Zemnieku Saeima: Aptieku slēgšana lauku rajonos vēl vairāk samazinās lauku reģionu dzīves kvalitātes līmeni

Lēmums par Farmācijas likumu, kas 17. jūnijā paātrinātā kārtībā tiks skatīts LR Saeimā 2.lasījumā, būtiski ietekmēs lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un pakalpojumu pieejamību laukos. Pēc 2011.gada 1. janvāra  daudzos Latvijas novados tiks slēgtas visas aptiekas, liedzot lauku iedzīvotājiem pieeju farmaceitiskajai aprūpei un vēl vairāk palielinot plaisu starp lauku rajonu un pilsētu iedzīvotājiem, ja tiks netiks pieņemti likuma grozījumi!
Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsver: „Jau šobrīd dzīves kvalitātes līmenis Latvijas lielajās pilsētās un lauku reģionos krasi atšķiras. Attīstītas infrastruktūras un kvalitatīvu pakalpojumu trūkums laukos ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki, īpaši gados jauni, tā vietā, lai saimniekotu laukos, izvēlas pārcelties uz dzīvi pilsētā. Nepārdomātu lēmumu pieņemšana, kas varētu novest pie aptieku slēgšanas reģionos, kaitētu gan pašreizējiem zemnieku saimniecību īpašniekiem, gan nākotnes lauksaimniecībai.”
Pēc Valsts Zāļu Aģentūras Licencēšanas komisijas datiem, pašlaik no valstī reģistrētajām 844 aptiekām, beztermiņa licenci izņēmušas vien 139. Pārējās 705 pēc 2011. gada 1. janvāra savu darbību varētu beigt. Piemēram, Daugavpils pilsētā vien provizoriski varētu tikt slēgtas 42 aptiekas, Liepājā – 35, Jelgavas pilsētā un novadā – 24, Rēzeknē – 21 aptieka utt. Dažos reģionos, piemēram, Cēsu novadā, Talsu novadā, Viļānu novadā, Zilupes novadā, Saulkrastos un citur, aptieku varētu nebūt vispār.
„Aptieka ir viena no svarīgākajām lauku reģionos. Ja ikdienā gūtas mazas traumas, odu kodumi, nobrāzumi vēl ir ārstējami pašu spēkiem un izmantojot mājās atrodamos zaļu krājumus, tad  ārkārtas gadījumos, kad nepieciešamas specifiskas zāles un laiks ir būtisks, tuvākās aptiekas atrašanās 30 km attālumā ir veselībai bīstama. Īpašas riska grupas ir mazi bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Pie tam, attālums līdz aptiekai sadārdzina arī zāļu izmaksas – lai iegādātos zāles, kas maksātu santīmus, jānobrauc pārdesmit kilometri, tērējot degvielu par vairākiem latiem,” skaidro M. Dzelzkalēja.
Zemnieku Saeimai nav arī izprotams Farmācijas likuma punkts, kas nosaka – vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits ar atbilstošu izglītību vai – ar veselības ministra atļauju – pašvaldība tās administratīvajā teritorijā.
„Likuma pieņemšana bez grozījumiem rada draudus, ka nākotnē līdzīgas prasības var tikt izvirzītas arī jebkurai citai nozarei. Tikko ir pieņemti lēmumi par mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanu, ar ko valsts vēlas stimulēt uzņēmējdarbību. Šāda regulējuma ieviešana vienā nozarē, var būtiski mazināt vēlmi cilvēkiem uzsākt savu biznesu, ja nav speciālās izglītības. Mūsu pieredze lauku uzņēmējdarbībā rāda, ka profesionālajām zināšanām ir ļoti liela nozīme, bet vēl būtiskāks veiksmes garants ir uzņēmēja prasmes. Prasība uzņēmuma īpašniekam būt ar attiecīgās jomas izglītību ir nepamatota, un, ierobežojot konkurenci, kaitē kā uzņēmējdarbībai, tā patērētājam,” uzskata M. Dzelzkalēja, piebilstot, ka Zemnieku Saeima aicina deputātus nepieņemt lēmumu, domājot šauri par vienu nozari, bet izvērtējot likuma tālāko ietekmi uz citām nozarēm un iedzīvotājiem.