"Zemnieku saeima" neizslēdz iespēju rīkot referendumu par aizliegumu pārdot zemi ārvalstniekiem

Biedrība “Zemnieku saeima” neizslēdz iespēju sekot Lietuvas lauksaimnieku piemēram un sarīkot referendumu saistībā ar aizliegumu pārdot vietējo lauksaimniecības zemi ārvalstniekiem, atzina organizācijas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

“Šis ir viens no veidiem, kā valsts vadībai paust savu viedokli attiecībā uz zemes resursa saglabāšanu pilsoņu rokās. Ja Latvijā politiskā situācija nebūs labvēlīga zemes iegādes kritēriju ieviešanai un Saeimas deputāti pakļausies nekustamā īpašuma mākleru un ārvalstu fondu ietekmei, neizslēdzam iespēju izmantot tādu pašu mehānismu kā Lietuvas kolēģi, lai Latvijas zeme un meži piederētu vienīgi Latvijas Republikas pilsoņiem un valstij,” norādīja Lazdiņš.

Kā ziņots, Lietuvā iniciatīvas grupa, kas aicina sarīkot referendumu par grozījumiem valsts konstitūcijā, paredzot aizliegt Lietuvas zemes pārdošanu ārvalstniekiem, savākusi nepieciešamo 320 000 atbalstītāju parakstu. Referenduma iniciatori aicina grozīt Lietuvas konstitūciju, nosakot, ka zeme, iekšējie ūdeņi, meži un parki var piederēt vienīgi Lietuvas Republikas pilsoņiem un valstij. Viņi norāda, ka, pārdodot zemi ārvalstniekiem, “tiek pārkāpts Lietuvas teritoriālās integritātes princips”.

Tikmēr “Zemnieku saeima” vakar norādīja, ka ir neizpratnē par 28.novembrī notikušo Saeimas nepārliecinošo balsojumu likuma grozījumos “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, ko ierosināja nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” -“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Grozījumi neguva Saeimas deputātu pārliecinošu atbalstu – par nobalsoja tikai 51 deputāts, pret bija 32, savukārt septiņi deputāti atturējās.

Grozījumi likumā paredz ierobežot lauksaimniecības zemju tirgus liberalizāciju vismaz līdz 2020.gada 1.maijam, kad beigsies nākamais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets.

Kā iepriekš norādīja Lazdiņš, balsojums liekot uzdot jautājumu – vai tautas vēlētie deputāti pārstāv nacionālās vai personīgās intereses.

“Nav skaidra deputātu nostāja, jo viņu rīcība neatspoguļo nacionālās intereses, bet gan šauru īstermiņa domāšanu. Zeme ir Latvijas resurss, kas ir jāsaglabā latviešu rokās. Ja deputāti neaizstāv valstiskās intereses, tad par tām cīnīsimies mēs – lauksaimnieki, kam zeme ir vērtība,”     sacīja Lazdiņš.

Kā ziņots, likuma spēkā esošā redakcija nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi, Latvijas valsts un pašvaldības, kā arī uzņēmumi.

Savukārt zemes tirgus liberalizācijas rezultātā Latvijas lauksaimniekiem būs ierobežotas iespējas iegādāties zemi, jo trūks finanšu līdzekļu. Tas nozīmē, ka nepastāvēs vienlīdzīga konkurence starp Latvijas un citu ES valstu zemniekiem, tāpēc šie ierobežojumi būtu jāsaglabā.

Kā iepriekš Saeimas sēdē teica “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, zemes iegādes ierobežojumi ir bijuši spēkā jau ilgu laiku, un tie ir bezjēdzīgi, jo nedod cerēto rezultātu. Ārvalstu investoru mājaslapās esot pieejama informācija par 10 000-20 000 un pat 100 000 hektāru iegādi Latvijā, teica deputāts.

Viņš uzsvēra, ka šie ierobežojumi ir devuši pretēju rezultātu, jo investori slēpjas un nav iespējams noskaidrot, cik daudz zemes ir pārdots ārvalstniekiem.

Avots: LETA