”Zemnieku saeima” tiekas ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātiem

Trešdien, 27. maijā biedrības ”Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja un lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons piedalījās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kur deputātus iepazīstināja ar pašreizējām lauksaimniecības aktualitātēm un stratēģiskajiem uzstādījumiem tuvākajiem gadiem.

”Zemnieku saeimas” (ZSA) pārstāvji, pēc Ilgtspējīgas attīstības komisijas uzaicinājuma, prezentēja organizācijas redzējumu par pašreizējo situāciju lauksaimniecības nozarē, kā arī akcentēja galvenos risināmos jautājumus. Pēdējos gados lauksaimniecības nozare attīstās un stabilizējas. Latvijas lauksaimniecības eksporta bilance kopš 2012.gada ir pozitīva, veidojot ~111 milj. EUR lielu pienesumu. Tomēr pastāv vēl lielas iespējas nozares attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei, iesaistot ražošanā pašreiz neizmantotos lauksaimniecības zemes resursus.

Viens no Latvijas pamata un galvenajiem ražošanas resursiem Latvijā ir ZEME, līdz ar to, aicinājām veidot vidi pēc iespējas efektīvai un ilgtspējīgai zemes izmantošanai, vienlaikus rūpējoties gan par lauksaimnieka, gan par jebkura Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa paaugstināšanos.

Kā vienu no aktuālākajiem, tuvākajā laikā risināmiem jautājumiem akcentējām nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošanu. Zeme ir pamatresurss lauksaimniecības ražošanā, un, nodokļu slogam turpinot pieaugt vidēji par 15 – 25 % gadā, palielināsies arī produkcijas ražošanas pašizmaksa un samazināsies mūsu konkurētspēja Eiropas tirgū.

Tāpat aicinājām neatbalstīt 2017. gadā paredzēto ES atbalsta maksājumu aplikšanu ar uzņēmumu un iedzīvotāja ienākuma nodokli, jo Latvijas tiešmaksājumi vēl aizvien ļoti būtiski atpaliek no Eiropas vidējiem maksājumiem un kaimiņvalstu, piemēram, Lietuvas maksājumiem.

Lai saglabātu meliorēto zemju kvalitāti, lūdzām deputātiem turpināt darbu pie attiecīgiem likumiem, lai aizliegtu meža, koku, krūmu audžu un kokaugu plantāciju audzēšanu ar drenu sistēmu meliorētā lauksaimniecības zemē. Papildus tam, aicinājām valsts budžetā katru gadu ieplānot vismaz 3 milj. EUR valsts nozīmju meliorācijas sistēmu uzturēšanai.

ES jaunā klimata politika un tās uzstādītie augstie mērķi bija īpašs diskusiju temats. Šī politika aptur jebkādu Latvijas lauksaimniecības nozares attīstību nākotnē. Tai pat laikā mums ir iespēja izmantot mūsu rīcībā esošos zemes resursus, iespēja investēt mūsdienīgās attīstītās tehnoloģijās, ražošanas metodēs,un veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi.

Vērsām uzmanību uz datu uzskaites sistēmas nepilnību novēršanu, proti, nepieciešamību izvērtēt un apvienot dažāda veida datu uzskaites sistēmas. Piemēram, statistikā šobrīd tiek operēts ar 80 tūkstošiem lauksaimnieku, bet VID ir reģistrējušies tikai mazliet virs 20 tūkstošiem ražotāju. Ieguvumi būtu visiem – valsts noteikti iegūtu korektāku informāciju politikas un attīstības plānošanai. Savukārt ražotāji varētu vairāk koncentrēties savam pamata uzdevumam – ražošanai, un mazāk tērēt laiku dažādu papīru un formu pildīšanai. Šobrīd daudzos gadījumos līdzīga rakstura informāciju ir nepieciešams sniegt dažādām iestādēm.

„Šāda veida tikšanās ar politikas veidotājiem ir ļoti noderīgas viedokļu apmaiņai un izpratnes veidošanai par nozarei svarīgiem jautājumiem. Ir gandarījums par deputātu lielo interesi un aktīvo iesaistīšanos diskusijā. Ceram, ka tuvākajā laikā atgriezīsimies Saeimā pie padziļinātas diskusijas par klimata politikas izaicinājumiem”  notikušo komentē M. Dzelzkalēja.