Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas Eiropas Parlamentā tiekas ar augstām Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas amatpersonām

Cīņā par Baltijas lauksaimniecības likteni un vienlīdzīgu konkurenci ES valstu lauksaimnieku starpā, Zemnieku Saeima kopā ar lielākajām lauksaimnieku organizācijām, kā arī Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem š.g. 22. septembrī Eiropas Parlamentā tiekas ar augstām Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas amatpersonām.

Kopīgiem spēkiem, sadarbojoties un iesaistoties visu Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju un varas pārstāvjiem, ir noorganizētas tikšanās ar augstām EP amatpersonām KLP jautājumos.

Ceturdien, 22. septembrī Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadība tiksies ar Albertu Desu (MEP Albert Dess, Vācija), kurš gatavoja pirmo Ziņojumu par KLP pēc 2013. gada, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas pārstāvi, Luisu Manuelu Kapolas Santosu (MEP Luis Manuel Capoulas Santos, Portugāle), kurš gatavo otro ziņojumu par KLP reformu pēc 2013. gada, tieši tiešmaksājumu kontekstā, kas sagaidāms februārī un Ekonomikas un monetārās politikas komitejas pārstāvi Ivari Padaru (MEP Ivari Padar, Igaunija).

Tāpat balstoties uz Baltijas lauksaimnieku organizāciju iesniegto oficiālo aicinājumu, organizāciju vadība tiksies ar COPA COCEGA augstākajām amatpersonām – COPA prezidentu Gerdu Sonleitneru (Gerd Sonnleitner) un viceprezidentu Juhu Martilu (Juha Marttila).

No Baltijas valstīm sarunās piedalīsies visas lielākās Latvijas lauksaimnieku organizācijas – LOSP, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un biedrība “Zemnieku saeima”. Pasākums tiek atbalstīts Valsts Lauku tīkla ietvaros.

Eiropas Parlamenta (EP) līdz šim pieņemtajās rezolūcijās ir prasība pēc taisnīgākas un godīgākas konkurences lauksaimniecības politikā, tās aicina tiešos maksājumus aprēķināt, balstoties uz objektīviem kritērijiem. Tomēr Komisāra Januša Levandovska solījumi un ES lauksaimniecības komitejā panāktā vienošanās izstrādāt metodiku, kas veidotu taisnīgu platībmaksājumu sistēmu faktiski bija „uzmanības novēršana” un jauno dalībvalstu, kas cīnās par taisnīgiem nosacījumiem, „iemidzināšana”. Apstiprinājums tam bija šokējošais Eiropas Komisijas priekšlikums Eiropas Savienības budžetam pēc 2013. gada, ko publiskoja š.g. jūnija beigās, kuluāru informācija par jau sagatavoto Eiropas lauksaimniecības komisāra Dačiana Čološa priekšlikumu, ko sagaidām publiskojam 12.oktobrī. Lai arī Čološs pauž, ka lielo atšķirību samazināšana starp dažādu valstu zemniekiem ir viens no galvenajiem Eiropas lauksaimniecības politikas reformas izaicinājumiem, tomēr neoficiāla informācija liecina, ka priekšlikums, kas teju tiks publiskots ir vēl negatīvāks kā vasarā publiskotais.

Šie pēdējo mēnešu notikumi un publiskā komunikācija burtiski „izrāva no miega” Baltijas lauksaimnieku organizācijas. Vēl nesen visu valstu organizāciju pārstāvji operatīvi saorganizēja kopēju tikšanos Latvijā, kurā pārrunāja situāciju katrā valstī lauksaimniecības attīstības jomā un problemātiku KLP kontekstā. Baltijas lauksaimnieku organizācijas ir vienisprātis, ka KLP reforma faktiski izšķirs Baltijas lauksaimniecības likteni, nevienlīdzīgā konkurences situācija pret citiem Eiropas lauksaimniekiem nedrīkst turpināties, tā iznīcina Baltijas lauku reģionus un aizvilina darba spēku uz Eiropas lauku saimniecībām.

Baltijas lauksaimnieku organizāciju vadības pozīcija  ir nelokāma – ES budžeta ietvaram nākamajai septiņgadei jānodrošina progresīvas pārmaiņas arī ES kopējā lauksaimniecības politikā, nodrošinot metodiku taisnīgu platībmaksājumu sistēmas izveidei.

„Baltijas lauksaimnieki apzinās, ka kopējais lauksaimniecības budžets, ko Komisija piedāvā samazināt par 6%, noteikti kalpos kā arguments, lai maksimāli noildzinātu tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm. Taču lielākā problēma ir nevis maksājumu absolūtais līmenis, bet gan milzīgā atbalsta apjoma atšķirība starp dalībvalstu zemniekiem, kas vienotajā Eiropas tirgu izteikti kropļo konkurenci. Saskaņā ar Komisijas  priekšlikumu Baltijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems ~50 – 55% no ES vidēja atbalsta. Mēs neesam gatavi to pieņemt. Mūsu viedoklis un prasība ir skaidra: konkurences kropļošana Eiropas valstu starpā ir jāizbeidz – visu valstu zemniekiem  tiešmaksājumu apjomam ir jābūt vismaz 90%  apmērā no ES vidējā atbalsta apjoma, un pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst aizņemt vairāk par 2 gadiem,” pārliecinošu nostāju pauž Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece.

Jau 12.oktobrī Eiropas Komisija (EK) nāks klajā ar konkrētu likumdošanas priekšlikumu. Eiropas Parlamentam tas ir jāizskata, jāierosina grozījumi un kopā ar ES Padomi (t.i. dalībvalstīm) jāapstiprina. Parlamenta Lauksaimniecības komitejā šis priekšlikums tiks izskatīts līdz 2012. gada vasaras vidum. Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nav gatavas vienkārši gaidīt – jau ziņots, ka tās sagatavojušas kopīgu deklarāciju un oficiālu Baltijas valstu lauksaimnieku aicinajumu par taisnīgu KLP reformu pēc 2013. gada, prasot:

  1. izveidot kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros tādu tiešo maksājumu sistēmu, kas nodrošinātu patiesi taisnīgus un godīgus konkurences nosacījumus visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem;
  2. koriģēt Eiropas Komisijas 2011.gada 29.jūnija paziņojumā „Eiropas budžets 2020” noteikto tiešo maksājumu apjomu tā, lai nebūtu būtisku atšķirību starp augstāko un zemāko tiešo maksājumu līmeni starp dalībvalstīm. Tiešo maksājumu apjomam dalībvalstīs ir jābūt ne mazākam par 90%  no ES vidējā atbalsta apjoma un ne augstākam kā 120% no ES vidējā atbalsta apjoma;
  3. no 2014.gada 1.janvāra uzsākt jauno palielināto tiešo maksājumu pielietošanu, ņemot vērā to, ka jaunās dalībvalstis līdz 2013.gada beigām jau strādā saskaņā ar pārejas perioda nosacījumiem