Ja, nekustamā īpašuma nodokli par lauksaimniecības zemi palielinās līdz 3%, aicināsim lauksaimniekus nodokļus nemaksāt.

Latvijas Pašvaldību Savienības iniciatīvas rezultātā top izmaiņas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas paredz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm piemērot 3% nekustamā īpašuma nodokli, pretēji valdības un lauksaimnieku panāktajai vienošanās – 1,5% apstrādātām lauksaimniecības zemēm un 3% neapstrādātām lauksaimniecības zemēm.
Pašvaldību savienība izdomā veidus, kā izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm uzgrūžot administrēšanas procesu citām institūcijām. Kopā ar Tieslietu ministriju Pašvaldību savienība vienojusies, ka pašvaldības tikai izrakstīs rēķinus, taču pārējo administrācijas procesu jānodrošina Lauku atbalsta dienestam (LAD). Lauku atbalsta dienestam ir informācija par apstrādātajām lauksaimniecības zemēm, bet būt informētiem par neapstrādātajām zemēm – tā nav LAD kompetence, turklāt šādam administrēšanas procesam tam trūkst arī resursu un kapacitātes. Tā, kā neviena institūcija nevar uzņemties sniegt pašvaldībām informāciju par neapstrādātajām lauksaimniecības zemēm, tad tiek plānots noteikt vienu likmi – 3% no zemes kadastrālās vērtības un tad piemērot atlaidi par apstrādātu zemi.
Lauksaimnieki uzskata, ka tādējādi pašvaldības demonstrē savu nespēju nodrošināt nodokļu iekasēšanu un nevēlēšanos strādāt. Šobrīd ir pietiekoši daudz zinošu cilvēku bez darba, kas labprāt uzņemtos apsekot zemes un nofiksēt, par kādām zemēm ir jāpiemēro paaugstināta nodokļa likme, pašvaldībai tikai jāparāda sava griba fiksēt reālo situāciju un nodrošināt budžetu, lai pildītu savas funkcijas.
„Izskatās, ka valsts un pašvaldību institūcijas neapzinās reālo ekonomisko situāciju – tās vēlas saglabāt vai pat palielināt budžeta ienākumus, taču neko nedarīt. Nekustamā īpašuma nodoklis ir pašvaldību nodoklis, līdz ar to tām pašām jārisina, kā administrēt šī nodokļa iekasēšanu”, sašutis ir Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. “Vēl vairāk satrauc tas, ka „jaunu nodokļu ražošana”, kuriem trūkst pamatojuma un trūkst izstrādātu mehānismu, kā šis nodoklis tiks administrēts ir kļuvusi par ikdienu. Atjautības eksperimenti par „interesantāko nodokli” beidzot ir jābeidz”.

Situācija ar nekustamā īpašuma nodokļa lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tikai parāda to haosu kāds šobrīd ir institūcijās – ir „uzzīmēts” budžets, bet neviens nav analizējis „jauno nodokļu” administrēšanas procesu un ietekmi ne uz budžeta ienākumiem, ne uz tautsaimniecību. Netiek aplēsts kādas administratīvas procedūras ir nepieciešamas un kādi vēl normatīvie akti būs nepieciešami, lai ienākumus no „jaunajiem nodokļiem” vispār iekasētu un vai administrēšanas process neizrādīsies dārgāks par saņemtajiem ienākumiem. Šī brīža valsts un pašvaldību institūciju rīcība liecina par to, ka krīzi ierēdņi vēlas „pārdzīvot” ražojošās industrijas un darba ņēmējus iedzenot „nabadzībā” – piemērojot tādus absurdus nodokļus kā 3% lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, darba auto izmantošanas nodokli, u.c. Reāla nodokļu politikas efektivitāte un iekasēšana nav atbildīgo institūciju dienas kārtības jautājums.

„Šķiet, ierēdņi izlasa citās ES dalībvalstīs esošo nodokļu nosaukumus un bez konteksta un analīzes vēlas ieviest tos arī Latvijā. Ir jāpārtrauc katru dienu pārsteigt ar jauniem „izgudrojumiem”, ir palikusi divi mēneši līdz jaunajam gadam, kad jābūt gatavai normatīvai bāzei, lai uzņēmēji var plānot savu nākamā gada naudas plūsmu”, pārliecināts Juris Lazdiņš.
Lauksaimnieki ir kategoriski pret šādu valsts „krīzes” politiku, uzskatot, ka katrs nodokļa palielinājums vai jauns nodoklis ir jāizvērtē gan kopējās nodokļu politikas kontekstā, gan nodokļu ietekmes uz sektoriem kontekstā.
„Nedrīkst pieļaut situāciju, ka nodokļu sloga dēļ nav iespējama attīstība. Tādēļ, ja institūcijas turpinās virzīt nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, Zemnieku saeima aicinās lauksaimniekus nodokļus nemaksāt vispār”, tā Juris Laziņš.