reizes pārsniedz pieļaujamo skaitu, kas rada lielus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un meža nozarei. Lielākajā daļā Eiropas valstu (Polija, Vācija, Lietuva, Zviedrija, u.c.) lauksaimniekiem ir atļauts medīt mežacūkas, savukārt Latvijā savas intereses atklāti lobē pilsētas mednieki, kuri paši nespēj samazināt postījumus un dzīvnieku populāciju, un neļauj lauksaimniekiem to darīt pašiem.

Šobrīd veidojas absurda situācija, jo nāksies speciāli selekcionēt kviešu šķirnes, kuras mežacūkām negaršo. Atgādinām, ka mežacūkas rada lielus zaudējumus lauksaimniekiem, bet ne valsts kompensācijas, ne apdrošinātāji sējumus pret mežacūku bojājumiem nesedz, jo tas ir riskanti.

Pagājušo gadu mednieku organizāciju pārstāvji sarunās ar ministriju un lauksaimniekiem nepiekrita variantam, ka mežacūku var noteikt kā nelimitēto medījamo dzīvnieku, tāpēc tika panākta vienošanās, ka mežacūku varēs medīt no 1000 ha platības, neiedalot lauksaimniecībā izmantojamā zemē vai meža teritorijās. Pagājušā gadā tika parakstīts šāds nodomu protokols, savukārt šogad mednieku organizācijas noraida tā esamību! Tāpēc Zemnieku saeima apsver iespēju lūgt Valsts prezidentam Andrim Bērziņam neizsludināt grozījumus Medību likumā.

Pašreizējie grozījumi paredz mainīt regulējumu pieļaujamajam nomedīšanas apjomam – turpmāk to plānots katrai sugai noteikt pēc populācijas stāvokļa. Līdz šim nomedīšanas apjomu noteica Valsts meža dienests, pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites datiem.

Izmaiņas paredz atļaut publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumu apjomu, ko, piemēram, nodara bebru pieaugošais populācijas blīvums. Līdzšinējā likuma redakcija noteica, ka šajās teritorijās bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus.

Saeima noraidīja par likumprojekta virzību atbildīgajā komisijā iepriekš atbalstīto priekšlikumu, kas paredzēja, ka lokus var izmantot nebrīvē turēto savvaļas sugu dzīvnieku un nelimitēti medījamo sugu dzīvnieku medībās.

Tāpat grozījumi paredz jaunu regulējumu, kas nosaka medību aizlieguma teritorijas, piemēram, pilsētās, kapsētās, kā arī vietās, kur nebūs reģistrēts medību iecirknis. Tāpat tiek atcelti ierobežojumi nakts redzamības tēmekļu un atsevišķu ieroču izmantošanai mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās.

Likuma grozījumi nosaka arī izmaiņas medību suņu apmācībā un izmantošanā medībās, medību dokumentācijā un uzraudzībā, samazinot administratīvo slogu medniekiem un atvieglojot nosacījumus ārvalstu medniekiem piedalīties medībās Latvijā.

Jaunajā regulējumā precizēta pašreizējā likuma norma par klaiņojošu dzīvnieku nošaušanu, nosakot, ka medībām pielīdzināma klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzības starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus.

Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība attiecībā uz medību rīku un lielas jaudas pneimatisko ieroču izmantošanu, medību vadītāja pienākumiem un tiesībām, medību iecirkņu izveidošanu un reģistrēšanu, valsts nodevas apmēru par mednieku eksāmeniem, šķirnes medību suņu apzīmēšanu un izmantošanu medībās, medību atļauju izsniegšanu, kā arī savvaļas medījamo dzīvnieku piebarošanu un publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā nelimitēto dzīvnieku medīšanu.

Medību likuma grozījumi attieksies uz 24 000 Latvijas aktīvo mednieku un apmēram 150 000 zemes īpašnieku.

Likuma grozījumi paredzēts stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.