Zemnieku Saeima: KLP nākotne būs Eiropas valstu attieksmes rādītājs vai ES valstis būs vienlīdzīgas

  29.aprīlī un 30.aprīlī darba vizītē Latvijā uzturas Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs, lai tiktos ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu un  lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, tai skaitā Zemnieku Saeimas vadību un apmeklētu vairākas  Zemnieku Saeimas biedru saimniecības.
  D.Čološs Baltijas valstis apmeklē iepazīšanās vizītē, jo šobrīd Eiropā tiek uzsākta diskusija par KLP nākotni pēc 2013. gada. Pārrunās ar EK Lauksaimniecības komisāru par KLP nākotni, pēc 2013. gada, komisārs D. Čološs norādīja, ka ieradies Baltijas valstīs, lai noskaidrotu reģiona lauksaimniecības politikas veidotāju un pašu lauksaimnieku viedokli par nepieciešamajām KLP izmaiņām. Komisārs akcentēja, ka  diskusijai ir jābalstās uz konkrētiem faktiem un argumentiem un jāuzklausa ir visas sabiedrības viedoklis.
  29.aprīlī, D.Čološs un J.Dūklavs iepazinās ar Bauskas novada Mežotnes pagasta zemnieku saimniecību „Kaigari”, kas specializējas augkopībā un sēklkopībā. Saimniecībā 541 hektāra platībā audzē rudzus, ziemas un vasaras kviešus, miežus, rapsi, sēklai – kviešus un miežus. Saimniecība realizējusi trīs ES investīciju atbalsta projektus un izmantojusi atbalstu jaunajiem zemniekiem. Komisārs interesējās par to, kā notiek platību pieteikšana uz tiešo atbalstu, cik liels ir atbalsts par saimniekošanu Natura 2000 teritorijās un akcentēja, ka meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un uzturēšana ir dārgs pasākums, kuru valstij būtu jāatbalsta.
Pēc saimniecības apskates notika neformāla diskusija, kurā ES lauksaimniecības komisārs un LR zemkopības ministrs ar Zemnieku saeimas (ZS) vadību un z/s „Kaigari” īpašniekiem pārrunāja ES lauksaimniecības politikas attīstību un šā procesa ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības sektoru.
Komisārs uzsvēra, ka kopējā lauksaimniecības politika savulaik radīta tikai ES 15 dalībvalstīm, un ES paplašināšanās radījusi nepieciešamību nopietni pārvērtēt KLP realizēšanu, tagad to radikāli jāreformē, lai tā būtu atbilstoša visu 27 dalībvalstu interesēm. Komisārs arī norādīja, ka ES ir svarīga lauku vides kvalitāte – lauki nepastāvēs bez lauksaimniecības, bet lauksaimniecība nav vienīgā, kam jāattīstās lauku vidē.
Zemnieku saeimas vadība aicināja komisāru pārskatīt vēsturiskos kritērijus, pēc kuriem tiek aprēķināti ES tiešie maksājumi lauksaimniekiem. Par vienlīdzīgu lauksaimniecības politiku iestājas jaunās dalībvalstis, kas kopīgi plāno aizstāvēt savas intereses.
Zemnieku Saeimas vadība komisāram skaidri pauda savu nostāju: Eiropas kopējā lauksaimniecības politika un attīstība būs tik stipra, cik stipra būs vājākās valsts attīstība.
Šodien tiekoties ar komisāru z/s „Robežnieki” tika pārrunāta lauksaimnieku kooperācijas nozīme un iespējamie risinājumi kooperācijas stiprināšanai. Komisārs uzsvēra, ka it īpaši krīzes situācijās, kooperācija var palīdzēt un aicināja  iesniegt  priekšlikumus kooperācijas atbalstam jaunajās dalībvalstīs. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Krievārs akcentēja Latvijas lauku problēmas – cilvēku aizplūšanu no laukiem, jo dēļ zemajiem maksājumiem saimnieki nespēj samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu ar citu valstu zemniekiem.
Pēc tikšanās Zemnieku Saeimas vadība ir pārliecināta, ka ar komisāru veidojusies konstruktīva diskusija un panākta vienošanās par tālāku sadarbību un konsultācijām.
„Tiešajiem maksājumiem ir jāmaina struktūra, jāņem vērā trīs nosacījumi – atbalsts jāmaksā par ražošanas produktivitāti, vides saglabāšanu, nepieciešamas piemaksas par saimniekošanu klimatiski mazāk labvēlīgos apstākļos un šiem maksājumiem ir jābūt taisnīgiem un vienlīdzīgiem visās ES valstīs – kā jaunajās, tā vecajās. Pretējā gadījumā mēs nevaram runāt par kopēju lauksaimniecības politiku,” uzsver Juris Lazdiņš Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs.
„Būtiska ir arī Latvijas valdības un valsts pārstāvju Eiroparlamentā loma šajā diskusijā un interešu aizstāvībā, taču, īpaši šobrīd, svarīgi arī kāda ir valsts iekšējā politika”, stāsta Lazdiņš,  „lai arī viens no smagākajiem, tieši pēdējais gads ir pierādījis, ka konstruktīvs dialogs ar valdību ir iespējams. Valdības vadītājs nav vairījies no diskusijām gan par zemniekiem pārreģistrāciju no IIN uz UIN, gan ES un valsts atbalsta maksājumiem, gan citiem lauksaimniekiem būtiskiem jautājumiem. Šīs diskusijas parādījušas, ka lauksaimnieki un pašreizējā valdība vienādi izprot Latvijas lauksaimniecības attīstību un ir ceļā uz vienotu nostāju nozares ilgtermiņa attīstības politikas definēšanā.”